Kreisā pakauša daiva: uzbūve un funkcijas

Pakauša daivas virsmu veido vairāki pastāvīgi orientieri, kas ļauj radiologam un neirologam precīzi lokalizēt bojājumu. Svarīgākais ir ķīļveida vaga, kas no pakauša pola iet uz priekšu gandrīz horizontāli un savienojas ar parietooccipitālo vagu, veidojot ķīli.

• Ķīļveida vaga (sulcus calcarinus): primārās redzes garozas ass; virs tās apstrādā apakšējo redzes lauka ceturksni, zem tās augšējo.
• Ķīlis (cuneus) un mēlveida tīstenis (gyrus lingualis): attiecīgi augšējā un apakšējā V1 lūpa.
• Pakauša pols (polus occipitalis): daivas aizmugurējais gals, kur pārstāvēts centrālais redzes lauks jeb makula.
• Redzes starojums: augšējā daļa iet caur parietālo daivu, apakšējā, saukta par Meijera cilpu, apliecas ap temporālās daivas sānu kambara ragu.
• Asinsapgāde: galvenokārt kreisā mugurējā smadzeņu artērija (arteria cerebri posterior), pola apvidū ar papildu apgādi no vidējās smadzeņu artērijas zariem.

Primārā redzes garoza ir telpiska tīklenes karte, bet ļoti izkropļota karte. Centrālajam redzes laukam, ar kuru mēs lasām un atpazīstam sejas, atvēlēta nesamērīgi liela garozas platība, bet plašā perifērija saspiesta salīdzinoši šaurā joslā tuvāk ķīļveida vagas priekšējam galam. Šo nevienmērību sauc par garozas palielinājuma faktoru.

V1 šūnas nereaģē uz vienkāršu gaismas plankumu tā, kā to dara tīklene. Tās atsaucas uz noteikta virziena līnijām, malām un kustības virzieniem, un ir sakārtotas kolonnās pēc orientācijas un pēc tā, no kuras acs nāk signāls. Tieši tāpēc redzes garozu uzskata par vietu, kur no atsevišķiem punktiem sāk veidoties kontūras un formas.

Pamata redzes apstrādē abas daivas darbojas simetriski, taču lielākajai daļai cilvēku kreisā puslode ir dominējošā valodā, un tas maina to, kā izpaužas bojājums. Kreisās pakauša daivas un tai blakus esošās temporālās daivas apakšējās virsmas apvidū atrodas reģions, kas iesaistīts burtu virkņu ātrā atpazīšanā kā veselu vārdu.

Praktiskās sekas ir pārsteidzošas: cilvēks ar noteiktu kreisās puses bojājumu var brīvi runāt, saprast dzirdēto un pat uzrakstīt garu teikumu, bet pēc brīža nespēj izlasīt paša tikko uzrakstīto. Šo stāvokli sauc par tīro aleksiju jeb aleksiju bez agrāfijas, un tas rodas, kad vienlaikus cieš kreisā redzes garoza un corpus callosum aizmugurējā daļa, tāpēc redzes informācija no labās puslodes nevar sasniegt kreisās puslodes valodas apgabalus.

Redzes garoza piedzimstot ir izveidojusies, bet funkcionāli nenobriedusi. Pirmajos dzīves mēnešos strauji pieaug sinapšu skaits, notiek redzes ceļu mielinizācija, un tikai pieredzes ietekmē nostabilizējas acu dominances kolonnas un binokulārā redze. Ja šajā jutīgajā periodā viena acs sistemātiski dod izplūdušu attēlu, piemēram, šķielēšanas vai neizlabotas refrakcijas dēļ, garoza pakāpeniski pārtrauc izmantot tās signālus un attīstās ambliopija.

Tāpēc bērnu redzes pārbaudes agrīnā vecumā ir svarīgas: pēc jutīgā perioda beigām pati acs var būt pilnīgi vesela, bet garoza vairs nespēj iemācīties to izmantot. Vecumdienās pakauša daivu skar galvenokārt asinsvadu slimības, retāk neirodeģeneratīvs process, kas sākas tieši smadzeņu pakaļējās daļās un izpaužas ar telpas uztveres un lasīšanas grūtībām, saglabājoties samērā labai atmiņai.

