Kāda ir saistība starp estrogēnu un FSH?
Īsā atbilde
Folikulus stimulējošais hormons (FSH) un estrogēns ir savstarpēji saistīti pretējos virzienos: FSH nāk no hipofīzes un liek olnīcu folikuliem augt, bet tieši augošie folikuli ražo estrogēnu, un estrogēns pa asinīm atgriežas pie hipotalāma un hipofīzes un pats nosaka, cik daudz FSH tiks izdalīts tālāk. Tā ir atgriezeniskā saite, nevis vienvirziena komanda.
FSH veidojas hipofīzes priekšējā daivā (adenohypophysis), mazā dziedzerī galvaskausa pamatnes turku seglu iedobē tieši zem smadzenēm. To ražo gonadotropās šūnas, un tās pašas ražo arī luteinizējošo hormonu (LH). Abas šūnu grupas klausa hipotalāma signālam: hipotalāms porcijās izdala gonadotropīnu atbrīvojošo hormonu (GnRH), kas pa īsu vēnu tīklu, hipofīzes portālo asinsriti, aizplūst tieši uz hipofīzi. Būtiski ir tas, ka GnRH izdalās viļņveidīgi, ar pauzēm: nepārtraukts GnRH signāls hipofīzi nevis uzbudina, bet nomāc.
Estrogēns nav viens hormons, bet vielu grupa. Cilvēka organismā galvenie ir estradiols, estrons un estriols, un reproduktīvajā vecumā svarīgākais ir estradiols. To ražo olnīcas (ovarium) folikula sieniņā. Folikuls (folliculus ovaricus) ir šķidruma pildīts pūslītis ar olšūnu, un tā sieniņā ir divi šūnu slāņi ar sadalītu darbu: tēkas šūnas LH ietekmē no holesterīna izveido androgēnus, bet granulozas šūnas FSH ietekmē ar fermentu aromatāzi pārvērš šos androgēnus par estradiolu. Bez FSH aromatāzes darbība ir vāja, tāpēc bez FSH nav arī pilnvērtīgas estrogēna ražošanas.
Cikla sākumā, kad estradiola līmenis ir zems, hipofīze ir atbrīvota no nomācošās ietekmes un FSH paceļas. Tas ļauj vienlaikus sākt augt vairākiem folikuliem. Augot tie ražo arvien vairāk estradiola, un pieaugošais estradiols kopā ar granulozas šūnu ražoto inhibīnu B nomāc FSH izdalīšanos. FSH krītas, un šeit notiek visinteresantākais: pārtiek tikai tas folikuls, kurš ir kļuvis visjutīgākais pret FSH un iztiek ar mazāku daudzumu. Pārējie atpaliek un aiziet bojā. Tā olnīca pati no sevis atlasa vienu dominanto folikulu, un tieši tāpēc cilvēkam parasti nobriest viena olšūna, nevis vairākas.
Cikla vidū estrogēna ietekme apmet kūleni. Ja estradiola līmenis ir pietiekami augsts un noturas pietiekami ilgi, atgriezeniskā saite no nomācošās kļūst pastiprinoša, un hipofīze atbild ar strauju LH izlādi. Šis LH pīķis ir tiešais ovulācijas palaidējs. Pēc ovulācijas no tukšā folikula veidojas dzeltenais ķermenis, kas ražo progesteronu un estrogēnu, un abi kopā atkal notur FSH zemu. Kad dzeltenais ķermenis izsīkst, estrogēns un progesterons nokrīt, FSH atbrīvojas un viss sākas no gala. Tieši šī hormonu krišanās izraisa dzemdes gļotādas atgrūšanos, proti, menstruācijas.
Kas ko dara dzemdē
Estrogēns un FSH strādā dažādās vietās. FSH iedarbojas tikai uz dzimumdziedzeri, dzemdē tam receptoru praktiski nav. Estrogēns turpretī ir tas, kas liek dzemdes gļotādai (endometrium) pēc menstruācijām no jauna izaugt un sabiezēt, un tāpēc cikla pirmo pusi sauc par proliferācijas fāzi. Progesterons pēc ovulācijas šo gļotādu pārveido no augošas par uzņemošu, ar dziedzeru sekrēciju un labāku asinsapgādi.
