Pieredzes psihoterapija balstās uz principu, ka katrs pasauli uztver savādāk. Lai gan ikvienam var būt kopīga eksistence, kurā ir objektīvas patiesības, piemēram, gravitācija un zilas debesis, pieredzes psihoterapija nosaka, ka katrs indivīds veido personisku eksistenci ar unikālu pieredzi. Šī pieredze ietekmē to, kā indivīdi organizē savu pasauli. Ja šī organizācija noved pie destruktīviem vai stagnējošiem modeļiem, psihoterapeits izmanto personas pieredzi, lai mainītu modeli. Tas ietver izpratni un indivīda uztvertās eksistences derīguma atzīšanu.
Katrs situācijas uztver savādāk. Piemēram, divi cilvēki brauc ar automašīnu uz kādu atpūtas vietu. Otrs transportlīdzeklis tos nogriež satiksmē, gandrīz izraisot avāriju. Pirmās mašīnas vadītājs kļūst dusmīgs, sakot, ka cilvēks neprot braukt. Pasažiere saglabā mieru, sakot, ka, iespējams, cilvēks steidzas uz slimnīcu, lai apraudzītu ievainoto ģimenes locekli. Gan vadītājs, gan pasažieris piedzīvoja vienu un to pašu notikumu, taču uztvēra to atšķirīgi. Katrs indivīds veidoja savu pieredzi, kas ietekmēja katra cilvēka reakciju uz situāciju.
Lai gan katrs regulāri veido savu pieredzi, dažkārt tas var izraisīt destruktīvu uzvedību. Dažreiz indivīdi konstruē pasaules, kas ļoti atšķiras no tās, ko uztver lielākā daļa iedzīvotāju. Piemēram, maldīgs indivīds var uztvert policistus kā dēmonus vai redzēt telefona kabīnes kā portālus uz citām pasaulēm. Pieredzes psihoterapijā šie priekšstati ne vienmēr tiek apzīmēti kā nepareizi. Tā vietā terapeits mēģina saprast, kas lika pacientam uztvert pasauli šādā veidā.
Šo pašu metodi izmanto arī pacientiem ar mazāk smagām garīgām problēmām. Piemēram, sieviete var uztvert lielāko daļu vīriešu kā brutālu un manipulatīvu. Tā vietā, lai mēģinātu viņu pārliecināt, ka tas ir nepatiess, terapeits, kas praktizē pieredzes psihoterapiju, mēģinātu noskaidrot, kāda pieredze viņu noveda pie šāda secinājuma.
Kad uztveres sakne ir atklāta, pacients var sākt strādāt ar pieredzi. Sieviete, kas vīriešus uztver ar satraukumu, var pastāvīgi no tiem izvairīties, kas var ietekmēt viņas personīgās attiecības ar draugiem un ģimeni. Pieredzes psihoterapija varētu palīdzēt viņai saprast, ka viņa šādi redz vīriešus tāpēc, ka bērnībā pret viņu ir izturējies vardarbīgi vai tāpēc, ka viņu emocionāli satriecis pirmais draugs. Šīs pieredzes izpratne kā novirzes, nevis vispārīgas patiesības varētu palīdzēt šai jaunajai sievietei uztvert vīriešus atšķirīgi un veidot ar viņiem jēgpilnas attiecības nākotnē.
Maldinošus pacientus var būt nedaudz grūtāk ārstēt. Personas, kas konstruē tik mežonīgu pieredzi, kā minēts iepriekš, bieži pasargā sevi no atmiņām par traumatisku pieredzi. Pieredzes psihologam var būt nepieciešams interpretēt šī pacienta aprakstus, lai noskaidrotu, kāpēc pacients izvēlas sakārtot savu pasauli šādā veidā. Pēc atklāšanas terapeits var izmantot pacienta pasaules vārdu krājumu un attēlus, lai palīdzētu viņam tikt galā ar traumu un normāli funkcionēt sabiedrībā.