Kas ir refleksa loks?
Īsā atbilde
Refleksa loks (arcus reflexus) ir īsākais nervu ceļš, pa kuru kairinājums pārvēršas atbildes kustībā vai dziedzera darbībā, neprasot apzinātu lēmumu. Tas sākas ar receptoru un beidzas ar izpildorgānu, bet tā komandas centrs parasti atrodas muguras smadzenēs vai smadzeņu stumbrā, nevis smadzeņu garozā.
Refleksa loku veido piecas daļas. Pirmā ir receptors, kas uztver kairinājumu: muskuļa vārpstiņa, kas jūt muskuļa izstiepšanos, sāpju galotne ādā vai stiepes receptors urīnpūšļa sieniņā. Otrā ir jutīgais jeb aferentais neirons, kura ķermenis atrodas muguras saknītes mezglā (ganglion spinale) un kura šķiedra ienes signālu muguras smadzenēs.
Trešā daļa ir centrs, kur signāls tiek pārslēgts. Tas var būt viena vienīga sinapse vai vairāku starpneironu (interneuronum) ķēde muguras smadzeņu pelēkajā vielā. Ceturtā ir kustību jeb eferentais neirons, kura ķermenis atrodas priekšējā ragā un kura aksons iziet pa priekšējo saknīti. Piektā ir efektors: šķērssvītrotais muskulis, gludā muskulatūra vai dziedzeris.
Refleksus iedala pēc tā, cik sinapšu ir ceļā. Monosinaptiskajā refleksā, piemēram, ceļgala cīpslas refleksā, jutīgais neirons pieslēdzas kustību neironam tieši, un atbilde ir ļoti ātra. Polisinaptiskajā refleksā, piemēram, atvelkot roku no karsta priekšmeta, starp tiem ir vairāki interneironi, signāls izplatās pa vairākiem muguras smadzeņu segmentiem un atbildē iesaistās vesela muskuļu grupa.
Vienlaikus ar galveno atbildi darbojas arī savstarpējā inervācija: kamēr viens muskulis saraujas, pretējās darbības muskulis tiek aktīvi atslābināts. Bez šī mehānisma locekļa kustība būtu bloķēta, jo abas muskuļu grupas vilktu vienlaikus.
Kāpēc reflekss notiek ātrāk, nekā cilvēks to apzinās
Signāls uz smadzeņu garozu tiek sūtīts paralēli, nevis pirms atbildes. Tāpēc, atraujot roku no karstas plīts, kustība jau ir notikusi tad, kad rodas sajūta „karsts". Šī sadalītā uzbūve ir refleksa jēga: aizsardzības darbību nevar atlikt uz laiku, kas vajadzīgs apzinātai apstrādei.
Smadzenes tomēr nav izslēgtas. Tās refleksu pastiprina vai nomāc pa lejupejošajiem ceļiem, tāpēc satraukts vai nosalis cilvēks reaģē citādi nekā atslābinājies.
Ko ārsts uzzina, sitot ar āmuriņu
Cīpslas refleksa pārbaude nav rituāls. Tā vienā mirklī pārbauda visu loku: receptoru, konkrētu jutīgo saknīti, muguras smadzeņu segmentu, kustību saknīti, nervu un muskuli. Katrs klasiskais reflekss atbilst noteiktam līmenim: ceļgala refleksam augšstilba nervs un jostas segmenti, Ahileja cīpslas refleksam krustu segmenti, divgalvainā muskuļa refleksam kakla segmenti.
Pavājināts vai izzudis reflekss norāda uz bojājumu pašā lokā, piemēram, saspiestu nervu saknīti starpskriemeļu diska trūces dēļ vai perifēro nervu bojājumu. Pastiprināts reflekss ar paplašinātu izsaukšanas zonu norāda uz pretējo: uz bojājumu ceļos, kas nāk no smadzenēm un refleksu parasti bremzē. Ar to nodarbojas neirologs.
Pie ārsta jāvēršas, ja parādās augoša kājas vai rokas vājuma sajūta, nejutīgums, kas neiet pāri, vai muskuļu atrofija. Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja pēkšņi zūd kustības vai jutība kājās, parādās nespēja noturēt urīnu vai izkārnījumus vai iestājas nejutīgums starpenes apvidū.
Reflekss un iemācīta reakcija nav viens un tas pats
Iedzimtu jeb beznosacījuma refleksu, piemēram, plakstiņa aizvēršanos, kad kaut kas tuvojas acij, nodrošina gatavs anatomisks loks. Nosacījuma reflekss, kuru aprakstīja Ivans Pavlovs, ir iemācīta saistība, kas veidojas smadzeņu garozā un var izzust, ja pastiprinājums pazūd. Siekalu izdalīšanās, izdzirdot zvanu, tātad nav refleksa loks anatomiskā nozīmē.
Otra bieža jaukšana ir refleksa loks un patvaļīga kustība. Patvaļīgā kustībā komanda nāk no garozas lejup, un cilvēks to var apturēt. Refleksu apturēt nevar, var tikai daļēji nomākt.
Sīkums, kas noder praksē
Ja reflekss neizdodas izsaukt, ārsts bieži lūdz saķert rokas un vilkt tās uz pretējām pusēm vai saskaitīt skaļi. Uzmanības novēršana un citas muskuļu grupas saspringums pastiprina refleksu, jo atslābina apzināto nomācošo ietekmi. Tas nozīmē arī pretējo: reflekss, kas neizsaucas tikai tāpēc, ka cilvēks ir saspringts, vēl nav patoloģija.
Zīdaiņiem ir refleksi, kuru pieaugušajam nav, piemēram, satveršanas un Moro reflekss. To laicīga izzušana un atgriešanās vēlāk dzīvē ir pretēji vērtīgas pazīmes: pirmajos mēnešos to esamība ir normas pazīme, bet pieaugušam cilvēkam to atgriešanās liecina par smadzeņu bojājumu.