Vīrieša organismā tie paši divi hormoni darbojas ar citu sadalījumu. FSH sēkliniekos uztur Sertoli šūnu darbu un spermatoģenēzi, bet estradiols nelielā daudzumā veidojas arī vīrietim, galvenokārt aromatizējoties testosteronam taukaudos un pašā sēkliniekā, un piedalās kaulu masas un pašas hipofīzes atgriezeniskās regulācijas uzturēšanā.
Kāpēc analīzes rezultāts jālasa kopā ar cikla dienu
FSH un estradiols visu laiku peld, tāpēc viens skaitlis bez konteksta maz ko nozīmē. Tieši tāpēc FSH un estradiolu parasti nosaka cikla sākumā, pirmajās dienās pēc menstruāciju sākuma, kad abi ir zemākajā, salīdzināmajā punktā. Tas pats rādītājs cikla vidū nozīmētu pavisam ko citu.
Raksturīgi ir divi kombināciju veidi. Augsts FSH kopā ar zemu estradiolu norāda, ka hipofīze kliedz skaļāk, jo olnīca atbild vāji, un tāda aina atbilst olnīcu rezerves izsīkumam un menopauzes periodam. Zems vai normas apakšējā daļā esošs FSH kopā ar zemu estradiolu norāda pretējo: olnīca varētu būt darbaspējīga, bet komanda no hipotalāma un hipofīzes nepienāk, piemēram, izteikta enerģijas deficīta, smagu treniņslodžu, hroniska stresa vai hipofīzes slimības dēļ. Šos rādītājus vērtē ginekologs, reproduktologs vai endokrinologs kopā ar pārējo ainu, nevis atsevišķi.
Pie ārsta jāvēršas, ja menstruācijas nav ilgāk par trim mēnešiem bez grūtniecības, ja cikls kļūst izteikti neregulārs vai asiņošana ir pārmērīga, ja pirms četrdesmit gadu vecuma parādās karstuma viļņi un citas menopauzes pazīmes vai ja bērnu neizdodas ieņemt gada laikā, bet pēc 35 gadu vecuma, jau pusgada laikā.
Ar ko to visbiežāk sajauc
Visbiežāk FSH sajauc ar LH. Abus ražo tās pašas hipofīzes šūnas, abi ir gonadotropīni, bet FSH galvenokārt audzē folikulu un uztur estrogēna ražošanu, savukārt LH dod androgēnu izejvielu un ar savu strauju pīķi atver folikulu. Vienkāršota atmiņas zīme: FSH audzē, LH atbrīvo.
Otrs sajaukums ir starp estrogēnu un progesteronu. Estrogēns gļotādu audzē, progesterons to nogatavina un notur. Un trešais: estrogēns nav tikai olnīcu hormons. Pēc menopauzes olnīcu ražošana apsīkst, bet neliels estrogēna daudzums turpina veidoties taukaudos un virsnierēs androgēnu pārveides ceļā, tāpēc estrogēns organismā nepazūd pilnībā.
Kāpēc hormonu nosaukumi ir tieši tādi
FSH nosaukums ir burtisks apraksts, nevis šifrs: tas stimulē folikulus. LH nosaukts pēc dzeltenā ķermeņa jeb corpus luteum, kura veidošanos tas izraisa. Estrogēns cēlies no grieķu vārdiem, kas apzīmē dzimumkāri un tās izraisīšanu, jo vielu pirmo reizi raksturoja pēc spējas ierosināt dzīvnieku dzimumkāres ciklu. Nosaukumi tātad glabā to, ko pētnieki attiecīgajā laikā pamanīja pirmo, un ne vienmēr to, kas šodien šķiet svarīgākais.