Biežākais nopietnais notikums ir mugurējās smadzeņu artērijas baseina insults. Pēkšņi izkrīt pretējā redzes lauka puse, bieži saglabājoties centrālajam redzeslokam. Citi cēloņi ir galvas trauma pakauša apvidū, audzēji, pakauša daivas epilepsija ar krāsainām, apļveida redzes halucinācijām, kā arī migrēnas aura, kas izpaužas kā lēni pārvietojošs zigzagveida mirdzošs loks.

Ar šiem stāvokļiem nodarbojas neirologs, bieži kopā ar neirooftalmologu; insulta akūtā fāzē iesaistīts neatliekamās palīdzības un insulta vienības ārsts, audzēja gadījumā neiroķirurgs, epilepsijas gadījumā epileptologs. Pēkšņs redzes zudums vienā redzes lauka pusē, pēkšņa nespēja lasīt vai pēkšņas nesaprotamas redzes halucinācijas prasa izsaukt neatliekamo palīdzību, nevis gaidīt plānotu vizīti.

Izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot, vai problēma ir acī, redzes nervā vai garozā. Secība parasti ir šāda.

1. Neirologs pārbauda redzes laukus orientējoši, aizsedzot vienu aci un salīdzinot pacienta redzes lauku ar savējo.
2. Oftalmologs veic acs dibena apskati un datorizēto perimetriju, kas precīzi iezīmē defekta robežas.
3. Magnētiskā rezonanse ar difūzijas režīmu parāda svaigu insultu, audzēju vai demielinizācijas perēkli; steidzamā situācijā vispirms veic datortomogrāfiju.
4. Asinsvadu attēlveidošana novērtē mugurējo smadzeņu artēriju un mugurkaula artērijas.
5. Vizuāli izsauktie potenciāli un elektroencefalogramma palīdz, ja aizdomas par vadīšanas traucējumiem vai pakauša daivas epilepsiju.

Visbiežākā kļūda ir redzes lauka izkrišanu uzskatīt par vienas acs problēmu. Cilvēks bieži saka, ka „neredz ar labo aci", jo pamana, ka kaut kas trūkst labajā pusē. Vienkāršs tests, aizsedzot pārmaiņus katru aci, atklāj, ka defekts ir vienāds abās acīs, un tas norāda uz bojājumu aiz redzes nervu krustojuma.

Garozas aklumu sajauc arī ar acs slimību un ar psihogēnu redzes zudumu. Atšķirt palīdz zīlītes: pakauša daivas bojājuma gadījumā zīlītes reakcija uz gaismu paliek normāla, jo tās loks aizveras smadzeņu stumbrā, nesasniedzot garozu. Migrēnas auru no insulta šķir laika gaita: aura izplatās pakāpeniski dažu minūšu laikā un pāriet, insults iestājas pēkšņi un paliek.

Pirmā mazāk zināmā lieta ir makulas saglabāšanās. Pēc pakauša daivas insulta redzes lauka centrs bieži paliek neskarts, lai gan visa pārējā puse ir zudusi. Skaidrojums saistās ar to, ka pakauša pols, kur pārstāvēts centrālais redzes lauks, saņem asinis ne tikai no mugurējās, bet arī no vidējās smadzeņu artērijas zariem, tāpēc pilnīga išēmija šajā apvidū ir retāka.

Otra lieta ir tā sauktā aklā redze. Daļa cilvēku ar V1 bojājumu, kuri apgalvo, ka aklajā pusē neko neredz, tomēr uzmin kustības virzienu vai objekta atrašanās vietu biežāk, nekā to varētu izskaidrot nejaušība. Iemesls ir paralēli ceļi no tīklenes uz vidussmadzeņu augšējiem pauguriņiem un tālāk uz garozu apkārt V1, kas darbojas bez apzinātas redzes sajūtas. Tas parāda, ka redze nav viens ceļš, bet vairāki, un ka apziņa par redzēto ir tikai viena no to funkcijām.