Lielais pirksts (hallux): uzbūve un slimības

Lielo pirkstu veido pamata falanga (phalanx proximalis) un gala falanga (phalanx distalis). Pirms tām atrodas pirmais pleznas kauls (os metatarsale I), kas ir īsāks un biezāks par pārējiem pleznas kauliem un uzņem lielu daļu pēdas slodzes.

Zem pirmā pleznas kaula galviņas, īsā saliecējmuskuļa cīpslās, atrodas divi sezamkauli: viens uz iekšējo, otrs uz ārējo pusi. To uzdevums ir tāds pats kā ceļa skriemelim: tie atvirza cīpslu no locītavas ass, palielina sviras plecu un vienlaikus pasargā cīpslu no berzes pret kaulu. Tieši tāpēc sezamkaulu iekaisums vai lūzums rada ļoti nepatīkamas sāpes tieši zem pirksta pamatnes.

Locītavu noturīgumu nodrošina sānu saites un blīva plantārā plātne zem locītavas. Tā ir izturīga, bet tieši tā plīst, pārāk spēcīgi atliecot pirkstu uz augšu, piemēram, atgrūšanās brīdī uz cieta seguma.

• Divas falangas, nevis trīs kā pārējiem pirkstiem.
• Pirmais pleznas kauls: īsāks, biezāks, ar lielāku slodzi.
• Divi sezamkauli zem pleznas kaula galviņas.
• Divas locītavas: pleznas un pirksta locītava un starpfalangu locītava.
• Plantārā plātne zem locītavas ierobežo pārmērīgu atliekšanu.

Vissvarīgākais, ko lielais pirksts dara, nav pirksta kustība pati par sevi. Kad solī papēdis pacelts un ķermeņa svars ir pārnests uz priekšpēdu, lielais pirksts paliek uz zemes un tiek pasīvi atliekts uz augšu. Tā kā pēdas plantārā plēve (aponeurosis plantaris) piestiprinās pirkstu pamatnēm, šī atliekšana to uztin ap pleznas kaula galviņu kā trosi ap spoli. Plēve nospriegojas, pēdas garumā saīsinās, velve paceļas un pēda kļūst cieta.

Šo pārvērtību sauc par velves saspringšanas jeb vinčas mehānismu. Tā nozīme ir vienkārša: mīksta pēda labi absorbē triecienu, bet slikti atgrūž. Stingra pēda slikti absorbē, bet lieliski atgrūž. Lielais pirksts ir slēdzis starp abiem režīmiem.

No tā izriet svarīga klīniska sekas. Ja pirmā locītava zaudē atliekšanas apjomu, kā tas notiek hallux rigidus gadījumā, mehānisms nestrādā, gaita kļūst sāpīga, un cilvēks instinktīvi sāk atgrūsties no pēdas ārmalas. Tas savukārt pārslogo pārējās pleznas kaulu galviņas un rada jaunas sāpes citā vietā.

Lielā pirksta sāpes ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc cilvēks vēršas pie ortopēda vai ģimenes ārsta. Atšķirt tās palīdz sākuma ātrums, vietas precizitāte un ādas izskats.

Augļa attīstībā pēdas pirksti sākotnēji ir savienoti, un tikai vēlāk starp tiem esošās šūnas iet bojā, atdalot pirkstus. Jaundzimušajam lielais pirksts stāv plati atstatu no pārējiem, un pēdas velve vēl nav izveidojusies, jo to slēpj taukaudu spilventiņš.

Bērnībā un pusaudža gados velve pakāpeniski veidojas. Daļai pusaudžu, īpaši meitenēm, jau šajā vecumā attīstās lielā pirksta novirze uz āru. Šo agrīno formu ietekmē iedzimti faktori, saistaudu kustīgums un pēdas uzbūve, un tikai daļēji apavi, lai gan šauri, ar augstu papēdi apavi novirzi neapšaubāmi pastiprina.

Pieaugušā un vecuma gados pievienojas skrimšļa nodilums pirmajā locītavā, kaulu izaugumi tās malās un pakāpeniska kustību apjoma samazināšanās. Ādas un naga izmaiņas kļūst biežākas, jo asinsrite pēdā pasliktinās, bet nagi kļūst biezāki un lēnāk aug.

