Nevēlama obligācija parasti ir aizdevums ar augstiem procentiem ar salīdzinoši neizdevīgiem nosacījumiem, lai kompensētu augstu saistību nepildīšanas risku. Nevēlamās obligācijas ir augsta ienesīguma parādu veids un līdz šim visizplatītākais.
Obligācijas tiek novērtētas atbilstoši aizņēmēja kredītreitingam. ASV lielākās reitingu aģentūras ir Fitch, Standard and Poor’s un Moody’s. Reitinga shēma vērtības dilstošā secībā ir: AAA, AA, A, BBB, BB, B, CCC, CC, C, D. Jebkas, kam reitings ir BB vai zemāks, parasti tiek uzskatīts par nevēlamu obligāciju, jo kredītrisks ir tik liels. .
Mūsdienu ekonomikā obligācijas tiek tirgotas tāpat kā jebkura prece. Investīciju sabiedrības cenšas maksimāli palielināt savu peļņu, līdzsvarojot ieguldījumu drošību ar obligācijas izmaksām tirgū. Nevēlamās obligācijas ir ļoti pievilcīgas dažām investīciju grupām to zemo izmaksu dēļ.
Dažos gadījumos ieguldītājam var būt aizliegts tās grupas statūtos, kurai viņš pieder, piemēram, uzņēmuma pensiju fondam, iegādāties obligācijas, kuru reitings ir zemāks par A vai BB. Šis ierobežojums padara nevēlamo obligāciju tirgu ievērojami ierobežotāku nekā augstas kvalitātes obligāciju tirgu, ko parasti dēvē par investīciju līmeņa obligācijām.
Nevēlamo obligāciju izmantošana ir plaši izplatīta visās nozarēs, kuru darbībai nepieciešams ievērojams kapitāla apjoms. Telekomunikāciju un enerģētikas nozares ir divas nozares, kas plaši izmanto nevēlamo obligāciju. Nesen atklājās, ka vairāki uzņēmumi ir manipulējuši ar savu parādu parādīšanos, lai palīdzētu tiem saņemt augstāku reitingu savām obligācijām, lai tie varētu vieglāk tās tirgot tirgū.
Enron, iespējams, ir vispazīstamākais piemērs tam, ka uzņēmums izkropļo šķietamo parādu, lai padarītu to portfeli nesastāvot galvenokārt no nevēlamām obligācijām. Slēpjot lielu daļu parādu ārpus grāmatas, Enron saņēma augstākus reitingus, nekā viņi citādi būtu nopelnījuši. Tāpat WorldCom sākotnēji netika novērtēts kā nevēlamo obligāciju uzņēmums nelikumīgas grāmatvedības prakses dēļ.
Nederīgajai obligācijai ir arī svarīga loma sviras izpirkšanā un naidīgā pārņemšanā, ļaujot investīciju baņķieru grupām piesaistīt lielas kapitāla summas, ko izmantot mērķa korporācijas iegādei, atmaksājot nevēlamo obligāciju procentus ar jauniegūtās korporācijas naudas plūsmu.