Redzes nervs (nervus opticus)

Pirmais posms atrodas pašā acī, kur šķiedras izlien caur sietveida plātnīti acs ābola sienā. Tieši šeit šķiedras ir visneaizsargātākās pret acs iekšējā spiediena ietekmi.

Otrais posms iet acs dobumā, kur nervs veido nelielu līkumu. Šis rezerves garums ļauj acij brīvi griezties, nestiepjot nervu. Trešais posms iet cauri šauram kaula kanālam galvaskausa pamatnē kopā ar acs artēriju. Ceturtais posms atrodas jau galvaskausa dobumā un ved līdz redzes nervu krustojumam.

Krustojumā pāriet tikai tās šķiedras, kas nāk no tīklenes deguna puses; sāniskās šķiedras paliek savā pusē. Tālāk ceļš turpinās uz sāniskajiem ceļgalveida ķermeņiem talāmā un no turienes plašā vēdeklī uz pakauša daivas garozu. Daļa šķiedru atdalās agrāk un dodas uz zonām, kas vada acs zīlītes refleksu un diennakts ritmu.

Attīstības gaitā redzes nervs veidojas kā smadzeņu izaugums, nevis kā perifēra nerva atvasinājums. No tā izriet vairākas praktiskas sekas, kuras svarīgi saprast, lai izprastu slimību gaitu.

Pirmkārt, tas ir apvalkots ar tiem pašiem trim smadzeņu apvalkiem, kas sedz smadzenes, un starp tiem cirkulē smadzeņu šķidrums. Tāpēc paaugstināts spiediens galvaskausā tiek pārnests līdz pašam acs dibenam un rada redzamu diska tūsku.

Otrkārt, mielīnu tam veido tās pašas šūnas, kas smadzenēs, tādēļ demielinizējošās slimības to skar tieši tāpat kā smadzenes. Treškārt, bojātas šķiedras neataug, jo centrālās nervu sistēmas vide aksona atjaunošanos kavē.

• Apvalkots ar smadzeņu apvalkiem un smadzeņu šķidrumu.
• Mielīnu veido oligodendrocīti, nevis Švanna šūnas.
• Bojātas šķiedras praktiski neatjaunojas.
• Iesaistās centrālās nervu sistēmas slimībās, tostarp multiplajā sklerozē.
• Tā stāvoklis atspoguļo galvaskausa iekšējo spiedienu.

Vietā, kur nervs izlien no acs, tīklenē nav ne nūjiņu, ne vālīšu. Tāpēc katrā acī pastāv neliels apvidus, kurā gaismas uztvere nav iespējama vispār. Ikdienā to nepamanām, jo otra acs šo vietu aizpilda un smadzenes atlikušo informāciju papildina.

Diska izskats ir diagnostiska zelta raktuve. Bāls disks liecina par šķiedru bojāeju, izteikti iedobts disks par glaukomu, bet pietūkuši, izplūduši diska apmali par tūsku, kas var būt gan vietēja, gan paaugstināta galvaskausa spiediena sekas.

Mūsdienās diska stāvokli vairs nevērtē tikai ar aci. Optiskās koherences tomogrāfija mēra nervu šķiedru slāņa biezumu ar precizitāti, kas ļauj pamanīt zudumu agrāk, nekā tas kļūst redzams parastā apskatē.

Glaukoma ir biežākā redzes nerva slimība un pasaulē viens no galvenajiem neatgriezeniska redzes zuduma cēloņiem. Tajā šķiedras pakāpeniski iet bojā, visbiežāk saistībā ar paaugstinātu acs iekšējo spiedienu, un redzes lauks sašaurinās tik lēni, ka cilvēks to ilgi nepamana.

Redzes nerva iekaisums parasti skar vienu aci, attīstās dažu dienu laikā un tipiski dod sāpes acs kustību laikā, krāsu izteiksmes zudumu un redzes miglošanos. Tas bieži ir pirmā multiplās sklerozes izpausme, tāpēc pēc tā vienmēr izvērtē smadzenes.

Išēmiska redzes nerva neiropātija nozīmē, ka nervs zaudē asinsapgādi. Tā parasti ir nesāpīga un attīstās pēkšņi, bieži pamanīta tūlīt pēc pamošanās. Atsevišķi jāizdala forma, kas saistīta ar lielo asinsvadu iekaisumu gados vecākiem cilvēkiem, jo tā apdraud arī otru aci un prasa neatliekamu ārstēšanu.

