Kas ir mazas kapitalizācijas akciju fonds?

Tirgus kapitalizācija ir apgrozībā esošo akciju skaits, reizināts ar vienas akcijas cenu. Robežas starp mazas, vidējas un lielas kapitalizācijas uzņēmumiem ir nosacītas: dažādi indeksu veidotāji un pārvaldnieki tās nosaka atšķirīgi, un tās mainās līdz ar tirgus izaugsmi. Turklāt tās atšķiras pa reģioniem, jo uzņēmums, kas Baltijas tirgū ir liels, pasaules mērogā var ietilpt mazas kapitalizācijas grupā. Tāpēc, izvēloties fondu, svarīgāk par kategorijas nosaukumu ir tas, ko fonda dokumentos norādītais indekss vai ieguldījumu politika faktiski ietver.

Fondi šajā segmentā mēdz būt divējādi. Aktīvi pārvaldītā fondā akcijas izvēlas pārvaldnieku komanda, cerot pārspēt tirgu, un par to iekasē augstāku maksu. Indeksa fonds vai biržā tirgots fonds seko izvēlētajam indeksam ar zemākām izmaksām. Abos gadījumos ieguldītājs uzreiz iegūst plašu portfeli, ko pašam, pērkot atsevišķas akcijas, izveidot būtu dārgi, jo mazāku uzņēmumu akcijas bieži ir mazāk likvīdas.

Riska profils ir šī segmenta galvenā īpatnība. Mazākiem uzņēmumiem parasti ir lielāks izaugsmes potenciāls, bet arī plānāks finanšu spilvens, lielāka atkarība no viena tirgus vai viena produkta un jūtīgāka reakcija uz ekonomikas ciklu. Vēsturiski šī akciju grupa ir uzrādījusi lielākas cenu svārstības nekā lielo uzņēmumu akcijas, un kritumi mēdz būt dziļāki. Tāpēc šādu fondu parasti uzskata par portfeļa papildinājumu ar ilgāku ieguldījuma termiņu, nevis par vietu naudai, kas var būt vajadzīga drīzumā.

Pirms lēmuma ir jāizlasa divi dokumenti: pamatinformācijas dokuments, kurā norādīts riska rādītājs, izmaksas un iespējamie rezultātu scenāriji, un fonda prospekts vai ieguldījumu politika. Jāskatās kopējās izmaksas, jo tās samazina rezultātu katru gadu, kā arī tas, vai fonds ienākumus izmaksā vai reinvestē. Latvijā fondu un ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veic Latvijas Banka, bet par ienākuma deklarēšanu un kapitāla pieauguma nodokli informāciju sniedz Valsts ieņēmumu dienests.

Salīdzinot divus fondus, skatieties uz četrām lietām vienā secībā. Pirmkārt, kuru indeksu vai reģionu fonds aptver un cik uzņēmumu tajā ir. Otrkārt, kopējās gada izmaksas, kas parādītas pamatinformācijas dokumentā. Treškārt, fonda lielums un tirdzniecības apjoms, jo mazam un maz tirgotam fondam pirkšanas un pārdošanas cenu starpība mēdz būt jūtama. Ceturtkārt, vai fonds ir uzkrājošs vai izmaksājošs, jo tas maina to, kad rodas deklarējams ienākums. Vēsturiskā ienesīguma tabulas lieciet pēdējā vietā: tās par nākotni pasaka vismazāk.