Sirds un asinsrites sistēma: kā tās darbojas kopā

Sirds ir aptuveni sava saimnieka dūres lielumā un guļ starpplaušu telpā (mediastinum) aiz krūšu kaula. To ietver divkārša apvalka maisiņš, sirds soma (pericardium), kurā ir neliels daudzums šķidruma, kas ļauj sirdij kustēties bez berzes.

Iekšpusē sirds ir dalīta četros dobumos. Augšā ir labais un kreisais priekškambaris (atrium dextrum, atrium sinistrum), apakšā labais un kreisais kambaris (ventriculus dexter, ventriculus sinister). Labā un kreisā puse ir pilnībā atdalītas ar starpsienu, un veselam pieaugušajam asinis starp tām tieši neplūst.

Starp priekškambariem un kambariem atrodas vārstuļi: labajā pusē trīsviru vārstulis (valva tricuspidalis), kreisajā divviru jeb mitrālais vārstulis (valva mitralis). Kambaru izejās ir pusmēness vārstuļi, plaušu stumbra (valva trunci pulmonalis) un aortas vārstulis (valva aortae). Visi četri darbojas vienā virzienā un nodrošina, ka asinis plūst tikai uz priekšu.

Sirds sieniņas galvenais slānis ir sirds muskulis (myocardium). Kreisā kambara sieniņa ir ievērojami biezāka nekā labā, jo tai jāpārvar visa ķermeņa pretestība, kamēr labajam kambarim jāsūknē tikai cauri plaušām.

Asinsrite nav viens aplis, bet divi, savienoti caur sirdi. Mazais jeb plaušu loks ved asinis uz plaušām skābekļa uzņemšanai, lielais jeb sistēmiskais loks apgādā visus pārējos orgānus. Abi loki darbojas vienlaikus, un caur tiem vienā sirds ciklā iziet aptuveni vienāds asins daudzums.

No šejienes izriet biežs pārpratums. Artērija nav vads ar skābekli bagātām asinīm, bet vads, kas ved prom no sirds. Plaušu artērijās plūst asinis ar zemu skābekļa saturu, plaušu vēnās ar augstu, tieši pretēji tam, ko daudzi atceras no skolas shēmas.

1. Asinis no ķermeņa caur augšējo un apakšējo dobo vēnu ieplūst labajā priekškambarī.
2. Caur trīsviru vārstuli tās nonāk labajā kambarī.
3. Labais kambaris tās izsviež plaušu stumbrā un tālāk uz plaušām, kur notiek gāzu apmaiņa.
4. Ar skābekli bagātās asinis pa plaušu vēnām atgriežas kreisajā priekškambarī.
5. Caur mitrālo vārstuli tās nonāk kreisajā kambarī.
6. Kreisais kambaris tās izsviež aortā, no kurienes tās sadalās pa visu ķermeni.

Viens sirds cikls sastāv no saraušanās jeb sistoles un atslābuma jeb diastoles. Sistolē kambaris izsviež asinis, diastolē tas piepildās. Diastole veselai sirdij ir garāka par sistoli, un tieši diastolē asinis ieplūst arī pašas sirds asinsvados, jo sistolē saspiestais muskulis tos saspiež ciet.

Asinsspiediena divi skaitļi atbilst šīm divām fāzēm. Augšējais jeb sistoliskais rādītājs ir spiediens artērijās sirds saraušanās brīdī, apakšējais jeb diastoliskais ir spiediens starp sitieniem. Tāpēc diastoliskais rādītājs vairāk atspoguļo asinsvadu pretestību, bet sistoliskais arī sirds izsviedes spēku.

Skaņas, ko ārsts dzird ar fonendoskopu, rada nevis muskuļa saraušanās, bet vārstuļu aizvēršanās. Pirmais tonis nāk no priekškambaru un kambaru vārstuļiem, otrais no aortas un plaušu stumbra vārstuļiem. Troksnis starp toņiem parasti nozīmē, ka kaut kur plūsma ir nevienmērīga, un tas ir iemesls ehokardiogrāfijai.

