TJG Online
Advokāti un likums

Kas ir negodīga komercprakse un kur sūdzēties?

Īsā atbilde

Negodīga komercprakse ir tirgotāja rīcība, kas maldina patērētāju vai izdara uz viņu spiedienu tā, ka viņš pieņem lēmumu, kādu citādi nebūtu pieņēmis. Latvijā šādu rīcību aizliedz Negodīgas komercprakses aizlieguma likums, un uzraudzību veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Likums nodala divus pamatveidus. Maldinoša komercprakse ir nepatiesas informācijas sniegšana vai būtiskas informācijas noklusēšana, piemēram, par preces īpašībām, cenu, pieejamību vai patērētāja tiesībām. Agresīva komercprakse ir uzmācība, piespiešana vai nesamērīgas ietekmes izmantošana, piemēram, atkārtoti zvani, spiediens parakstīt līgumu uzreiz vai apgrūtināta atteikšanās. Abos gadījumos izšķirošais ir tas, vai prakse spēj ietekmēt vidusmēra patērētāja ekonomisko lēmumu.

Daļa darbību ir aizliegtas vienmēr, neatkarīgi no konteksta. Pie tām pieder fiktīvu izpārdošanu rīkošana, nepatiesa apgalvojuma izmantošana par ierobežotu piedāvājuma laiku, uzdošanās par citu uzņēmumu vai sertificētu speciālistu, viltus atsauksmes un paziņojums, ka prece ir apstiprināta vai ieteikta kādā iestādē, ja tas neatbilst patiesībai. Šādos gadījumos nav jāpierāda, ka konkrētais patērētājs tiešām tika maldināts.

Īpaša uzmanība pievēršama cenas norādīšanai. Klasiska problēma ir atlaide, kas rēķināta no cenas, kāda reāli nekad nav bijusi spēkā, kā arī sākumā rādīta cena, kurai apmaksas solī pievienojas obligātas piemaksas. Tāpat maldinoša var būt vārda „bezmaksas“ lietošana pakalpojumam, par kuru faktiski jāmaksā, vai abonementa pārdošana ar izmēģinājuma periodu, kura beigās nauda tiek norakstīta automātiski.

Ja esat saskāries ar šādu praksi, rīkojieties noteiktā secībā. Vispirms iesniedziet tirgotājam rakstisku pretenziju, saglabājot pierādījumu par nosūtīšanu; e-pasts derēs. Ja atbilde neapmierina vai neseko, vērsieties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Centrs var uzsākt uzraudzības lietu, pieprasīt praksi pārtraukt un piemērot naudas sodu, taču tas nav tiesa un neatgūst jūsu naudu individuāli; naudas atgūšanai izmanto pretenziju, strīdu risināšanas komisiju vai prasību tiesā.

Blakus negodīgas komercprakses regulējumam pastāv atsevišķas patērētāja tiesības, kuras bieži tiek sajauktas. Distances līgumam ir atteikuma tiesības noteiktā dienu skaitā bez iemesla paskaidrošanas, un precei ir atbilstības prasība, kas ļauj prasīt remontu, apmaiņu vai naudas atmaksu, ja prece neatbilst līgumam. Šie mehānismi darbojas neatkarīgi no tā, vai tirgotājs ir rīkojies negodīgi, tāpēc vienmēr vērts pārbaudīt, kurš no tiem konkrētajā situācijā ir izdevīgāks.

Tipiskā kļūda ir sūdzēties mutiski un bez dokumentiem. Uzraudzības iestādei ir vajadzīgs materiāls: reklāmas ekrānuzņēmums ar datumu, čeks vai pasūtījuma apstiprinājums, līguma teksts, sarakste. Otra kļūda ir gaidīt pārāk ilgi, jo pretenzijām un atteikuma tiesībām ir termiņi, un vēlāk pierādījumi no mājaslapām pazūd.

Kā atšķirt negodīgu praksi no sliktas apkalpošanas

Nepatīkama attieksme, gara rinda vai lēna piegāde pati par sevi nav negodīga komercprakse. Likums attiecas uz informāciju un spiedienu, kas ietekmē lēmumu pirkt. Ja solītais un saņemtais atšķiras, runa parasti ir par līguma neizpildi, un risinājums meklējams pretenzijā par preces vai pakalpojuma neatbilstību.

Reklāmas gadījumos vērts pārbaudīt arī, vai runa nav par aizliegtu salīdzinošo reklāmu vai maldinošu reklāmu, jo uzraudzības pamats atšķiras, lai gan iesniegums iesniedzams tai pašai iestādei.

Kad vērsties pie speciālista

Ja strīda summa ir neliela, parasti pietiek ar pašu sagatavotu pretenziju un iesniegumu uzraudzības iestādei. Bezmaksas konsultācijas sniedz arī patērētāju tiesību aizsardzības iestādes konsultatīvais tālrunis un pašvaldību patērētāju konsultanti.

Ja runa ir par lielu summu, kredītu, apdrošināšanu, nekustamo īpašumu vai ilgtermiņa abonementa līgumu ar līgumsodu, ir vērts apmaksāt jurista konsultāciju pirms jebkādu dokumentu parakstīšanas vai atsaukšanas, jo neprecīzs formulējums var vājināt jūsu pozīciju vēlāk.

Negodīga prakse tiešsaistē

Atsevišķa un aizvien biežāka joma ir prakse tiešsaistē. Pie negodīgas rīcības pieder paslēpta reklāma sociālajos tīklos bez norādes par sadarbību, mākslīgi veidotas atsauksmes, lietotāja saskarne, kas apgrūtina atteikšanos no abonementa vai piekrišanas sīkdatnēm, kā arī apgalvojumi par produkta ietekmi uz veselību bez pamatojuma. Uzraudzības iestāde vērtē kopējo iespaidu, ko rada lapa vai reklāma, nevis atsevišķus vārdus smalkā drukā, tāpēc atruna teksta beigās parasti nepadara maldinošu pamatvēstījumu par likumīgu.

Pierādījumi tiešsaistē pazūd ātri, tāpēc ekrānuzņēmums jāuzņem uzreiz, tajā redzot pilnu adresi, datumu un cenu. Noder arī lapas saglabāšana kā PDF fails un maksājuma izraksts, kurā redzams saņēmēja nosaukums, jo tas bieži atšķiras no vietnē redzamā zīmola.

Avoti