Refleksa loks: uzbūve, posmi un nozīme
Īsā atbilde
Refleksa loks ir īsākais nervu ceļš no kairinājuma uztvērēja līdz izpildorgānam, kas ļauj organismam reaģēt automātiski, bez apzinātas lēmuma pieņemšanas. Tipiskā lokā ietilpst receptors, jutīgais neirons, muguras smadzeņu vai smadzeņu stumbra pārslēgšanās vieta, kustību neirons un efektors, visbiežāk muskulis vai dziedzeris. Tieši šis ceļš nodrošina, ka roka atraujas no karsta priekšmeta ātrāk, nekā cilvēks paspēj sajust sāpes.
Reflekss ir nervu sistēmas atbilde uz kairinājumu, kas notiek pēc iepriekš izveidota ceļa un ir prognozējama. Anatomiskais pamats šai atbildei ir refleksa loks, tas ir, konkrēta neironu virkne, kas savieno uztvērēju ar izpildītāju. Vārds „loks" ir precīzs: signāls ienāk pa vienu ceļu, pārslēdzas centrālajā nervu sistēmā un iziet pa citu.
Refleksa galvenā priekšrocība ir ātrums. Signālam nav jāpaceļas līdz smadzeņu garozai, nav jātiek apstrādātam un nav jāgaida lēmums. Atbilde rodas turpat muguras smadzeņu segmentā, kurā ienāca kairinājums, un tikai pēc tam, ar nelielu nobīdi, informācija par notikušo sasniedz apziņu. Tāpēc cilvēks sajūt, ka roka jau ir atrauta.
Refleksi nav tikai aizsardzības mehānisms. Uz tiem balstās stāja, līdzsvars, muskuļu tonuss, asinsspiediena un elpošanas regulācija, zīdaiņa zīšana, rīšana, klepus un acs zīlītes reakcija uz gaismu. Faktiski liela daļa ikdienas fizioloģijas norit refleksu līmenī, bez jebkādas apzinātas līdzdalības.
Neiroloģijā refleksu izmeklēšana ir viens no informatīvākajiem izmeklējumiem, ko var veikt bez jebkādas aparatūras. Tā kā katrs reflekss ir piesaistīts konkrētiem muguras smadzeņu segmentiem, refleksa izzušana vai, otrādi, tā pastiprināšanās norāda uz bojājuma vietu, un bieži tas ir pirmais objektīvais pierādījums, ka sūdzībām ir neiroloģisks pamats.
Pieci refleksa loka posmi
Neatkarīgi no refleksa veida ceļš ir vienāds pēc uzbūves. Katram posmam ir sava loma, un jebkura posma bojājums refleksu izslēdz.
- Receptors uztver kairinājumu, piemēram, muskuļa izstiepšanos, siltumu vai sāpes, un pārvērš to nervu impulsā.
- Aferentais jeb jutīgais neirons vada impulsu uz muguras smadzenēm; tā šūnas ķermenis atrodas muguras saknītes ganglijā.
- Centrālajā nervu sistēmā impulss tiek pārslēgts uz nākamo neironu, tieši vai caur vienu vai vairākiem starpneironiem.
- Eferentais jeb kustību neirons no muguras smadzeņu priekšējiem ragiem vada komandu uz perifēriju.
- Efektors, visbiežāk šķērssvītrotais muskulis, saraujas; gludajam muskulim vai dziedzerim atbilde ir attiecīgi kustība vai sekrēcija.
Monosinaptisks un polisinaptisks loks
Vienkāršākajā lokā jutīgais neirons muguras smadzenēs tieši pārslēdzas uz kustību neironu, un visā ceļā ir tikai viena sinapse. Tā ir monosinaptiskā loka definīcija, un klasiskais piemērs ir ceļgala reflekss, kurā sitiens pa ceļa kauliņa cīpslu izstiepj augšstilba četrgalvaino muskuli un tas atbild ar saraušanos.
Lielākā daļa refleksu tomēr ir polisinaptiski: starp ienākošo un izejošo neironu ir viens vai vairāki starpneironi. Tie ļauj signālu sadalīt, aizkavēt un nosūtīt uz vairākiem segmentiem, kā arī vienlaikus nomākt pretējās darbības muskuļus.
Tieši šī nomākšana padara refleksu izmantojamu. Ja saraujoties saliecējam vienlaikus sarautos arī atliecējs, locekļa kustības nebūtu. Tāpēc starpneirons, kas aktivē vienu muskuli, vienlaikus nomāc tā antagonistu; šo principu sauc par savstarpējo inervāciju.
- Monosinaptiskais: viena sinapse, ļoti ātrs, piemērs ir cīpslu refleksi.
- Polisinaptiskais: vismaz viens starpneirons, nedaudz lēnāks, piemērs ir atraušanās reflekss.
- Krustotais: atbilde parādās arī pretējā ķermeņa pusē, uzturot līdzsvaru.
- Veģetatīvais: eferentajā daļā ir divi neironi ar pārslēgšanos ganglijā ārpus muguras smadzenēm.
