Redzes nervs: uzbūve un bojājumi

Redzes nervu parasti apraksta pa daļām, jo katrā no tām to apdraud citas slimības.

• Acs iekšējā daļa: īss posms, kur šķiedras iziet caur sietveida plātnīti acs baltajā apvalkā. Tā ir vieta, kur acs iekšējais spiediens tieši iedarbojas uz nervu.
• Acs dobuma daļa: garākais posms starp acs ābolu un galvaskausa kanālu. Tas ir apzināti garāks, nekā vajadzētu taisnam ceļam, un veido vieglu līkumu, lai nervs nenospriegotos, acij griežoties.
• Kanāla daļa: šaurs ceļš caur redzes kanālu pieres un spārnkaula robežā kopā ar acs artēriju. Šeit nervs ir visvairāk pakļauts saspiešanai un traumai.
• Galvaskausa daļa: posms no kanāla līdz redzes nervu krustojumam, kas atrodas tieši virs hipofīzes.

Redzes nervu krustojumā (chiasma opticum) šķiedras sadalās pēc principa, kas ir loģisks, bet ne acīmredzams: krusto tikai tās šķiedras, kas nāk no tīklenes deguna puses, bet deniņu puses šķiedras paliek savā pusē. Tā kā acs lēca attēlu apgriež, deguna puses tīklene uztver ārējo redzes lauka malu.

Rezultātā aiz krustojuma katrā smadzeņu pusē atrodas informācija par pretējo redzes lauka pusi no abām acīm. No krustojuma signāls turpinās pa redzes ceļu uz sānu ceļgalveida kodolu talāmā un no turienes pa redzes starojumu uz pakauša daivas redzes garozu.

Daļa šķiedru atdalās pirms šī galamērķa: vienas iet uz vidussmadzeņu kodoliem, kas vada zīlītes sašaurināšanos, citas uz hipotalāma kodolu, kas saskaņo diennakts ritmu ar gaismu. Tāpēc pat cilvēks ar smagi bojātu redzes garozu var saglabāt normālu zīlīšu reakciju un miega ritmu.

Redzes lauka pārbaude ir viena no precīzākajām metodēm neiroloģijā, jo izkrišanas veids norāda uz konkrētu vietu ceļā.

Tieši tur, kur šķiedras pamet aci, tīklenē nav neviena gaismas uztvērēja. Katrā acī pastāv reāls apgabals, no kura smadzenes nesaņem nekādu informāciju, un tas atrodas nedaudz uz āru no skata centra.

Ikdienā to nepamana divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, abu acu aklie plankumi atrodas dažādās redzes lauka vietās, tāpēc viena acs sedz otras trūkumu. Otrkārt, pat ar vienu aci smadzenes iztrūkstošo laukumu aizpilda, pabeidzot apkārtējā fona rakstu.

Tieši šī aizpildīšana ir iemesls, kāpēc redzes lauka izkrišana slimības gadījumā var ilgi palikt nepamanīta. Cilvēks ar glaukomu bieži pirmais pamana nevis tumšu laukumu, bet gan to, ka aizvien biežāk paklūp vai neievēro kaut ko no sāniem.

Redzes nervs var ciest no spiediena, no iekaisuma, no asinsrites trūkuma, no saspiešanas un no indēm. Simptomu attīstības ātrums bieži norāda uz cēloņa veidu.

• Glaukoma: pakāpeniska nerva šķiedru bojāeja, parasti saistīta ar acs iekšējo spiedienu, sākumā bez sūdzībām, ar raksturīgu diska padziļinājumu.
• Redzes nerva iekaisums: strauja redzes pasliktināšanās vienā acī dažu dienu laikā, sāpes, kustinot aci, un krāsu izbālēšana, biežāk gados jauniem cilvēkiem.
• Asinsrites traucējums nervā: pēkšņs, nesāpīgs redzes zudums, bieži ar izkrišanu redzes lauka augšējā vai apakšējā pusē.
• Milzšūnu arterīts: gados vecākiem cilvēkiem, ar deniņu sāpēm, galvas ādas jutīgumu un sāpēm košļājot, draud arī otras acs zaudējums un prasa neatliekamu ārstēšanu.
• Redzes nerva diska tūska paaugstināta galvaskausa spiediena dēļ, parasti abās acīs, ar galvassāpēm un īslaicīgiem redzes aptumšojumiem.
• Saspiešana no audzēja vai vairogdziedzera acu slimības, kas attīstās lēni un mēnešiem var palikt nepamanīta.
• Toksiski un uztura izraisīti bojājumi, tostarp metanola saindēšanās un ilgstošs B grupas vitamīnu trūkums.

