TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Redzes nerva apvalks: uzbūve un nozīme

Īsā atbilde

Redzes nerva apvalks ir trīs smadzeņu apvalku turpinājums, kas kā uzmava ietver redzes nervu (nervus opticus) visā tā ceļā no acs ābola aizmugures līdz galvaskausa dobumam. Starp apvalkiem ir tā pati subarahnoidālā telpa ar cerebrospinālo šķidrumu, kas apņem smadzenes, tāpēc apvalks nav tikai aizsargs, bet arī spiediena pārvadītājs. Atsevišķi no tā jāšķir mielīna apvalks, kas ietin katru nerva šķiedru šīs uzmavas iekšpusē.

Redzes nervs sākas acs dibenā, kur tīklenes ganglija šūnu aksoni sapulcējas redzes nerva diskā un iziet cauri sklēras sietveida plāksnītei. No šī brīža aksoni iegūst mielīnu un dodas atpakaļ caur orbītas taukaudiem uz galvaskausa dobumu, kur abu pušu nervi daļēji krustojas redzes krustojumā.

Attīstības ziņā redzes nervs nav izaudzis no perifērās nervu sistēmas, bet gan ir smadzeņu izaugums. Acs pūslītis embrijā izspiežas no starpsmadzeņu sienas, un stiebrs, kas to savieno ar smadzenēm, kļūst par redzes nervu. Tāpēc visas struktūras, kas klāj smadzenes, seko līdzi arī tam.

Praktiski tas nozīmē, ka redzes nervam ir divi pilnīgi atšķirīgi apvalku veidi, kurus sarunvalodā bieži jauc. Ārējais ir trīsslāņu apvalks ap visu nerva stumbru, un tajā ir šķidrums. Iekšējais ir mielīna apvalks ap katru atsevišķu šķiedru, un tas ir šūnu membrānu daudzkārtīgs tinums.

Tieši ārējā apvalka savienojums ar galvaskausa dobumu padara redzes nervu par vienīgo vietu, kur ārsts bez jebkāda instrumenta ievadīšanas var tieši ieraudzīt, kas notiek ar spiedienu galvā. Acs dibena apskate ir vienkāršs izmeklējums, kas dažkārt pirmais atklāj nopietnu smadzeņu problēmu.

Trīs slāņi un šķidruma telpa starp tiem

Ārējais slānis ir cietais apvalks (dura mater), biezs un izturīgs. Tas acs ābola tuvumā saaug ar sklēru, bet redzes kanālā cieši pieaug pie kaula periosta, tāpēc nervs šajā vietā ir fiksēts un slikti pacieš stiepšanu.

Zem tā ir zirnekļplēves apvalks (arachnoidea mater), bet visciešāk pie paša nerva pieguļ mīkstais apvalks (pia mater), kas nosūta uz iekšu plānas starpsienas ar asinsvadiem. Starp zirnekļplēvi un mīksto apvalku ir subarahnoidālā telpa, kurā atrodas cerebrospinālais šķidrums.

  • Cietais apvalks: izturīga ārējā uzmava, saistīta ar sklēru un ar redzes kanāla kaulu.
  • Zirnekļplēves apvalks: plāns vidējais slānis.
  • Mīkstais apvalks: pieguļ nervam un ar starpsienām ieiet tā iekšpusē.
  • Subarahnoidālā telpa: šķidruma slānis, kas amortizē un pārvada spiedienu.
  • Mielīna apvalks: atsevišķa struktūra ap katru šķiedru, nevis kopīgā uzmava.

Nerva ceļš un tā četras daļas

Redzes nervu parasti dala četros posmos, un katrā no tiem apvalka uzvedība atšķiras. Šis dalījums ir svarīgs, jo tas izskaidro, kāpēc vienā vietā nervs cieš no spiediena, citā no stiepšanas, bet vēl citā no iekaisuma.

Intraokulārais posms ir īsākais un iet cauri sklēras sietveida plāksnītei. Intraorbitālais posms ir garākais, tas orbītā iet nedaudz līkumaini un šī rezerve ļauj acij brīvi kustēties. Intrakanalikulārajā posmā nervs iet cauri šauram kaula kanālam, un intrakraniālais posms sasniedz redzes krustojumu.

PosmsKur atrodasKas tam raksturīgs
IntraokulāraisAcs ābola sienāŠeit sākas mielinizācija, redzams kā redzes nerva disks
IntraorbitālaisOrbītas taukaudosLīkumains, ar brīvu apvalku, jutīgs pret audzējiem un iekaisumu
IntrakanalikulāraisRedzes kanālāFiksēts un šaurs, jutīgs pret traumu un kaula izmaiņām
IntrakraniālaisGalvaskausa dobumāIet uz redzes krustojumu, blakus hipofīzei

Ko apvalks dara

Pirmā funkcija ir mehāniska. Šķidruma slānis un izturīgā ārējā uzmava ļauj nervam izturēt acs kustības, kas notiek nepārtraukti un ļoti ātri. Orbītā atstātā garuma rezerve nozīmē, ka, acij pagriežoties, nervs nevis stiepjas, bet iztaisnojas.

