Kas ir priekšējais nervs?

Nervs ir kabelis, nevis vads: tajā ir tūkstošiem neironu izaugumu, sagrupētu saišķos un ietītu saistaudu apvalkos, un starp tiem iet arī asinsvadi. Signāls pa vienu izaugumu pārvietojas kā elektrisks impulss, bet no vienas šūnas uz nākamo tas pāriet ķīmiski, sinapsē.

Ātrumu nosaka mielīna apvalks: tas izolē izaugumu un ļauj impulsam lēkt no vienas pārtraukuma vietas uz nākamo, nevis lēni ceļot pa visu garumu. Tāpēc biezas, labi mielinizētas šķiedras, kas nes kustību pavēles un pieskāriena sajūtu, vada signālu daudzkārt ātrāk nekā tievās šķiedras, kas nes sāpes un temperatūru. No tā izriet ikdienā pazīstamā parādība: uzminot uz asa priekšmeta, vispirms sajūtam pieskārienu un tikai pēc tam sāpes.

Tā kā priekšējā sakne ir kustību sakne, tās saspiedums vājina konkrētu muskuļu grupu, bet aizmugurējās saknes kairinājums rada sāpes un tirpšanu skaidri norobežotā ādas joslā. Tieši tāpēc ārsts pēc simptomu izvietojuma spēj noteikt, kurš mugurkaula līmenis cietis: piemēram, tirpšana īkšķa pusē un vājums, ceļot roku, norāda uz kakla daļas augšējiem segmentiem, bet tirpšana pa kājas aizmuguri līdz pēdai uz jostas un krustu daļu.

Priekšējo zaru bojājumus var izraisīt arī trauma vai saspiedums ceļā uz ekstremitāti. Labi zināms piemērs ir vidusnerva zars, priekšējais starpkaulu nervs: ja tas cieš, cilvēks nespēj saliekt īkšķa un rādītājpirksta galus un tāpēc nevar izveidot apaļu „labi“ zīmi, lai gan jušana paliek normāla, jo šis zars jušanas šķiedras nesatur.

Nekavējoties jāzvana 113 vai jādodas uz neatliekamo palīdzību, ja rodas strauji augošs kāju vājums, nejutīgums starpenes apvidū, urīna aizture vai nesaturēšana, kā arī ja pēc traumas zūd kustības vai jušana. Plānveidīgi pie ārsta jādodas, ja tirpšana un vājums ilgst vairākas nedēļas vai pastiprinās. Ar šādām problēmām nodarbojas neirologs, bet mugurkaula saspiedumus operē neiroķirurgs. Šis teksts neaizstāj ārsta vērtējumu.

Visbiežāk jauc priekšējo sakni un priekšējo zaru. Sakne ir īss posms starp muguras smadzenēm un starpskriemeļu atveri, un tā ir tīri kustību ceļš; zars sākas jau pēc saknu saplūšanas un satur gan kustību, gan jušanas šķiedras. Tāpēc priekšējā zara bojājums vienmēr rada arī jušanas traucējumus, bet priekšējās saknes bojājums pats par sevi ne.

Otra izplatīta kļūda ir jaukt šķiedru virzienu ar tās atrašanās vietu. Aferentas šķiedras nes signālu uz centru, eferentas no centra prom, un šis dalījums nekādi nav saistīts ar to, vai nervs iet pa ādu vai starp kauliem. Ādas nervs var būt tīri jušanas nervs, bet nervs, kas iet dziļi starp kauliem, var saturēt abu veidu šķiedras.

Dalījums priekšējā un aizmugurējā saknē nav nejaušs un ir zināms jau no 19. gadsimta sākuma kā Bella un Mažandī likums: priekšā iziet kustība, aizmugurē ienāk sajūta. Šis princips ir tik konsekvents, ka to izmanto katrā neiroloģiskā izmeklēšanā.

Latviešu valodā mēdz lietot gan „priekšējais“, gan „ventrālais“. Dzīvniekiem, kas staigā uz četrām kājām, ventrālā puse ir vēdera puse un ir vērsta uz leju, bet cilvēkam, kurš stāv stāvus, tā pati puse ir priekšpuse; tieši tāpēc anatomijā vienam un tam pašam apzīmējumam ir divi vārdi, un abus lieto kā sinonīmus.