Plaušu artērijas vārstulis: uzbūve un darbība

Vārstuli veido trīs plānas, bet izturīgas viras, kas piestiprinātas pie pusmēness veida līnijas plaušu stumbra sākumā. Katrai virai atbilst neliels sienas izspiedums jeb sinuss, kurā asinis atsitas un palīdz viru aizvērt.

Viru brīvās malas centrā atrodas neliels sabiezējums, kas nodrošina ciešu saskari, kad visas trīs viras aizveras. Ja šī saskare ir nepilnīga, daļa asiņu atplūst atpakaļ kambarī.

Viras pašas ir gandrīz bezasinsvadu audi, kas barojas no apkārtējām asinīm. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc iekaisumi tajās dzīst lēni un kāpēc infekcija uz vārstuļa ir grūti ārstējama.

Vārstuļa darbība ir pilnībā pasīva un atkarīga tikai no spiediena attiecības abās pusēs. Kad labais kambaris saraujas un spiediens tajā pārsniedz spiedienu plaušu stumbrā, viras atspiežas pie sienām un asinis izplūst. Kad kambaris sāk atslābt, spiediens tajā krītas, atplūstošās asinis piepilda sinusus un viras aizveras.

Tieši šī aizvēršanās rada skaņu, ko ārsts dzird kā otrā sirds toņa otro komponentu. Tā kā ieelpā palielinās asins pieplūde labajai sirds pusei, labā kambara izsviede aizņem nedaudz ilgāku laiku, un vārstulis aizveras nedaudz vēlāk nekā aortas vārstulis. Rezultātā ieelpā otrais tonis sadalās divās daļās, un tā ir normāla parādība.

Spiediens plaušu asinsritē normāli ir vairākkārt zemāks nekā lielajā asinsritē. Tieši tādēļ plaušu vārstulis noveco lēnāk un tā kalcificēšanās ir retums salīdzinājumā ar aortas vārstuli.

1. Labais kambaris sāk saraušanos, spiediens tajā strauji pieaug.
2. Kad spiediens pārsniedz spiedienu plaušu stumbrā, viras atveras.
3. Asinis izplūst plaušu stumbrā un tālāk uz abām plaušām.
4. Saraušanās beidzas, spiediens kambarī krītas zem spiediena artērijā.
5. Atplūstošās asinis piepilda sinusus un aizver viras.
6. Aizvēršanās rada otrā sirds toņa plaušu komponentu.

Augļa attīstības gaitā sirds izplūdes daļa sadalās divos ceļos: uz aortu un uz plaušu stumbru. Ja šī sadalīšanās notiek nepilnīgi vai nevienmērīgi, veidojas dažādas iedzimtas sirdskaites, kurās plaušu vārstulis ir iesaistīts tieši vai netieši.

Biežākā atsevišķā problēma ir vārstuļa sašaurinājums, kad viras ir saaugušas vai sabiezinātas. Viegls sašaurinājums var nekad neradīt sūdzības, bet izteikts liek labajam kambarim strādāt pret pretestību, un tas ar laiku sabiezē.

Plaušu vārstulis ir iesaistīts arī vienā no zināmākajām sarežģītajām iedzimtajām sirdskaitēm, kurā apvienojas labā kambara izejas sašaurinājums, starpsienas defekts un kambara sienas sabiezējums. Šo kaiti operē agrā bērnībā, un tieši šo pacientu ilgtermiņa novērošanā plaušu vārstulis kļūst par galveno jautājumu.

• Vārstuļa sašaurinājums ar saaugušām vai sabiezinātām virām.
• Izejas piltuves sašaurinājums zem vārstuļa.
• Divviru vārstuļa variants.
• Vārstuļa neesamība vai izteikta nepietiekamība jau no dzimšanas.
• Iedzimtas kaites, kurās vārstulis iesaistīts kā daļa no sarežģītas anomālijas.

Pieaugušam cilvēkam biežākā plaušu vārstuļa problēma nav sašaurinājums, bet nepietiekamība: vārstulis neaizveras pilnībā un daļa asiņu atgriežas kambarī. Visbiežāk tā ir sekas agrāk veiktai iedzimtas sirdskaites operācijai vai vārstuļa paplašināšanai ar balonu.

Nepietiekamība ilgi norit bez sūdzībām, jo labais kambaris spēj paplašināties. Tieši tas padara stāvokli mānīgu: brīdī, kad parādās elpas trūkums un noguruma sajūta, kambaris bieži jau ir ievērojami paplašināts, un funkcijas pilnīga atjaunošanās vairs nav garantēta.