Otrā funkcija ir hidrauliska. Tā kā šķidruma telpa ir savienota ar galvaskausa iekšpusi, spiediens abās vietās parasti ir līdzīgs. Tieši šī līdzsvara dēļ galvaskausa spiediena pieaugums aizkavē aksonu plazmas plūsmu diska līmenī, un aksoni tur uzbriest. Tas, ko oftalmologs redz kā izplūdušas diska robežas, būtībā ir spiediena izpausme, kas atnākusi no smadzenēm.

Trešā funkcija ir vielmaiņas atbalsts: mīkstā apvalka starpsienas ienes nervā asinsvadus, un apvalku telpa piedalās arī vielu izvadīšanā no nerva.

Mielīns un kāpēc tam ir nozīme

Mielīns ir daudzkārtīgs, ar taukvielām bagāts tinums ap aksonu, kas ļauj nervu impulsam pārlēkt no viena pārtraukuma uz nākamo un tādējādi ievērojami paātrina vadīšanu. Redzes nervā to veido oligodendrocīti, tas ir, centrālās nervu sistēmas šūnas.

Mielinizācija sākas jau pirms dzimšanas un turpinās pēc tās, un tieši tāpēc zīdaiņa redzes asums pirmajos dzīves mēnešos strauji uzlabojas. Sietveida plāksnīte darbojas kā robeža: parasti mielīns sākas tikai aiz tās, un, ja tas retos gadījumos parādās jau tīklenes pusē, acs dibenā redzamas raksturīgas baltas spalvveida malas, kas parasti ir nekaitīga atrade.

Kas ar apvalku var noiet greizi

Iekaisums, spiediens un audzējs ir trīs galvenie mehānismi. Redzes nerva iekaisums biežāk skar tieši mielīnu un var būt pirmā multiplās sklerozes izpausme. Paaugstināts galvaskausa iekšējais spiediens izpaužas kā abpusēja diska tūska. Retāk apvalka paša šūnās attīstās audzējs, kas nervu apņem kā uzmava un lēni nospiež.

Traumas gadījumā visbīstamākā vieta ir šaurais kaula kanāls, kur nervam nav vietas, kur uzbriest. Ar šiem stāvokļiem strādā oftalmologs kopā ar neirologu, sarežģītākos gadījumos neiroftalmologs, bet audzēju un traumu gadījumā iesaistās neiroķirurgs vai orbītas ķirurgs.

  • Redzes nerva iekaisums: redzes miglošanās vienā acī, sāpes acs kustību laikā, krāsu izbalēšana.
  • Diska tūska paaugstināta spiediena dēļ: galvassāpes, īslaicīgi redzes aptumšojumi, troksnis ausīs.
  • Apvalka audzējs: lēni progresējoša redzes pasliktināšanās, acs izvirzīšanās uz priekšu.
  • Trauma redzes kanālā: tūlītējs redzes zudums pēc sitiena pa pieri vai uzaci.
  • Asinsrites traucējums nerva galvā: pēkšņs, nesāpīgs redzes lauka zudums, biežāk no rīta pamostoties.

Kā to izmeklē

Sākums vienmēr ir acs dibena apskate un redzes funkciju pārbaude: redzes asums, krāsu uztvere, zīlītes reakcija un redzes lauka izmeklēšana. Zīlītes reakcijas pārbaude ar mainīgu apgaismojumu ir īpaši vērtīga, jo tā parāda vienpusēju nerva vadīšanas traucējumu pat tad, ja acs dibens izskatās normāls.

Tālāk izmanto attēlus. Optiskā koherences tomogrāfija izmēra nervu šķiedru slāņa biezumu ap disku un ļauj sekot līdzi izmaiņām laikā. Magnētiskā rezonanse ar orbītas sekvencēm parāda gan iekaisumu, gan audzējus. Ultrasonogrāfijā var izmērīt apvalka diametru, ko dažkārt izmanto kā netiešu paaugstināta galvaskausa spiediena pazīmi, taču šis mērījums vienmēr jāvērtē kopā ar klīnisko ainu.

  1. Redzes asuma un krāsu uztveres pārbaude katrai acij atsevišķi.
  2. Zīlītes reakciju pārbaude ar mainīgu apgaismojumu.
  3. Acs dibena apskate ar oftalmoskopu vai acs dibena fotografēšana.
  4. Redzes lauka izmeklēšana ar perimetru.
  5. Optiskā koherences tomogrāfija nervu šķiedru slāņa mērīšanai.
  6. Magnētiskā rezonanse, ja ir aizdomas par iekaisumu, saspiedumu vai audzēju.

