Trans-taukskābes ir viens no četriem galvenajiem tauku veidiem, kas atrodami pārtikā. Citi tauki, kas atrodami pārtikā, ir mononepiesātinātie tauki, polinepiesātinātie tauki un piesātinātie tauki. Transtaukskābes, kas pazīstamas arī kā transtaukskābes, parasti atrodamas pārstrādātos pārtikas produktos, ātrās ēdināšanas produktos, ceptos produktos un komerciālos konditorejas izstrādājumos. Lai gan lielākā daļa trans-taukskābju tiek radīti procesā, kas pazīstams kā daļēja hidrogenēšana, ir daži pārtikas produkti, kuros dabiski ir neliels daudzums trans-taukskābju, tostarp daži piena produkti un gaļa.
Transtauki jau daudzus gadus ir bijuši galvenais pārtikas produkts, taču tikai 1990. gados tika konstatēts, ka tie var būt kaitīgi. Tagad tiek uzskatīts, ka transtaukskābes faktiski palielina sirds slimību risku, paaugstinot sliktā holesterīna līmeni organismā, vienlaikus pazeminot labā holesterīna līmeni. Ironiski, bet produkti ar trans-taukskābēm, piemēram, margarīns un saīsinātie produkti, tika plaši reklamēti kā veselīgākas alternatīvas pārtikas produktiem ar augstu piesātināto tauku saturu, piemēram, sviestu, speķi vai liellopu taukus. Tagad daudzi uzskata, ka pārtikas produkti ar trans-taukskābēm patiesībā var būt mazāk veselīgi nekā pārtikas produkti, kuru aizstāšanai tie sākotnēji bija paredzēti.
Trans-taukskābes veidojas procesā, kas pazīstams kā daļēja hidrogenēšana, kas eļļai pievieno ūdeņradi. Kad eļļai pievieno ūdeņradi, veidojas biezs un blīvs produkts. Pārtikas ražotāji izmanto transtaukus, jo tie ir lētāki nekā speķis, tauki vai sviests un kalpo ilgāk nekā citi tauki un eļļas. Parasti tiek izmantotas arī transtaukskābes, jo tās pagarina pārtikas glabāšanas laiku un padara daudzus pārtikas produktus labākus.
Patērētāji, kuri vēlas samazināt trans-taukskābju līmeni savā uzturā, var veikt dažas svarīgas lietas. Pirmais ir izlasīt uzturvērtības marķējumus uz pārtikas iepakojuma. Daudzas valstis tagad pieprasa, lai uzturvērtības marķējumā būtu norādīts transtaukskābju daudzums. Tomēr etiķetes var nestāstīt visu patiesību, jo dažas valstis pieļauj, ka pārtikas produkti ar nelielu transtaukskābju daudzumu var likumīgi apgalvot, ka tajā vienā porcijā nav transtaukskābju.
Labs noteikums ir pārbaudīt, vai sastāvdaļu sarakstā nav terminu “daļēji hidrogenēts” vai “hidrogenēts”. Jebkurš pārtikas produkts, kura sastāvdaļa ir daļēji hidrogenēta, satur trans-taukskābes, pat ja uzturvērtības marķējumā norādīts, ka pārtikas produktos vienā porcijā nav transtaukskābju. Termins hidrogenēts ne vienmēr nozīmē, ka pārtika satur transtaukskābes; tomēr terminus hidrogenēts un daļēji hidrogenēts var lietot kā sinonīmus.
Vēl viens svarīgs pasākums, lai samazinātu transtaukskābju uzņemšanu, ir jautāt, vai restorāns izmanto transtaukus savos pārtikas produktos. Daudzi restorāni izmanto trans-taukskābes, cepot, fritējot vai cepot pārtiku. Pārtikas produkti, kas parasti satur transtaukus, ietver ceptu pārtiku, piemēram, ceptu vistu un frī kartupeļus, kā arī maizes izstrādājumus, piemēram, konditorejas izstrādājumus, pīrāgus, cepumus, maizes, cepumus un picas mīklu.