Muskuļa izstiepes reflekss un muskuļu tonuss
Muskuļa iekšienē atrodas muskuļa vārpstiņas, kas ir specializēti uztvērēji un reaģē uz muskuļa garuma izmaiņu. Kad muskulis tiek pēkšņi izstiepts, vārpstiņas nosūta impulsu, kas muguras smadzenēs tieši aktivē tā paša muskuļa kustību neironus, un muskulis saraujas pretī izstiepšanai.
Šis mehānisms darbojas nepārtraukti, ne tikai ārsta āmurīša sitiena brīdī. Stāvot kājās, ķermenis nemitīgi nedaudz sasveras, kāju muskuļi tiek viegli izstiepti, un refleksā atbilde tos savelk atpakaļ. Tieši no šīs pastāvīgās mikrokorekcijas veidojas muskuļu tonuss.
Pretējā virzienā darbojas Golgi cīpslas orgāns, kas atrodas cīpslā un uztver spriegumu, nevis garumu. Pārmērīgi liela spriedziena gadījumā tas caur nomācošu starpneironu vājina muskuļa saraušanos, pasargājot cīpslu no atraušanās. Abi šie uztvērēji kopā veido muskuļa garuma un spēka regulēšanas sistēmu.
Biežāk pārbaudītie refleksi un to segmenti
Neirologs pārbauda refleksus tāpēc, ka katrs no tiem noslēdzas noteiktos muguras smadzeņu segmentos. Zemāk apkopoti tie, kas tiek pārbaudīti visbiežāk.
| Reflekss | Kur sit vai kairina | Atbilde |
|---|---|---|
| Ceļgala jeb pateloklonusa reflekss | Ceļa kauliņa cīpsla | Apakšstilba atliekšanās |
| Ahilleja cīpslas reflekss | Papēža cīpsla | Pēdas nolaišanās uz leju |
| Divgalvainā pleca muskuļa reflekss | Elkoņa bedres cīpsla | Apakšdelma saliekšanās |
| Zīlītes reflekss | Gaisma acī | Abu acu zīlīšu sašaurināšanās |
| Rīstīšanās reflekss | Rīkles aizmugurējā siena | Rīkles muskuļu saraušanās |
Refleksi bērna attīstībā un ar gadiem
Jaundzimušajam ir virkne refleksu, kuru nav pieaugušajam. Zīšanas, meklēšanas, satveršanas un Moro reflekss liecina, ka smadzeņu stumbra un muguras smadzeņu līmenis darbojas. Šos refleksus sauc par primitīvajiem, un tie pakāpeniski izzūd pirmajā dzīves gadā, kad nobriestošā smadzeņu garoza sāk tos apspiest.
Primitīvo refleksu izzušanas laiks ir viens no svarīgākajiem bērna neiroloģiskās attīstības rādītājiem. Ja tie saglabājas ilgāk, nekā paredzēts, vai ir asimetriski, tā ir norāde uz centrālās nervu sistēmas attīstības traucējumiem, un bērnu neirologs to vērtē kopā ar pārējo attīstības ainu.
Otrā dzīves galā refleksi bieži kļūst vājāki. Gados veciem cilvēkiem, īpaši Ahilleja cīpslas reflekss, var būt grūti izsaucams, un tas ne vienmēr nozīmē slimību. Tomēr refleksu pavājināšanās kopā ar nejutīgumu pēdās var liecināt par polineiropātiju, kuras biežākais cēlonis ir cukura diabēts.
Kā refleksus izmeklē un ko rezultāts nozīmē
Izmeklēšana ir vienkārša, bet prasa, lai pacients būtu atslābināts, jo saspringts muskulis refleksu maskē. Ārsts vērtē nevis tikai to, vai atbilde ir, bet arī tās stiprumu, simetriju abās pusēs un to, vai neparādās papildu kustības.
Pavājināts vai izzudis reflekss norāda uz bojājumu pašā lokā, tātad perifērajā nervā, saknītē vai muguras smadzeņu priekšējos ragos. Pastiprināts reflekss ar plašu atbildes zonu savukārt norāda uz bojājumu virs loka līmeņa, tas ir, uz centrālā kustību neirona ceļa bojājumu, jo tad zūd smadzeņu nomācošā ietekme.
Ja refleksu izsaukt neizdodas, lieto pastiprināšanas paņēmienus, piemēram, lūdz pacientam savilkt kopā sakabinātus pirkstus un vilkt uz pretējām pusēm. Papildus klīniskajam izmeklējumam nervu vadīšanas ātrumu un muskuļa atbildi objektīvi mēra ar elektroneiromiogrāfiju.
Ar ko refleksu sajauc
Sarunvalodā par refleksu sauc gandrīz jebkuru ātru darbību, tostarp iemācītas kustības: bremzēšanu ar automašīnu, bumbas noķeršanu, klaviatūras taustiņu atrašanu. Fizioloģiski tie ir automatizēti kustību paradumi, kuros piedalās smadzeņu garoza un smadzenītes, nevis īsti refleksi.
