Kas ir pēdas aizmugurējā velve?
Īsā atbilde
Pēdas aizmugurējā velve ir pēdas gareniskās velves aizmugurējā daļa: posms no velves augstākās vietas pēdas vidū līdz papēža kaula balsta punktam. Tā uzņem triecienu, kad papēdis skar zemi, un pārnes ķermeņa svaru uz pēdas priekšdaļu.
Pēdas velves skelets sastāv no pēdas pamata kauliem un plēksnes kauliem. Mediālo garenisko velvi veido papēža kauls (calcaneus), veltņa kauls (talus), laivveida kauls, trīs ķīļveida kauli un pirmie trīs plēksnes kauli; tā ir augstāka un elastīgāka. Sānu garenisko velvi veido papēža kauls, kubveida kauls un ceturtais ar piekto plēksnes kaulu; tā ir zemāka un tiešāk pārnes slodzi uz zemi.
Aizmugurējais balsta punkts abām velvēm ir kopīgs: papēža kaula pauguris. Priekšā balstās plēksnes kaulu galviņas. Starp šiem diviem atbalsta punktiem velve karājas kā arka, un tieši tās aizmugurējā posma augstumu un izturību nosaka veltņa un papēža kaula savstarpējais stāvoklis.
Velvi notur nevis kauli paši, bet trīs slāņi saišu un muskuļu. Dziļāk atrodas plantārā papēža un laivveida kaula saite, kas paceļ veltņa kaula galvu no apakšas, virs tās garā plantārā saite, bet visvirspusējāk plantārā aponeiroze, kas stiepjas no papēža kaula līdz pirkstu pamatnēm. Papildus velvi aktīvi velk uz augšu aizmugurējā lielakaula muskuļa cīpsla, garā peroneālā muskuļa cīpsla un pēdas pašas mazie muskuļi.
Soļa laikā velve strādā divos režīmos. Papēža piezemēšanās brīdī tā mazliet nolaižas un izstiepjas, uzņemot un izkliedējot triecienu. Atgrūdiena brīdī tā atkal saspringst un kļūst stingra, pārvēršot pēdu par cietu sviru, pretējā gadījumā atgrūdiena spēks izzustu mīkstajā pēdā.
Vinčas mehānisms
Plantārā aponeiroze pēdas priekšgalā apliecas ap plēksnes kaulu galviņām kā virve ap veltni. Kad atgrūdiena brīdī īkšķis atliecas uz augšu, aponeiroze uztinas ap galviņu, saīsinās un pievelk papēdi tuvāk priekšpēdai, tādējādi paceļot velvi. Šo mehānismu sauc par vinčas jeb vindas mehānismu.
To var pārbaudīt sēžot: atliecot kājas īkšķi uz augšu, pēdas velves izliekums kļūst redzami augstāks. Tas pats izskaidro, kāpēc velve paceļas, stāvot uz pirkstgaliem, un kāpēc ierobežota īkšķa kustība traucē normālu soli.
Kas te sāp visbiežāk
Tipiskākā sūdzība šajā apvidū ir plantārās aponeirozes pārslodze. Raksturīgas ir durstošas sāpes papēža apakšpusē, kas ir visstiprākās, speram pirmos soļus pēc gulēšanas vai ilgas sēdēšanas, un mazinās, kad pēda iestaigājas. Cēlonis parasti ir slodzes pieaugums, cieti pamati, sasprindzis ikru muskulis vai neatbilstoši apavi.
Otrs izplatīts iemesls ir aizmugurējā lielakaula muskuļa cīpslas nepietiekamība: velve pakāpeniski nolaižas, pēda pagriežas uz āru, un sāpes ir nevis papēdī, bet potītes iekšpusē. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas ortopēds un fizioterapeits.
Pie ārsta jādodas, ja papēža sāpes nepāriet dažu nedēļu laikā, ja tās traucē staigāt, ja pēda pēkšņi kļuvusi plakana, kā arī tad, ja sāpes sākās ar asu sprakšķi un pēdas atgrūdiens vairs neizdodas. Pēc traumas ar nespēju uzkāpt uz kājas nepieciešams izmeklējums, lai izslēgtu lūzumu.
Ar ko to jauc
Pirmais jaukšanas avots ir pēdas velvju sadalījums. Aizmugurējā velve ir gareniskās velves aizmugurējā puse, bet pēdai ir arī šķērseniskā velve, kas iet pāri pēdai plēksnes kaulu pamatnēs. Sāpes šķērseniskās velves apvidū ir pēdas priekšdaļā starp pirkstu pamatnēm, nevis papēdī.
Otrs ir papēža sāpju avots. Plantārās aponeirozes sāpes ir pēdas apakšā, papēža priekšējā malā, bet Ahileja cīpslas pārslodze sāp papēža aizmugurē un pastiprinās, ceļoties uz pirkstgaliem. Tās ir divas dažādas struktūras vienā kaulā, un tās ārstē atšķirīgi.
Maldīgais papēža kaula izaugums
Ļoti izplatīts uzskats ir, ka papēža sāpes rada kaula izaugums jeb „papēža dzenulis", kas redzams rentgenogrammā. Patiesībā šāds izaugums ir arī daudziem cilvēkiem, kuriem nekad nav sāpējis papēdis, un tas nav sāpju radītājs, bet ilgstošas audu pārslodzes pēdas. Sāpes nāk no aponeirozes piestiprinājuma vietas, un tās parasti mazinās, neaiztiekot kaulu.
Praktiski no tā izriet svarīgs secinājums: apstrādājot cēloni, tas ir, slodzi, ikru muskuļu stīvumu un apavus, sāpes mēdz pāriet, lai gan izaugums rentgenogrammā paliek tāds pats.