TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir pensiju plāna turētājbanka?

Īsā atbilde

Turētājbanka ir kredītiestāde, kas glabā pensiju plāna līdzekļus atsevišķi no ieguldījumu pārvaldītāja mantas un pārbauda, vai darījumi ar tiem atbilst plāna noteikumiem un likumam. Pārvaldītājs pieņem ieguldījumu lēmumus, bet nauda un vērtspapīri fiziski atrodas pie turētājbankas.

Latvijas pensiju sistēma sastāv no trim līmeņiem. Pirmais līmenis darbojas uz paaudžu solidaritātes pamata, un to administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju shēma, kurā daļa sociālo iemaksu tiek ieguldīta ieguldījumu plānos, ko pārvalda licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības. Trešais līmenis ir brīvprātīgie uzkrājumi privātajos pensiju fondos, kur iemaksas veic pats cilvēks vai darba devējs. Otrajā un trešajā līmenī parādās turētājbankas funkcija.

Funkciju nodalīšana ir sistēmas drošības pamatā. Pārvaldītājs izvēlas, kādus vērtspapīrus pirkt un pārdot, bet pats naudu netur. Turētājbanka veic norēķinus, uzskaita aktīvus, pārliecinās, ka darījumi atbilst plāna ieguldījumu politikai un normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem, un informē uzraudzības iestādi par konstatētajiem pārkāpumiem. Plāna līdzekļi nav ne pārvaldītāja, ne turētājbankas manta, tāpēc šo sabiedrību finanšu grūtības pašas par sevi neietekmē dalībnieku uzkrājumu piederību.

Latvijā finanšu tirgus dalībniekus, tostarp ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un pensiju fondus, uzrauga Latvijas Banka, kas šo funkciju pārņēma no agrākās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas. Turētājbankai jābūt no pārvaldītāja nodalītai, un tās pienākumi, kā arī atbildība par aktīvu zudumu ir noteikti likumā. Līdzīgs modelis darbojas arī parastajos ieguldījumu fondos.

Divi pārpratumi ir īpaši izplatīti. Pirmkārt, turētājbanka negarantē ienesīgumu un nav noguldījumu garantija: pensiju plāna vērtība var kristies, ja krītas vērtspapīru cenas, un tā nav turētājbankas kļūda, bet ieguldījumu risks. Otrkārt, cilvēks nevar būt pats savu pensiju plāna līdzekļu turētājs vai patstāvīgi pārvaldīt otrā līmeņa ieguldījumus pēc savas izvēles ārpus piedāvātajiem plāniem; izvēle notiek starp licencētu pārvaldītāju piedāvātajiem ieguldījumu plāniem ar dažādu riska pakāpi.

Ar turētājbanku mēdz sajaukt arī to banku, kurā cilvēks ikdienā saņem algu vai kura piedāvā pievienoties konkrētam pensiju plānam. Izplatītājs, pārvaldītājs un turētājbanka var piederēt vienai finanšu grupai, taču juridiski tie ir dažādi pienākumi, un dalībnieka uzkrājums nav nevienas no šīm sabiedrībām bilances daļa. Ja pārvaldītājs zaudē licenci vai pārtrauc darbību, plāna līdzekļus nodod citam pārvaldītājam, bet aktīvi visu šo laiku paliek turētājbankas uzskaitē.

Kā pārbaudīt savu uzkrājumu

Informāciju par savu otrā līmeņa plānu, tā ienesīgumu un uzkrāto summu var apskatīt valsts pārvaldes pakalpojumu portālā latvija.gov.lv, kur pieejami arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumi, savukārt salīdzināmi dati par plāniem un komisijas maksām ir apkopoti vietnē manapensija.lv.

Turpat, autorizējoties ar internetbanku vai eID karti, var nomainīt ieguldījumu plānu vai pārvaldītāju. Plāna izvēli var mainīt normatīvajos aktos noteiktajā biežumā, un tas ir bez maksas. Biežas maiņas emociju vadībā parasti kaitē rezultātam, jo ieguldījumi tiek pārdoti tieši tad, kad tirgus ir zemā punktā.

Uz ko skatīties, izvēloties plānu

Būtiskākie rādītāji ir plāna ieguldījumu politika un riska pakāpe, laiks līdz pensijai, komisijas maksas un ilgtermiņa ienesīgums. Jo vairāk gadu atlicis līdz pensijai, jo parasti pieļaujama lielāka akciju daļa plānā.

Trešā līmeņa iemaksām ir paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums noteiktās robežās. Konkrētie nosacījumi mainās, tāpēc tie jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta informācijā. Šis raksts nav individuāla finanšu konsultācija.

Kas notiek ar uzkrājumu vēlāk

Sasniedzot pensijas vecumu, otrā līmeņa kapitālu vai nu pievieno valsts pensijai, vai par to iegādājas mūža pensijas apdrošināšanas polisi; izvēle jāizdara, iesniedzot pieteikumu aģentūrai, un to vēlāk mainīt nevar. Trešā līmeņa uzkrājumu izmaksā no likumā noteiktā vecuma, kas ir agrāks par vecuma pensijas vecumu, un konkrēto kārtību paredz pensiju plāna noteikumi.

Otrā līmeņa uzkrājums noteiktā kārtībā ir novēlams, tāpēc ir vērts laikus iesniegt aģentūrai iesniegumu par to, kam kapitāls pienāktos nāves gadījumā. Ja šādas norādes nav, rīkojas likumā paredzētajā vispārīgajā kārtībā. Sarežģītos mantojuma jautājumos palīdz zvērināts notārs.

Avoti