Otra sajaukšana ir starp refleksu un nosacījuma refleksu. Iedzimtais jeb nenosacītais reflekss pastāv no dzimšanas un tam ir noteikts anatomisks loks. Nosacījuma reflekss tiek izveidots mācīšanās ceļā, tas var izzust, ja pastiprinājums vairs neseko, un tā izveidē piedalās smadzeņu garoza.
Trešā nianse ir refleksa un spazmas nošķiršana. Muskuļa krampis ir neatkarīga muskuļa šķiedru aktivitāte, nevis atbilde uz kairinājumu. Ja muskuļu raustīšanās parādās pati no sevis, ir pastāvīga un pavada muskuļu vājumu, tas ir iemesls konsultēties ar neirologu.
Ko par refleksiem parasti nepasaka
Pirmā mazāk zināmā lieta ir tā, ka smadzenes refleksu neizraisa, bet pastāvīgi regulē tā jutīgumu. Muskuļa vārpstiņām ir pašām sava kustību inervācija, ko sauc par gamma sistēmu, un smadzenes ar to noregulē vārpstiņas priekšspriegumu. Tādējādi centrālā nervu sistēma nosaka, cik jutīgs būs reflekss, neiejaucoties pašā lokā.
Otrs novērojums attiecas uz ātrumu. Tā saukto cīpslu refleksu patiesais kairinātājs nav sitiens pa cīpslu, bet muskuļa pēkšņā izstiepšanās, ko šis sitiens rada. Tieši tāpēc lēns spiediens uz cīpslu refleksu neizsauc, bet ātrs viegls sitiens izsauc: nozīme ir izstiepšanās ātrumam, nevis spēkam.
Trešais ir tas, ka daļa refleksu ir ne tikai diagnostikas rīks, bet arī simptoms. Babinska pazīme, kad, kairinot pēdas ārējo malu, īkšķis paceļas uz augšu, zīdainim ir normāla, bet pieaugušam cilvēkam norāda uz centrālā kustību ceļa bojājumu. Viens un tas pats reflekss tātad var būt gan norma, gan patoloģija, atkarībā no vecuma.
Bieži uzdotie jautājumi
Vai refleksa laikā smadzenes tiešām nepiedalās?
Atbildi izraisa muguras smadzenes vai smadzeņu stumbrs, tāpēc kustība notiek pirms apzinātas sajūtas. Vienlaikus informācija tiek nosūtīta arī uz augšu, un smadzenes par notikušo uzzina tūlīt pēc tam. Smadzenes turklāt pastāvīgi regulē refleksa jutīgumu, tāpēc pilnīgi neatkarīgs tas nav.
Kāpēc ārsts sit ar āmurīti pa ceļgalu?
Sitiens strauji izstiepj augšstilba muskuļa cīpslu un līdz ar to pašu muskuli, un muskuļa vārpstiņas uz šo izstiepšanos atbild ar refleksu saraušanos. Pēc atbildes stipruma un simetrijas ārsts spriež par nervu ceļu stāvokli konkrētos muguras smadzeņu segmentos. Tas ir ātrs un nesāpīgs izmeklējums.
Ko nozīmē, ja reflekss nav izsaucams?
Tas var nozīmēt bojājumu refleksa lokā, piemēram, perifērā nerva vai saknītes līmenī, bet var būt arī tehniska problēma, ja pacients ir saspringts. Gados veciem cilvēkiem daži refleksi ir vāji arī bez slimības. Ja refleksa trūkums pavada nejutīgumu, vājumu vai tirpšanu, jāvēršas pie neirologa.
Vai refleksus var trenēt?
Pašu iedzimto refleksa loku trenēt nevar, jo tā uzbūve ir anatomiski noteikta. Trenēt var reakcijas ātrumu un automatizētas kustības, kuras iemāca smadzenes un smadzenītes, un sportā tieši tās parasti sauc par refleksiem. Fiziskas slodzes ietekmē var mainīties arī muskuļu tonuss un refleksu jutīgums.
Kāpēc roka atraujas pirms sāpju sajūtas?
Atraušanās reflekss noslēdzas muguras smadzenēs un neprasa signāla nonākšanu līdz smadzeņu garozai. Sāpju sajūta rodas tikai tad, kad signāls pa augšupejošiem ceļiem sasniedz smadzenes, un tas prasa nedaudz ilgāku laiku. Šī nobīde ir tik neliela, ka to var pamanīt tikai mērot.
Vai pastiprināti refleksi ir slikti?
Vienveidīgi dzīvi refleksi var būt normas variants, īpaši satrauktam cilvēkam. Uzmanība jāpievērš tad, ja tie ir asimetriski, ja parādās muskuļu raustīšanās pie izstiepšanas vai Babinska pazīme, jo tas var liecināt par centrālā kustību ceļa bojājumu. Šādā gadījumā nepieciešama neirologa konsultācija.