TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir konstitucionālo tiesību jurists?

Atjaunināts Publicēts 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Konstitucionālo tiesību jurists ir jurists, kas strādā ar Satversmes jautājumiem: sagatavo pieteikumus Satversmes tiesai, veido argumentāciju par pamattiesību ierobežojumu samērīgumu un palīdz parastajās tiesās panākt, lai tiesību normu interpretē atbilstoši Satversmei. Latvijā tā nav atsevišķa reglamentēta profesija ar savu eksāmenu, bet zvērināta advokāta vai jurista specializācija.

Konstitucionālo tiesību darbs atšķiras no parastās pārstāvības ar to, ka strīds nav par faktiem. Satversmes tiesa nevērtē, vai liecinieks meloja vai vai darījums bija izdevīgs. Tā vērtē, vai konkrēta tiesību norma atbilst augstāka juridiskā spēka normai, pirmām kārtām Satversmei. Tāpēc šī jurista galvenais darba materiāls ir normas teksts, likumprojekta anotācija, Saeimas komisiju sēžu materiāli un agrākā Satversmes tiesas judikatūra.

Galvenais praktiskais instruments privātpersonai ir konstitucionālā sūdzība. Satversmes tiesas likums paredz, ka to var iesniegt persona, kuras Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar konkrēta norma, ja ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi un ja nav nokavēts likumā noteiktais termiņš, kas skaitāms no pēdējās institūcijas nolēmuma. Par lietas ierosināšanu lemj tiesnešu kolēģija, un ļoti liela daļa sūdzību tiek atteiktas tieši šo formālo priekšnoteikumu dēļ, nemaz nenonākot līdz satura vērtējumam.

Satversmes tiesā var vērsties arī citi subjekti: Ministru kabinets, ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputāti, tiesībsargs, pašvaldības dome, ģenerālprokurors un tiesa, kas, izskatot lietu, nonāk pie secinājuma, ka piemērojamā norma varētu būt pretrunā Satversmei. Pēdējais ceļš praksē ir nenovērtēts: dažkārt vieglāk ir pārliecināt tiesu, kas izskata jūsu lietu, iesniegt pieteikumu, nekā pēc procesa beigām rakstīt sūdzību pašam.

Ko šādā lietā izšķir. Ne emocionāls netaisnības apraksts, bet spēja precīzi nosaukt divas lietas: kura tieši norma vai tās daļa tiek apstrīdēta un kuram Satversmes pantam tā neatbilst. Pēc tam seko standarta struktūra: vai pamattiesības vispār ir ierobežotas, vai ierobežojums noteikts ar likumu, vai tam ir leģitīms mērķis un vai tas ir samērīgs. Sūdzība, kurā šīs daļas nav nodalītas, parasti neiztur pat kolēģijas pārbaudi.

Lamatas: sajaukt normu ar tās piemērošanu

Visbiežākā kļūda ir lūgt Satversmes tiesai atcelt tiesas spriedumu vai iestādes lēmumu. Tā nav tās kompetence. Satversmes tiesa vērtē normu, nevis to, kā konkrētā tiesa to piemēroja jūsu lietā.

Tests ir viens teikums. Ja jūsu iebildums skan „tiesa nepareizi novērtēja pierādījumus vai kļūdījās, piemērojot likumu“, tas nav jautājums Satversmes tiesai, bet gan apelācijai vai kasācijai. Ja iebildums skan „pati norma, kas tiesai bija jāpiemēro, nesamērīgi ierobežo manas pamattiesības un nekāda tās piemērošana nevar būt taisnīga“, tad tas ir jautājums Satversmes tiesai. Kļūda maksā termiņu, jo, kamēr sūdzība guļ nepareizajā tiesā, pārējie termiņi turpina tecēt.

Trīs tiesas, kuras jauc

Satversmes tiesa Rīgā vērtē Latvijas normu atbilstību Satversmei. Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā vērtē, vai valsts ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, un tur vēršas pret valsti pēc tam, kad izsmelti iekšējie tiesību aizsardzības līdzekļi; tai ir savs, atsevišķs iesniegšanas termiņš, kas pēdējos gados ir saīsināts, tāpēc to jāpārbauda tiesas aktuālajos noteikumos. Eiropas Savienības Tiesa Luksemburgā interpretē Eiropas Savienības tiesības, un tur privātpersona parasti nonāk netieši, ar nacionālās tiesas uzdotu prejudiciālu jautājumu.

Praktiskais atšķiršanas tests: ja problēma ir Latvijas likuma norma, sāciet ar Satversmes tiesu; ja problēma ir valsts rīcība pret jums konkrētā lietā un iekšzemē viss ir izsmelts, tad Strasbūra; ja problēma ir Eiropas Savienības tiesību normas izpratne, jautājums jāizvirza tajā Latvijas tiesā, kas skata jūsu lietu.

Kad vajadzīgs speciālists un kādu meklēt

Konstitucionālās sūdzības ir rakstveida process ar stingrām prasībām pieteikuma saturam, un pārstāvības kārtību nosaka Satversmes tiesas likums. Praksē lietderīgākais ir zvērināts advokāts, kuram ir konkrēta pieredze tieši Satversmes tiesas lietās, nevis vispārīga civiltiesību prakse, jo argumentācijas žanrs ir pavisam cits.

Godīgais ierobežojums: pat veiksmīga Satversmes tiesas lieta nenozīmē automātisku naudas kompensāciju. Tiesa var atzīt normu par spēkā neesošu, tostarp noteikt, no kura brīža tā zaudē spēku attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju. Kas no tā izriet jūsu konkrētajā situācijā, ir atsevišķi risināms jautājums.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Advokāti un likums Sadaļas jautājumi ar burtu K Ziņot par neprecizitāti