TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir redzes nerva disks?

Īsā atbilde

Redzes nerva disks (discus nervi optici), ko sauc arī par redzes nerva papillu, ir neliels apaļīgs laukums acs dibenā, kurā tīklenes gangliju šūnu aksoni savācas kopā un pamet aci, veidojot redzes nervu. Tajā nav ne nūjiņu, ne vālīšu, tāpēc tieši šis laukums redzes laukā atbilst aklajam plankumam.

Disks atrodas tīklenes (retina) aizmugurējā daļā, uz deguna pusi no dzeltenā plankuma jeb makulas un nedaudz virs tā centra. Acs dibena izmeklēšanā tas izskatās kā gaišāks, dzeltenīgi rozā ovāls uz sarkanīgā tīklenes fona, jo tur nav gaismjutīgo šūnu, bet ir nervu šķiedras un asinsvadi.

Caur disku acī ienāk un no tās iziet arī tīklenes centrālā artērija un centrālā vēna. Tās sazarojas diska virsmā un tālāk izklājas pa visu tīkleni, tāpēc disks vienlaikus ir gan nervu, gan asinsvadu vārti.

Diska vidū parasti ir gaišāka iedobe, ko sauc par diska ekskavāciju jeb kausiņu. Tās attiecība pret visa diska diametru ir viens no svarīgākajiem oftalmologa vērtētajiem rādītājiem. Normā šī attiecība cilvēkiem stipri atšķiras un daļēji ir iedzimta, tāpēc nozīme ir ne tikai pašam skaitlim, bet arī tā izmaiņām laika gaitā un abu acu simetrijai.

Kāpēc tieši tur ir aklais plankums

Cilvēka tīklene ir veidota it kā apgriezti: gaismjutīgās šūnas atrodas dziļāk, bet to nervu šķiedras iet pa tīklenes iekšpusi, virzienā uz stiklveida ķermeni. Lai nokļūtu līdz smadzenēm, šīm šķiedrām kaut kur ir jāiziet cauri acs sienai. Šī vieta ir redzes nerva disks, un tajā vienkārši nav vietas gaismjutīgajām šūnām.

Aklo plankumu var pārbaudīt pats: aizverot vienu aci un noturot skatienu uz punkta, otrs objekts noteiktā attālumā sānis pazūd pilnībā. Ikdienā to nepamana divu iemeslu dēļ: otra acs redz to pašu vietu, un smadzenes iztrūkstošo laukumu aizpilda ar apkārtējā fona informāciju.

Šis fakts ir arī atbilde uz jautājumu, cik ideāli ir veidota acs. Galvkājiem, piemēram, kalmāriem, tīklene ir veidota otrādi, nervu šķiedras iet no receptoru aizmugures, un akla plankuma tiem nav.

Kas ar redzes nerva disku noiet greizi

Paaugstināts spiediens galvaskausā izraisa diska tūsku: robežas kļūst neskaidras, disks paceļas virs tīklenes līmeņa. Cilvēks to var just kā īsas redzes aptumšošanās epizodes, kas rodas, strauji pieceļoties, kopā ar galvassāpēm, sliktu dūšu vai dubultošanos. Tas vienmēr prasa steidzamu izmeklēšanu.

Glaukomā, kurā pakāpeniski iet bojā gangliju šūnu aksoni, diska iedobe kļūst arvien plašāka un dziļāka, bet redzes lauks sašaurinās no malām uz centru. Tas notiek tik lēni un nesāpīgi, ka cilvēks pats izmaiņas ilgi nepamana, un tieši tāpēc profilaktiskās acu pārbaudes ir jēgpilnas.

Redzes nerva iekaisums rada strauju redzes miglošanos vienā acī dažu stundu vai dienu laikā, sāpes acs kustinot un pasliktinātu krāsu uztveri. Asinsrites traucējumi diska asinsvados rada pēkšņu, nesāpīgu redzes zudumu.

Nekavējoties jāgriežas pie ārsta, ja redze pasliktinās pēkšņi, ja parādās sāpes, kustinot aci, ja izkrīt redzes lauka daļa vai ja kopā ar redzes traucējumiem ir stipras galvassāpes un vemšana. Ar to nodarbojas oftalmologs, bet diska tūskas gadījumā arī neirologs.

Ar ko to jauc

Pirmais sajaukums ir ar dzelteno plankumu jeb makulu. Makula ir asās, centrālās redzes vieta un atrodas acs optiskās ass turpinājumā; disks atrodas uz deguna pusi no tās, un tajā redzes nav vispār. Iegaumēšanai noder tas, ka acs dibena attēlā asinsvadi izplūst tieši no diska un izliekti apiet makulu no abām pusēm.

Otrs sajaukums ir starp diska tūsku un iedzimti nedaudz izceltu, pilnīgāku disku, kas neko sliktu nenozīmē. Atšķirt tos pēc izskata vien ir grūti, tas ir oftalmologa uzdevums ar papildu izmeklējumiem.

Trešais ir terminoloģisks: redzes nerva disks un papilla ir viens un tas pats veidojums, savukārt papilledēma apzīmē konkrētu stāvokli, proti, diska tūsku paaugstināta galvaskausa spiediena dēļ.

Avoti