TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir korakohumerālā saite?

Īsā atbilde

Korakohumerālā saite (ligamentum coracohumerale) ir plata saistaudu josla pleca locītavas priekšpusē, kas stiepjas no lāpstiņas knābjveida izauguma (processus coracoideus) uz augšdelma kaula (humerus) abiem paugurīšiem. Tā notur augšdelma kaula galvu locītavas iedobē, kad roka karājas brīvi, un ierobežo pārmērīgu rokas pagriešanu uz āru.

Saite sākas plata pie knābjveida izauguma pamatnes un virzās uz sāniem un uz leju, pāri locītavas kapsulas priekšpusei. Tuvojoties augšdelma kaulam, tā sadalās divās daļās, kas piestiprinās pie lielā un mazā paugurīša un tādējādi pārsedz rievu, kurā iet divgalvainā pleca muskuļa garās galvas cīpsla.

Saite nav atsevišķa, brīva josla, bet cieši saaugusi ar locītavas kapsulu un ar rotatoru manšetes cīpslām, pirmām kārtām ar virsspinas un zemlāpstiņas muskuļa cīpslām. Šo kopīgo rajonu sauc par rotatoru intervālu, un mūsdienu izpratnē tas darbojas kā viena vienota konstrukcija, nevis kā vairākas atsevišķas saites.

Pleca locītava ir cilvēka kustīgākā locītava, un par to samaksāts ar stabilitāti: kaula galva ir daudz lielāka par seklo locītavas iedobi. Tāpēc saites šeit ir nevis stingras aizturkopnes, bet smalkas robežu uzturētājas, kas darbojas noteiktos rokas stāvokļos.

Kad tieši tā strādā

Saite ir visvairāk nospriegota tad, kad roka karājas gar sāniem un tiek griezta uz āru, kā arī tad, kad roka tiek atvirzīta atpakaļ. Tieši šajos stāvokļos tā notur galvu pret pārmērīgu nobīdi uz leju un uz priekšu.

Ja roka ir pacelta sānis, saite atslābst, un stabilitāti pārņem citas saites locītavas apakšdaļā. Tāpēc pleca izmeklēšanā ārsts vienu un to pašu kustību pārbauda dažādos rokas stāvokļos: katrā stāvoklī atbild cita struktūra.

Praktisks piemērs ir tā sauktā iedobuma pazīme: ja, roku velkot uz leju, zem pleca gala veidojas iedobums, tas norāda uz vaļīgu locītavas augšējo un priekšējo aizturi, kurā korakohumerālajai saitei ir liela loma.

Kāpēc tas ir svarīgi klīniski

Šī saite ir galvenā vainīgā pleca sasalšanas jeb adhezīvā kapsulīta gadījumā. Rotatoru intervāls un tieši korakohumerālā saite sabiezē, saraujas un zaudē elastību, un pleca kustības kļūst ierobežotas pat tad, ja cilvēks roku kustina ar ārsta palīdzību.

No tā izriet raksturīgākā pazīme: vispirms un visvairāk zūd rokas pagriešana uz āru. Cilvēks nevar aizsniegt kabatu aizmugurē, aizpogāt krūšturi, izņemt maku no aizmugurējās bikšu kabatas vai brīvi izstiept roku sānis. Sākumā dominē sāpes, arī naktīs, vēlāk sāpes mazinās, bet stīvums saglabājas ilgi.

Saites sabiezēšana var arī saspiest divgalvainā muskuļa cīpslu rievas augšdaļā un radīt sāpes pleca priekšpusē vai cīpslas izslīdēšanu no rievas.

Pie ārsta jādodas, ja pleca kustības samazinās pakāpeniski bez traumas, ja sāpes traucē gulēt uz sāniem, ja pēc kritiena plecu nevar pacelt vispār vai ja parādās roku nejutīgums. Ar to nodarbojas traumatologs ortopēds un fizioterapeits; pleca sasalšana ir īpaši bieža cilvēkiem ar cukura diabētu un vairogdziedzera slimībām, un ieilgusi nekustināšana stāvokli pasliktina.

Ar ko to jauc

Galvenais sajaukums ir ar korakoakromiālo saiti (ligamentum coracoacromiale). Tā iet no tā paša knābjveida izauguma, bet nevis uz augšdelma kaulu, bet uz pleca galu, un kopā ar tiem veido jumtu virs augšdelma kaula galvas. Tieši zem šī jumta rodas iespīlēšanās sāpes, paceļot roku, tātad tā ir pavisam cita problēma.

Otrā līdzīgā saite ir korakoklavikulārā, kas savieno knābjveida izaugumu ar atslēgas kaulu. Tā notur atslēgas kaulu, un tieši tā plīst, izmežģot pleca gala locītavu.

Iegaumēšanai noder pats nosaukums: tas vienmēr sastāv no abu piestiprināšanās vietu nosaukumiem, tāpēc korakohumerālā ir no knābjveida izauguma uz augšdelma kaulu, korakoakromiālā uz pleca galu, korakoklavikulārā uz atslēgas kaulu.

Avoti