Kas ir tiesību normu kolīzija?

Pirmais atrisinājums izriet no normu hierarhijas. Augstākais juridiskais spēks Latvijā ir Satversmei, tad likumiem, tad Ministru kabineta noteikumiem, tad pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Zemāka spēka norma nevar būt pretrunā augstāka spēka normai, un šo principu sauc par lex superior. Ja pretruna ir acīmredzama, tiesa zemāka spēka normu vienkārši nepiemēro, bet jautājumu par normas atbilstību Satversmei vai starptautiskajam līgumam izšķir Satversmes tiesa, kurā var vērsties arī privātpersona pēc tam, kad izmantotas pārējās iespējas.

Otrais princips ir lex specialis: speciālā norma ir pārāka par vispārīgo. Ja Civillikums vispārīgi regulē līgumus, bet Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic īpašas prasības līgumiem ar patērētāju, tad attiecībās ar patērētāju piemēro speciālo regulējumu. Trešais princips ir lex posterior: vēlāk pieņemta norma ir pārāka par agrāku, ja abas ir vienāda juridiskā spēka. Praksē šos principus lieto kopā un noteiktā secībā: vispirms skatās hierarhiju, tad speciālo raksturu, tad pieņemšanas laiku. Tikai tad, ja neviens no tiem neatrisina jautājumu, tiek izmantota normas iztulkošana pēc mērķa un sistēmas.

Eiropas Savienības tiesības veido atsevišķu slāni. Regulas ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs bez pārņemšanas, direktīvas dalībvalstij ir jāievieš savos likumos noteiktā termiņā. Ja nacionālā norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām, saskaņā ar pārākuma principu konkrētajā lietā piemēro pēdējo. Ja tiesai rodas šaubas par Eiropas Savienības normas iztulkošanu vai spēkā esamību, tā var, bet dažos gadījumos tai ir pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, un saņemtais iztulkojums ir saistošs.

Praksē pirmais solis ir pārbaudīt, vai pretruna vispār pastāv. Ļoti bieži tā ir tikai šķietama: normas regulē dažādus gadījumus, viena no tām vairs nav spēkā vai ir grozīta, vai arī pārejas noteikumi paredz, kuru redakciju piemēro konkrētajam laikposmam. Tāpēc pirms argumentācijas par kolīziju ir jāatver likuma spēkā esošā redakcija portālā likumi.lv, jāaplūko grozījumu vēsture un pārejas noteikumi, kā arī jāpārliecinās, vai Ministru kabineta noteikumi izdoti uz spēkā esoša likuma pilnvarojuma pamata. Ja pilnvarojuma vairs nav vai noteikumi to pārsniedz, jautājums nav par kolīziju, bet par normas prettiesiskumu.

Atsevišķi jāmin nozīmes atšķirība, kas rada visvairāk pārpratumu. Jēdzienu „likumu kolīzija“ lieto arī starptautiskajās privāttiesībās, un tur tas nozīmē ko citu: jautājumu par to, kuras valsts tiesības piemērojamas pārrobežu attiecībām. Kolīziju normas šeit neatbild pēc būtības, tās tikai norāda uz piemērojamo tiesību sistēmu. Eiropas Savienībā līgumsaistībām piemērojamo likumu nosaka Romas I regula, bet ārpuslīgumiskajām saistībām, tostarp ar neatļautu darbību nodarītam kaitējumam, Romas II regula. Patērētājam un darbiniekam ir paredzēta papildu aizsardzība: vienošanās par citas valsts likumu nevar viņam atņemt to aizsardzību, ko dod viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts imperatīvās normas.