• Glaukoma ar pakāpenisku šķiedru bojāeju.
• Redzes nerva iekaisums, bieži demielinizējošas slimības ietvaros.
• Išēmiska neiropātija, tostarp asinsvadu iekaisuma izraisītā forma.
• Diska tūska paaugstināta galvaskausa spiediena dēļ.
• Audzēji: nerva apvalka vai paša nerva audzēji, kā arī hipofīzes audzēji, kas spiež uz krustojumu.
• Toksiski un uztura trūkuma bojājumi, tostarp metanola saindēšanās un B grupas vitamīnu deficīts.
• Trauma ar nerva saspiešanu kaula kanālā.

Izmeklēšana ir daudzpakāpju un katra daļa dod savu informāciju. Redzes asums parāda centra darbību, krāsu uztveres tests ir jutīgs agrīnam nerva bojājumam, bet redzes lauka izmeklēšana parāda tieši to, kura ceļa daļa cietusi.

Īpaši vērtīgs ir acs zīlītes tests ar pārvietojamu gaismas avotu. Ja viena nerva vadīšana ir vājāka, apgaismojot slimo aci, zīlīte paradoksāli paplašinās. Šī pazīme ir objektīva un neatkarīga no pacienta atbildes.

Attēldiagnostikā izmanto optiskās koherences tomogrāfiju šķiedru slāņa mērīšanai un magnētisko rezonansi ar acs dobuma programmu, kas parāda iekaisumu, audzēju vai saspiedumu. Vadīšanas ātrumu mēra ar redzes izsauktajiem potenciāliem.

1. Redzes asuma pārbaude katrai acij atsevišķi.
2. Krāsu uztveres novērtēšana, īpaši sarkanās krāsas izteiksme.
3. Acs zīlītes reakcijas pārbaude ar pārvietojamu gaismu.
4. Acs dibena apskate un diska novērtēšana.
5. Redzes lauka izmeklēšana jeb perimetrija.
6. Optiskās koherences tomogrāfija nervu šķiedru slāņa mērīšanai.
7. Magnētiskā rezonanse vai izsauktie potenciāli, ja aizdomas par centrālu cēloni.

Pirmā nopietnā atšķiršana ir starp patiesu diska tūsku un tās atdarinājumu. Daļai cilvēku disks izskatās pacelts iedzimtas uzbūves vai sīku nogulsnējumu dēļ, un tas nav bīstami. Atšķirību parāda attēldiagnostika un novērošana, un nepareiza interpretācija var novest gan pie liekas trauksmes, gan pie nopietnas diagnozes nokavējuma.

Otrā ir starp iekaisumu un išēmiju. Iekaisums biežāk skar jaunākus cilvēkus, attīstās dienu laikā un dod sāpes acs kustībā; išēmija biežāk skar gados vecākus cilvēkus ar asinsvadu riska faktoriem, ir pēkšņa un nesāpīga.

Trešā ir starp acs un smadzeņu cēloni. Ja redze traucēta abām acīm vienā un tajā pašā redzes lauka pusē, cēlonis gandrīz noteikti atrodas aiz redzes nervu krustojuma, tātad smadzenēs, nevis acī.

Redzes nerva mielinizācija turpinās arī pēc dzimšanas, un redzes sistēma nobriest pakāpeniski pirmajos dzīves gados. Tieši tāpēc bērnībā pastāv periods, kurā neizlabots redzes traucējums vienā acī var novest pie noturīgas redzes vājības, ko sauc par slinko aci. Jo agrāk to atklāj, jo labāki ārstēšanas rezultāti, un tieši tāpēc bērniem veic redzes skrīningu.

Ar gadiem tīklenes ganglija šūnu skaits pamazām sarūk arī bez slimības. Šī dabiskā samazināšanās ir lēna un pati par sevi redzi nebojā, bet tā jāņem vērā, interpretējot šķiedru slāņa mērījumus. Papildus vecums ir riska faktors gan glaukomai, gan išēmiskai neiropātijai, tāpēc regulāra acu pārbaude pēc četrdesmit gadu vecuma ir pamatota arī bez sūdzībām.

Glaukomas gadījumā redzes lauks sašaurinās no perifērijas, bet smadzenes trūkstošo daļu aizpilda ar aptuvenu minējumu. Tāpēc cilvēks nesūdzas par melniem plankumiem: viņš vienkārši nepamana automašīnu no sāniem vai aizķer durvju stenderi. Tieši šī smadzeņu spēja aizpildīt tukšumu ir iemesls, kāpēc glaukoma tik bieži tiek atklāta novēloti, un kāpēc diagnoze balstās uz mērījumiem, nevis pacienta sajūtām.

Otra nianse skar redzes nerva apvalku. Tā kā tajā cirkulē smadzeņu šķidrums, spiediena pieaugumu galvaskausā var netieši novērtēt, mērot nerva apvalka diametru ar ultrasonogrāfiju. Šo paņēmienu izmanto neatliekamajā medicīnā, kad datortomogrāfija nav uzreiz pieejama.