Ar ko to sajauc

Pacienti un dažkārt arī tulkotie teksti jauc divas lietas: mielīna apvalku un apvalku uzmavu no smadzeņu apvalkiem. Pirmais ir izolācija ap atsevišķu šķiedru, otrais ir kopīga ietvere ar šķidrumu ap visu nervu. Multiplā skleroze bojā pirmo, paaugstināts galvaskausa spiediens iedarbojas caur otro.

Otra bieža sajaukšana notiek starp diska tūsku paaugstināta spiediena dēļ un citiem diska izmaiņu cēloņiem. Atšķirt palīdz tas, vai skarta viena vai abas acis, vai ir sāpes un cik strauji mainās redze, taču galīgo atbildi dod oftalmologa izmeklējums.

Detaļa, ko kopsavilkumi neparāda

Pieņēmums, ka spiediens redzes nerva apvalkā vienmēr precīzi atbilst spiedienam galvaskausā, ne vienmēr izrādās pareizs. Mīkstā apvalka starpsienas un apvalku sabiezējumi dažiem cilvēkiem var padarīt nerva apvalka telpu par daļēji noslēgtu nodalījumu, kurā šķidrums apmainās lēnāk nekā pārējā sistēmā.

Tieši ar to skaidro gadījumus, kad diska tūska ir izteikta tikai vienā acī vai kad tā saglabājas ilgāk, nekā varētu gaidīt pēc spiediena normalizēšanās. Šis novērojums arī izskaidro, kāpēc dažkārt tiek veikta apvalka fenestrācija: ķirurgs apvalkā izveido nelielus logus, lai šķidrums varētu izplūst un spiediens uz nervu mazinātos, un šī operācija glābj redzi, pat ja galvaskausa spiediens paliek paaugstināts.

Bieži uzdotie jautājumi

Vai redzes nerva apvalks un mielīns ir viens un tas pats?

Nē. Mielīns ir izolācijas slānis ap katru atsevišķu nerva šķiedru, ko veido oligodendrocīti. Redzes nerva apvalks šaurākā nozīmē ir trīs smadzeņu apvalku uzmava ap visu nerva stumbru, un starp tās slāņiem atrodas cerebrospinālais šķidrums. Slimības, kas skar vienu, ne vienmēr skar otru.

Kāpēc redzes nervs neatjaunojas pēc bojājuma?

Tāpēc, ka tas pieder centrālajai nervu sistēmai, kurā atjaunošanos kavē gan mielīna sastāvā esošās molekulas, gan rētaudu veidošanās, gan tas, ka bojātā ganglija šūna bieži iet bojā. Perifēros nervos mielīnu veido Švāna šūnas, kas pēc bojājuma veido atjaunošanās ceļu, un tieši tāpēc tur atlabšana ir iespējama.

Ko nozīmē, ja ārsts saka, ka redzes nerva disks ir tūskains?

Tas nozīmē, ka diska robežas acs dibenā ir izplūdušas un audi tur ir uzbrieduši. Ja tas redzams abās acīs, viens no biežākajiem cēloņiem ir paaugstināts galvaskausa iekšējais spiediens, un tas prasa steidzamu izmeklēšanu. Viena acs tūska biežāk norāda uz iekaisumu vai asinsrites traucējumu pašā nervā.

Vai apvalka diametra mērīšana ultrasonogrāfijā var aizstāt citus izmeklējumus?

Nē, to lieto kā ātru palīgrādītāju, piemēram, neatliekamās palīdzības apstākļos. Mērījums ir atkarīgs no izmeklētāja pieredzes un mērīšanas tehnikas, un tam ir pieļaujama variācija, tāpēc uz to vien lēmumus nebalsta. Vienmēr nepieciešama klīniskā aina un parasti arī attēldiagnostika.

Vai sāpes acī vienmēr nozīmē redzes nerva problēmu?

Nē, acs sāpēm ir daudz biežāku cēloņu, piemēram, sausā acs, radzenes kairinājums vai iekaisums acs priekšējā daļā. Redzes nerva iekaisumam raksturīgas ir sāpes, kas pastiprinās tieši acs kustību laikā, un tās pavada redzes pasliktināšanās un krāsu izbalēšana. Šāda kombinācija prasa oftalmologa apskati bez kavēšanās.

Pie kura ārsta doties, ja ir aizdomas par redzes nerva problēmu?

Pirmais ir oftalmologs, kas novērtē redzes funkcijas un acs dibenu. Ja izmeklējums norāda uz nerva vai smadzeņu cēloni, tālāk iesaistās neirologs vai neiroftalmologs, bet audzēja un traumas gadījumā ķirurgs. Pēkšņs redzes zudums nav stāvoklis, ko nogaidīt mājās.

Avoti