TJG Online
Finanses un investīcijas

Kas ir zelta IRA un kā zeltā iegulda pensijai Latvijā?

Īsā atbilde

Zelta IRA ir Amerikas Savienoto Valstu pensiju konta paveids, kurā uzkrājums tiek turēts dārgmetālos vai ar tiem saistītos vērtspapīros. Latvijā šāda konta nav: līdzvērtīgu funkciju pilda valsts fondēto pensiju shēma jeb 2. līmenis un privātie pensiju fondi jeb 3. līmenis, kuros zelts var parādīties vienīgi netieši, ar ieguldījumu fondu starpniecību.

ASV individuālais pensijas konts (individual retirement account) ir nodokļu ziņā privileģēts konts, kurā līdzekļi tiek ieguldīti līdz pensijas vecumam. Patstāvīgi pārvaldīta („self-directed“) konta gadījumā tajā drīkst turēt arī noteiktām prasībām atbilstošus zelta un sudraba stieņus vai monētas, taču tās glabā apstiprināts glabātājs, nevis konta īpašnieks mājās. Šāda konstrukcija ir cieši saistīta ar ASV nodokļu kodeksu, un ārpus ASV tai nav tiešas atbilsmes.

Latvijas pensiju sistēmai ir trīs līmeņi. Pirmais ir valsts obligātā nefondētā shēma, kurā šodienas strādājošo iemaksas finansē šodienas pensijas, bet cilvēkam tiek uzskaitīts pensijas kapitāls. Otrais ir valsts fondētā shēma, kurā daļa sociālo iemaksu tiek ieguldīta finanšu tirgos ar izvēlēta pensiju plāna starpniecību. Trešais ir brīvprātīgais privātais pensiju fonds, kurā iemaksas veic pats cilvēks vai darba devējs. Otrajā un trešajā līmenī līdzekļus pārvalda licencēti ieguldījumu pārvaldnieki, kuru darbību uzrauga Latvijas Banka, un ieguldījumu veidus ierobežo normatīvie akti.

Tieši šie ierobežojumi ir iemesls, kāpēc „zelta pensiju konta“ Latvijā nav. Pensiju plāns nevar pirkt fiziskus zelta stieņus un glabāt tos klienta vārdā, taču tas var ieguldīt fondos, kas seko dārgmetālu cenai, ja tas atbilst plāna ieguldījumu politikai. Cilvēks, kurš vēlas zeltam lielāku īpatsvaru, to parasti dara ārpus pensijas sistēmas: pērkot investīciju monētas vai stieņus, biržā tirgotus fondus vai attiecīgo nozaru uzņēmumu akcijas. Jāapzinās, ka zelts neienes procentus vai dividendes un tā vērtība mainās tikai līdz ar cenu tirgū.

Cilvēkam, kurš Latvijā domā par pensijas uzkrājumu, darbību secība ir citāda nekā ASV. Vispirms ir vērts apskatīties, kas jau ir uzkrāts: ziņas par sociālās apdrošināšanas iemaksām, pensijas kapitālu un izvēlēto 2. līmeņa plānu pieejamas valsts pakalpojumu portālā latvija.gov.lv, izmantojot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras e-pakalpojumus. Pēc tam jāpārliecinās, vai plāna ieguldījumu politika atbilst atlikušajam laikam līdz pensijai, jo plānus ar lielāku akciju īpatsvaru parasti izvēlas tie, kuriem līdz pensijai vēl ir daudz gadu. Tikai pēc tam ir jēga domāt par papildu ieguldījumiem, tostarp dārgmetāliem.

Nodokļu ziņā Latvijas sistēmā priekšrocība ir piesaistīta 3. līmeņa iemaksām: par tām noteiktā apmērā var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apmēru ierobežo gan procentuāls slieksnis no gada bruto algas, gan absolūts griestu apmērs, kas kopīgs ar dzīvības apdrošināšanas iemaksām; konkrētie skaitļi laika gaitā mainās, tāpēc tie jāpārbauda Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā informācijā. Uzkrājuma izmaksai un mantošanai ir savi noteikumi, kas 2. un 3. līmenī atšķiras, tāpēc pirms lielākiem lēmumiem ir vērts konsultēties ar licencētu speciālistu.

Ar ko jāsaskaras, ieguldot zeltā

Fiziska zelta gadījumā izmaksas rada tirgotāja uzcenojums, starpība starp pirkšanas un pārdošanas cenu, glabāšana un apdrošināšana. Fondu gadījumā izmaksas ir pārvaldes maksa un darījumu komisijas, bet klāt nāk darījuma partnera un emitenta risks. Abos gadījumos cena ir svārstīga, un vēsturē zelta cena ir piedzīvojusi ilgus periodus bez izaugsmes.

Ieguldījumu zeltā parasti vērtē kā daļu no portfeļa, nevis kā pensijas pamatu, jo pensijas uzkrājumam nepieciešama arī regulāra naudas plūsma un plaša diversifikācija.

Kā salīdzināt pensiju plānus

Plānus salīdzina pēc ieguldījumu politikas, komisijām un rezultātiem ilgā periodā, nevis pēc pagājušā gada ienesīguma, kas par nākotni pasaka maz. Apkopota informācija par 2. un 3. līmeņa plāniem, to komisijām un vēsturisko sniegumu pieejama portālā manapensija.lv, bet plāna maiņu piesaka elektroniski, un tās biežumu nosaka normatīvie akti.

Zelts šādā salīdzinājumā kā atsevišķa izvēle parasti neparādās, jo plānu ieguldījumu politika ir plašāka. Ja gribas dārgmetālu īpatsvaru, to veido atsevišķi no pensijas uzkrājuma, un tad jāatceras, ka uz šādu ieguldījumu neattiecas 3. līmenim paredzētā nodokļa atmaksa.

Krāpniecības brīdinājuma zīmes

Tieši ap tēmu „zelts pensijai“ internetā ir daudz agresīvas reklāmas. Brīdinājuma zīmes ir solījums par garantētu ienesīgumu, spiediens pieņemt lēmumu steidzami, aicinājums pārskaitīt naudu ārvalstu privātpersonas kontā, kā arī atteikšanās nosaukt uzņēmuma reģistrācijas datus. Vai sabiedrībai ir licence finanšu pakalpojumu sniegšanai, var pārbaudīt Latvijas Bankas uzturētajos reģistros, bet par maldinošu reklāmu var ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Avoti