Redzes nerva pārbaude nav viens izmeklējums, bet vairāku soļu virkne, kurā katrs solis pārbauda citu nerva darbības pusi.

1. Redzes asuma noteikšana atsevišķi katrai acij.
2. Krāsu redzes pārbaude, jo redzes nerva slimībās krāsas izbālē agrāk nekā krīt asums.
3. Zīlīšu reakcijas pārbaude, pārvietojot gaismu no vienas acs uz otru; ja viena zīlīte uz gaismu reaģē vājāk, tā ir viena no objektīvākajām nerva bojājuma pazīmēm.
4. Acs dibena apskate, vērtējot diska krāsu, malu skaidrību un padziļinājumu.
5. Redzes lauka pārbaude ar perimetriju.
6. Optiskā koherences tomogrāfija, kas izmēra nervu šķiedru slāņa biezumu ap disku.
7. Magnētiskā rezonanse, ja ir aizdomas par iekaisumu, saspiešanu vai demielinizējošu slimību.
8. Redzes izsauktie potenciāli, kas izmēra signāla nokļūšanas laiku līdz garozai.

Redzes nerva slimību visbiežāk sajauc ar tīklenes slimību, jo abas dod redzes pasliktināšanos. Atšķirt palīdz trīs lietas: redzes nerva bojājumā parasti ir izteikti traucēta krāsu uztvere, ir vājāka zīlītes reakcija attiecīgajā acī, un redzes lauka izkrišana bieži skar centrālo daļu vai vienu horizontālu pusi.

Atsevišķa problēma ir redzes nerva diska izmaiņas, kas izskatās pēc tūskas, bet nav tūska. Diskā var būt iedzimti kaļķa ieslēgumi vai tas var būt neliels un pārblīvēts šķiedrām, kas malas padara neskaidras. Šos stāvokļus no īstas tūskas atšķir ar ultrasonogrāfiju un optisko koherences tomogrāfiju, un šī atšķirība ir svarīga, jo īsta tūska prasa steidzamu smadzeņu izmeklēšanu.

Bērniem redzes pasliktināšanos vienā acī bieži izraisa slinkā acs, kas nav nerva slimība, bet gan smadzeņu neiemācīšanās izmantot vienu aci. Ar redzes nerva slimībām nodarbojas oftalmologs, bet, ja iesaistīta smadzeņu daļa vai ir aizdomas par demielinizējošu slimību, pacientu vada neirologs kopā ar neirooftalmologu.

Tā kā redzes nervu ietver tie paši apvalki, kas smadzenes, un starp tiem ir tas pats šķidrums, spiediena celšanās galvaskausā tiek pārnesta pa nerva apvalku līdz acs aizmugurei. Tur tā aizkavē šķiedru iekšējo plūsmu, un disks uztūkst.

Tāpēc acs dibena apskate ir viens no ātrākajiem veidiem, kā pamanīt paaugstinātu galvaskausa spiedienu cilvēkam ar noturīgām galvassāpēm. Šī pati saikne ir pamatā metodei, kurā ar acs ultrasonogrāfiju mēra nerva apvalka diametru, lai netieši novērtētu spiedienu.

Praktiski svarīgākais secinājums pacientam ir vienkāršs: galvassāpes ar īslaicīgiem redzes aptumšojumiem, dubultošanos vai troksni ausī nav parastas galvassāpes. Ja redze aptumšojas uz dažām sekundēm, pieceļoties vai pieliecoties, tas ir iemesls ārsta apskatei, nevis nogaidīšanai.