Lielākā daļa lielā pirksta problēmu nav neatliekamas, bet dažas ir. Pēkšņas, ārkārtīgi stipras sāpes ar apsārtumu un karstumu, kas sākas naktī, ir tipiska podagras lēkme, bet tāpat var izpausties arī locītavas infekcija, kas prasa tūlītēju ārstēšanu. Tāpēc pirmreizēja šāda lēkme vienmēr jāparāda ārstam.

Cilvēkam ar cukura diabētu jebkura brūce, čūla vai nesāpīgs apsārtums uz lielā pirksta ir steidzams iemesls vērsties pie ārsta, jo jutības zudums var maskēt nopietnu infekciju. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad pirksts kļūst bāls, zilgans vai auksts.

Plānveidā pie ārsta jādodas, ja sāpes traucē staigāt vai izvēlēties apavus, ja pirksta novirze strauji pieaug, ja zem naga parādās tumša, neizskaidrojama krāsas maiņa vai ja nags atkārtoti ieaug. Ar šīm problēmām strādā traumatologs ortopēds ar pēdas ķirurģijas pieredzi, podologs, reimatologs un, ja iesaistīts nags un āda, dermatologs.

Pēdu izmeklē ar slodzi, nevis guļot, jo tieši slodzē parādās patiesā deformācija.

1. Apskate stāvot no priekšpuses un no aizmugures, salīdzinot abas pēdas un velves augstumu.
2. Gaitas novērošana, īpaši vērojot, vai atgrūšanās notiek caur lielo pirkstu vai caur pēdas ārmalu.
3. Pirmās locītavas aktīvā un pasīvā kustību apjoma noteikšana abos virzienos.
4. Sāpju punkta precizēšana: locītavas mala, sezamkauli, naga valnis vai cīpsla.
5. Ādas, naga un asinsrites novērtējums, tostarp pulsa taustīšana uz pēdas mugurpuses.
6. Rentgenogramma ar slodzi stāvus, kas parāda leņķus starp kauliem un locītavas stāvokli.
7. Asins analīzes vai locītavas šķidruma izmeklēšana, ja aizdomas ir par podagru vai infekciju.

Hallux valgus un podagra tiek sajauktas visbiežāk, jo abas dod sāpes tieši pirmās locītavas iekšmalā. Atšķirība ir laika gaitā: deformācija veidojas gadiem un sāp slodzē, bet podagras lēkme sākas dažās stundās, bieži naktī, un āda kļūst spilgti sarkana un karsta.

Hallux rigidus bieži tiek noturēts par vienkāršu izcilni, kaut gan tur galvenā problēma nav novirze, bet kustību ierobežojums. Pārbaudīt to var vienkārši: mēģināt atliekt pirkstu uz augšu, sēžot ar atslābinātu pēdu. Ja atliekšana ir manāmi mazāka nekā otrā pēdā un sāpīga, runa drīzāk ir par artrozi.

Trešā tipiskā sajaukšana ir ar Mortona neiromu, kas gan dod sāpes priekšpēdā, bet raksturīgi starp trešo un ceturto pirkstu, nevis lielajā pirkstā, un ar dedzinošu, elektrisku raksturu.

Izplatītākais maldīgais priekšstats ir tāds, ka hallux valgus rodas tikai no apaviem. Apavi ir nozīmīgs pastiprinošs faktors, bet pamatā ir pēdas uzbūve, pirmā pleznas kaula stāvoklis un saistaudu īpašības, kas lielā mērā ir iedzimtas. Tāpēc arī cilvēkiem, kas nekad nav valkājuši šaurus apavus, deformācija var attīstīties, un otrādi.

Otra maz pieminēta lieta ir tā, ka lielā pirksta problēmas ir arī līdzsvara problēmas. Lielais pirksts ir viens no galvenajiem laukumiem, ar ko cilvēks stabilizējas stāvot uz vienas kājas, un tā sāpes vai stīvums maina stājas kontroli. Gados vecākiem cilvēkiem lielā pirksta sāpes un vājš pirksta spiediena spēks ir saistīti ar lielāku kritienu risku, tāpēc pēdas apskate ir daļa no kritienu novēršanas novērtējuma.