TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir tiesību normu kolīzija?

Īsā atbilde

Kolīzija ir situācija, kad vienu un to pašu jautājumu vienlaikus regulē divas normas ar atšķirīgu saturu. Tiesību sistēmā ir noteikumi, kas pasaka, kurai no tām dodama priekšroka, tāpēc kolīzija nav sistēmas sabrukums, bet paredzēts gadījums.

Pirmais atrisinājums izriet no normu hierarhijas. Augstākais juridiskais spēks Latvijā ir Satversmei, tad likumiem, tad Ministru kabineta noteikumiem, tad pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Zemāka spēka norma nevar būt pretrunā augstāka spēka normai, un šo principu sauc par lex superior. Ja pretruna ir acīmredzama, tiesa zemāka spēka normu vienkārši nepiemēro, bet jautājumu par normas atbilstību Satversmei vai starptautiskajam līgumam izšķir Satversmes tiesa, kurā var vērsties arī privātpersona pēc tam, kad izmantotas pārējās iespējas.

Otrais princips ir lex specialis: speciālā norma ir pārāka par vispārīgo. Ja Civillikums vispārīgi regulē līgumus, bet Patērētāju tiesību aizsardzības likums noteic īpašas prasības līgumiem ar patērētāju, tad attiecībās ar patērētāju piemēro speciālo regulējumu. Trešais princips ir lex posterior: vēlāk pieņemta norma ir pārāka par agrāku, ja abas ir vienāda juridiskā spēka. Praksē šos principus lieto kopā un noteiktā secībā: vispirms skatās hierarhiju, tad speciālo raksturu, tad pieņemšanas laiku. Tikai tad, ja neviens no tiem neatrisina jautājumu, tiek izmantota normas iztulkošana pēc mērķa un sistēmas.

Eiropas Savienības tiesības veido atsevišķu slāni. Regulas ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs bez pārņemšanas, direktīvas dalībvalstij ir jāievieš savos likumos noteiktā termiņā. Ja nacionālā norma ir pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām, saskaņā ar pārākuma principu konkrētajā lietā piemēro pēdējo. Ja tiesai rodas šaubas par Eiropas Savienības normas iztulkošanu vai spēkā esamību, tā var, bet dažos gadījumos tai ir pienākums uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, un saņemtais iztulkojums ir saistošs.

Praksē pirmais solis ir pārbaudīt, vai pretruna vispār pastāv. Ļoti bieži tā ir tikai šķietama: normas regulē dažādus gadījumus, viena no tām vairs nav spēkā vai ir grozīta, vai arī pārejas noteikumi paredz, kuru redakciju piemēro konkrētajam laikposmam. Tāpēc pirms argumentācijas par kolīziju ir jāatver likuma spēkā esošā redakcija portālā likumi.lv, jāaplūko grozījumu vēsture un pārejas noteikumi, kā arī jāpārliecinās, vai Ministru kabineta noteikumi izdoti uz spēkā esoša likuma pilnvarojuma pamata. Ja pilnvarojuma vairs nav vai noteikumi to pārsniedz, jautājums nav par kolīziju, bet par normas prettiesiskumu.

Atsevišķi jāmin nozīmes atšķirība, kas rada visvairāk pārpratumu. Jēdzienu „likumu kolīzija“ lieto arī starptautiskajās privāttiesībās, un tur tas nozīmē ko citu: jautājumu par to, kuras valsts tiesības piemērojamas pārrobežu attiecībām. Kolīziju normas šeit neatbild pēc būtības, tās tikai norāda uz piemērojamo tiesību sistēmu. Eiropas Savienībā līgumsaistībām piemērojamo likumu nosaka Romas I regula, bet ārpuslīgumiskajām saistībām, tostarp ar neatļautu darbību nodarītam kaitējumam, Romas II regula. Patērētājam un darbiniekam ir paredzēta papildu aizsardzība: vienošanās par citas valsts likumu nevar viņam atņemt to aizsardzību, ko dod viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts imperatīvās normas.

Trīs klasiskie principi

Lex superior: augstāka spēka norma ir pārāka par zemāku. Lex specialis: speciālā norma ir pārāka par vispārīgo. Lex posterior: vēlākā norma ir pārāka par agrāko, ja tās ir viena līmeņa.

Šie principi nav uzskaitīti vienā likuma pantā kā gatava tabula, bet ir tiesību teorijas un tiesu prakses atzīti. Tieši tāpēc argumentācija par kolīziju vienmēr ir jāpamato ar konkrēto normu saturu.

Piemērs no ikdienas

Latvijas pircējs internetā nopērk preci no Vācijas tirgotāja, un līgumā ir norādīts, ka piemērojamas Vācijas tiesības. Tas nenozīmē, ka patērētājs zaudē Latvijas tiesību aktos paredzēto aizsardzību, ja tirgotājs savu darbību vērsis uz Latviju.

Praksē šādos strīdos vispirms noskaidro, kurš var lietu izskatīt, pēc tam, kuras valsts likums piemērojams, un tikai tad pievēršas strīdam pēc būtības. Pirmie divi soļi bieži nosaka rezultātu.

Kā to izmantot konkrētā lietā

Iesniegumā iestādei vai prasībā tiesā nepietiek ar norādi, ka divas normas ir pretrunā. Jāparāda, ka abas attiecas uz vienu un to pašu jautājumu, uz vienām un tām pašām personām un uz vienu laikposmu, un tikai tad jāizvēlas princips, pēc kura viena no tām atkāpjas. Bez šāda soļa arguments paliek vispārīgs un neko nedod.

Ja pretruna ir starp likumu un Ministru kabineta noteikumiem, administratīvajā procesā to var norādīt jau iestādei, taču galīgo vērtējumu par normas atbilstību augstāka spēka aktam sniedz tiesa vai Satversmes tiesa. Konstitucionālajai sūdzībai ir termiņš un stingras satura prasības, tāpēc to gatavo kopā ar zvērinātu advokātu.

Avoti