Sirds sitas bez ārēja signāla. Tās pašas sieniņā ir šūnas, kas spontāni rada elektrisko impulsu. Galvenais ritma devējs ir sinusa mezgls (nodus sinuatrialis) labā priekškambara augšdaļā. No tā impulss izplatās pa priekškambariem līdz priekškambaru un kambaru mezglam, kur tas nedaudz aizkavējas, lai kambari paspētu piepildīties, un tikai pēc tam izplatās pa kambaru vadīšanas sistēmu.

Šī aizture nav sīkums. Tieši tā nodrošina, ka priekškambari saraujas pirms kambariem un asinis paspēj ieplūst. Ja vadīšana šajā vietā traucēta, rodas dažādas blokādes pakāpes, kas izpaužas ar palēninātu pulsu, reiboni vai ģīboni.

Nervu sistēma ritmu nerada, bet to pielāgo. Klejotājnerva (nervus vagus) ietekme sirdi palēnina, simpātiskā nervu sistēma un adrenalīns to paātrina. Tāpēc miera pulss atspoguļo abu ietekmju līdzsvaru, un tāpēc labi trenētiem cilvēkiem miera pulss parasti ir zemāks.

• Sinusa mezgls: normāls ritma devējs.
• Priekškambaru un kambaru mezgls: aizture un rezerves ritma devējs.
• Hisa kūlis un tā kājiņas: ātra impulsa novadīšana uz kambariem.
• Purkinjē šķiedras: impulsa izplatīšana pa kambaru sieniņu.

Minūtē izsviestais asins daudzums ir sirdsdarbības frekvences un vienā sitienā izsviestā apjoma reizinājums. Tāpēc sirds var palielināt darbu divējādi: sitoties biežāk vai izsviežot vairāk vienā reizē. Slodzes laikā darbojas abi mehānismi vienlaikus.

Pastāv arī pašas sirds iebūvētā atbilde: jo vairāk asiņu kambarī ieplūst diastolē, jo stiprāk tas saraujas. Tas nozīmē, ka sirds automātiski izsviež to, ko saņem, un abu kambaru darbs saglabājas līdzsvarā bez ārējas vadības.

Asinsspiediena noturību uzrauga spiedienjutīgas nervu galotnes miega artērijas paplašinājumā un aortas lokā. Ja spiediens krīt, tās pastiprina simpātisko ietekmi, un pulss paātrinās, asinsvadi sašaurinās. Tieši šī atbilde strauji pieceļoties dažkārt kavējas, un cilvēkam uz brīdi satumst acīs.

Augļa asinsrite darbojas citādi, jo plaušas vēl neelpo. Asinis lielākoties apiet plaušas pa diviem īsceļiem: atveri starp priekškambariem un vadu starp plaušu stumbru un aortu. Pēc piedzimšanas, kad bērns ieelpo, spiedieni mainās un abi īsceļi normāli aizveras. Ja tie neaizveras, runa ir par iedzimtu sirdskaiti, kuru izmeklē bērnu kardiologs.

Ar gadiem lielās artērijas kļūst stingrākas, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc gados vecākiem cilvēkiem biežāk paaugstinās tieši sistoliskais spiediens. Sirds muskulis var kļūt biezāks, ja tam ilgstoši jāstrādā pret paaugstinātu pretestību, un biezāka sirds sliktāk atslābst diastolē.

Vēnu sistēmā vecums un ilgstoša stāvēšana maina vārstuļu darbību kājās. Ja vārstuļi vairs neaizveras pilnībā, asinis daļēji atplūst atpakaļ, un rezultāts ir vēnu paplašināšanās, tūska un smaguma sajūta vakaros.

Visbiežākais sirds un asinsvadu slimību pamats ir artēriju sieniņas pārmaiņas, kad tajā uzkrājas holesterīnu saturoši nogulsnējumi un asinsvada lūmenis sašaurinās. Ja tas notiek sirds pašas artērijās, rezultāts ir stenokardija, bet pēkšņas aizsprostošanās gadījumā miokarda infarkts. Ja tas notiek smadzeņu artērijās, rezultāts ir insults.