Retāk vārstuli skar infekciozs iekaisums, kas biežāk sastopams cilvēkiem ar iekšējiem katetriem vai injicējamo vielu lietotājiem. Atsevišķa reta grupa ir audzēju izdalīto vielu izraisītas izmaiņas, kas raksturīgi skar tieši sirds labās puses vārstuļus.

Pirmā norāde bieži rodas klausoties. Sašaurinājumam raksturīgs izsviedes troksnis krūšu kaula kreisajā malā augšdaļā, bieži ar klikšķi sākumā; nepietiekamībai raksturīgs mīksts troksnis atslābuma fāzē.

Galvenā metode ir ehokardiogrāfija, kas parāda viru kustību, mēra plūsmas ātrumu un ļauj novērtēt labā kambara sienas biezumu un funkciju. Bērniem tā bieži dod pilnīgu atbildi bez papildu izmeklējumiem.

Ja jautājums ir par nepietiekamības apjomu un labā kambara tilpumu, precīzākā metode ir sirds magnētiskā rezonanse. Tieši tās mērījumi mūsdienās nosaka, kad pacientam pēc bērnībā operētas sirdskaites jāplāno vārstuļa nomaiņa. Sirds katetrizāciju izmanto spiediena mērīšanai un vienlaikus ārstēšanai.

• Auskultācija krūšu kaula kreisajā malā otrajā starpribu telpā.
• Elektrokardiogramma ar labā kambara pārslodzes pazīmēm.
• Ehokardiogrāfija kā pamata attēldiagnostikas metode.
• Sirds magnētiskā rezonanse labā kambara tilpuma un atplūdes mērīšanai.
• Sirds katetrizācija spiediena mērīšanai un balona procedūrai.

Iedzimta vārstuļa sašaurinājuma gadījumā pirmā izvēle parasti ir paplašināšana ar balonu, ko veic caur asinsvadu, bez krūškurvja atvēršanas. Rezultāti ir labi, un daudziem pacientiem ar to pietiek uz gadiem.

Ja vārstulis ir izteikti izmainīts vai ja pēc gadiem izveidojusies nozīmīga nepietiekamība, to nomaina. Nomaiņu var veikt gan ķirurģiski, gan caur katetru, ievietojot jaunu vārstuli uz stenta iepriekšējā vārstuļa vietā.

Atsevišķi jāpiemin operācija, kurā paša pacienta plaušu vārstuli pārvieto aortas pozīcijā, bet plaušu pozīcijā ievieto transplantātu. To izmanto galvenokārt bērniem un jauniem pieaugušajiem, jo pārvietotais paša audu vārstulis spēj augt līdzi.

Bērniem visbiežāk jautājums ir, vai dzirdētais troksnis ir nevainīgs. Nevainīgi trokšņi ir bieži, tie ir mīksti, mainās atkarībā no ķermeņa stāvokļa un nav saistīti ar sūdzībām. Vārstuļa sašaurinājuma troksnis ir skaļāks, raupjāks un bieži pavadīts ar klikšķi. Atšķirību droši nosaka ehokardiogrāfija.

Otra sajaukšana notiek ar priekškambaru starpsienas defektu. Arī tajā dzirdams troksnis tajā pašā vietā, bet raksturīgā pazīme ir otrā toņa sadalījums, kas nemainās līdz ar elpošanu. Šī detaļa pieredzējušam ārstam bieži ir pirmā norāde.

Trešā ir ar aortas vārstuļa sašaurinājumu. Abi dod izsviedes troksni, bet aortas troksnis labāk dzirdams krūšu kaula labajā malā un izstaro uz kaklu, turklāt to pavada vāja un lēna pulsa viļņa pazīmes.

Plaušu vārstuli ilgi uzskatīja par mazsvarīgāko no četriem, jo tas strādā zemā spiedienā un reti kalcificējas. Pieaugot to cilvēku skaitam, kuri bērnībā operēti iedzimtu sirdskaišu dēļ, izrādījās pretējais: tieši šī vārstuļa nepietiekamība ir biežākais iemesls atkārtotai iejaukšanās nepieciešamībai vēlāk dzīvē.

No tā izriet praktisks secinājums, kas attiecas uz konkrētiem cilvēkiem. Ja bērnībā veikta sirds operācija, novērošana nebeidzas ar pilngadību. Pieaugušo iedzimto sirdskaišu kardiologa regulāra apskate ļauj pamanīt labā kambara paplašināšanos, pirms parādās sūdzības, un tieši savlaicīgums nosaka, cik labi kambaris atjaunosies pēc vārstuļa nomaiņas.