Cita liela grupa ir sirds mazspēja, kad sirds nespēj izsviest pietiekami daudz asiņu vajadzībām. Tā izpaužas ar elpas trūkumu slodzē un guļot, nogurumu un potīšu tūsku. Vēl viena grupa ir ritma traucējumi, no kuriem biežākais pieaugušajiem ir priekškambaru mirdzēšana.

Ar šīm problēmām strādā kardiologs, ar asinsvadu slimībām ārpus sirds asinsvadu ķirurgs, bet sākumpunkts parasti ir ģimenes ārsts. Neatliekamā palīdzība jāizsauc nekavējoties, ja parādās spiedošas vai dedzinošas sāpes krūtīs, kas ilgst vairāk par dažām minūtēm, īpaši kopā ar svīšanu, sliktu dūšu, elpas trūkumu vai izstarošanos uz roku, žokli vai muguru. Tāpat rīkojas pēkšņa vienpusēja vājuma, runas traucējumu vai ģīboņa gadījumā.

• Aterosklerozes izraisīta sirds išēmiskā slimība.
• Arteriālā hipertensija, kas ilgi norit bez sūdzībām.
• Sirds mazspēja ar elpas trūkumu un tūsku.
• Ritma traucējumi, tostarp priekškambaru mirdzēšana.
• Vārstuļu kaites, kas bieži vispirms atklājas kā troksnis.

Elektrokardiogramma pieraksta sirds elektrisko darbību un ir pirmais izmeklējums gan ritma traucējumu, gan akūtu sāpju krūtīs gadījumā. Tā tomēr parāda situāciju tikai pieraksta brīdī, tāpēc epizodiskiem traucējumiem izmanto diennakts vai ilgāku monitorēšanu.

Ehokardiogrāfija ir sirds ultrasonoskopiska izmeklēšana, kas reālā laikā parāda dobumu izmērus, sieniņu kustību un vārstuļu darbību. Tieši tā ir galvenā metode, ar ko novērtē sirds sūknēšanas spēju un vārstuļu kaites. Slodzes izmeklējumi parāda, kas notiek tad, kad sirdij jāstrādā vairāk.

Ja ir aizdomas par sirds artēriju sašaurinājumu, izmanto datortomogrāfijas angiogrāfiju vai invazīvu koronārā asinsvada izmeklēšanu ar kontrastvielu. Asinsvadus ārpus sirds, piemēram, kakla un kāju artērijas un vēnas, izmeklē ar doplerogrāfiju.

Skolas attēlos sirds izskatās kā centrālais spēka avots, bet praksē daudz biežāk noteicošais ir asinsvadu stāvoklis. Sirds spēj krietni palielināt savu darbu, taču tā nevar kompensēt sistēmu, kurā pretestība ir pastāvīgi paaugstināta. Tieši tāpēc ilgstoši neārstēts paaugstināts asinsspiediens galu galā noved pie sirds mazspējas: sūknis nodilst, strādājot pret pārāk stingru tīklu.

Otra lieta ir tā, ka sirds apgādā pati sevi vissliktākajā brīdī. Koronārās artērijas piepildās galvenokārt diastolē, tāpēc ļoti ātrs pulss saīsina tieši to fāzi, kurā sirds muskulis saņem asinis. Šis mehānisms izskaidro, kāpēc cilvēkam ar sašaurinātām sirds artērijām sāpes parādās slodzē un mazinās mierā.

Trešā lieta attiecas uz vēnām. Vairāk nekā puse visa asins tilpuma jebkurā brīdī atrodas vēnu sistēmā, kas darbojas kā rezervuārs. Tāpēc kāju muskuļu darbs, kas šīs asinis spiež atpakaļ uz sirdi, faktiski ir asinsrites otrais sūknis, un ilgstoša nekustīga stāvēšana vai sēdēšana šo sūkni izslēdz.