Kādas ir smadzeņu daļas un kur tās atrodas?

Lielās smadzenes veido divas puslodes, kuras savieno bieza šķiedru plātne, tulznveida ķermenis (corpus callosum). Virspusē ir pelēkā viela jeb garoza, zem tās baltā viela ar savienojošajām šķiedrām, bet dziļumā atrodas bazālie kodoli, kas piedalās kustību plānošanā un ieradumu veidošanā.

Pieres daiva (lobus frontalis) atrodas priekšā. Tās pakaļējā vijumā sākas kustību vadība, bet priekšējā daļā notiek plānošana, izvērtēšana un uzvedības ierobežošana. Dominējošajā puslodē te atrodas runas izveides centrs.

Paura daiva (lobus parietalis) atrodas aiz kustību joslas un uztver taustes, spiediena, temperatūras un ķermeņa stāvokļa sajūtas, kā arī telpas izpratni.

Deniņu daiva (lobus temporalis) atrodas sānos virs auss un nodarbojas ar dzirdi, runas saprašanu un atmiņu; tās dziļumā ir hipokamps. Pakauša daiva (lobus occipitalis) ir pašā aizmugurē un apstrādā redzi. Dziļi sānu vagā paslēpta arī piektā daiva, saliņa (insula).

Starpsmadzenes (diencephalon) atrodas pašā smadzeņu vidū, virs stumbra. Talāms ir liela pārslēgšanās stacija: caur to uz garozu iet praktiski visa jušanas informācija.

Hipotalāms sēž zem talāma un ir ķermeņa iekšējās saimniecības vadības punkts: temperatūra, slāpes, izsalkums, miega un nomoda ritms, veģetatīvās nervu sistēmas līdzsvars. Tas vada arī hipofīzi un tādējādi lielāko daļu hormonu sistēmas.

Epitalāmā atrodas čiekurveida dziedzeris, kas izdala melatonīnu un piedalās diennakts ritma uzturēšanā.

Stumbru veido trīs daļas. Vidussmadzenes (mesencephalon) satur redzes un dzirdes refleksu centrus un melno vielu, kuras šūnu bojāeja izraisa Parkinsona slimību. Tilts (pons) satur vairāku galvaskausa nervu kodolus un savieno smadzenītes ar pārējām smadzenēm. Iegarenās smadzenes (medulla oblongata) satur elpošanas un asinsrites centrus.

Stumbra svarīgāko īpašību var pateikt vienā teikumā: pa to iet gandrīz viss. Visi kustību ceļi uz leju un visi jušanas ceļi uz augšu tiek sabāzti dažu centimetru biezā struktūrā kopā ar divpadsmit galvaskausa nervu kodoliem. Tāpēc neliels bojājums stumbrā var dot daudz smagākas sekas nekā daudzkārt lielāks bojājums garozā.

Smadzenītes (cerebellum) atrodas galvaskausa aizmugurējā bedrē, aiz stumbra un zem pakauša daivām, un ir no tām atdalītas ar cietā apvalka plātni.

Tās neuzsāk kustību, bet nosaka tās raitumu, precizitāti, laiku un līdzsvaru, kā arī piedalās kustību iemācīšanā. Bojājuma pazīmes ir nedroša, plati izpletusies gaita, neprecīzi roku mērķa kustību gali, trīce kustības beigās un skaldīta runa.

Šeit ir arī viena no noderīgākajām anatomijas atslēgām. Lielo smadzeņu garoza vada pretējo ķermeņa pusi, bet smadzenītes vada to pašu pusi. Tāpēc labās puslodes insults dod kreisās puses vājumu, bet labās smadzenīšu puses bojājums dod nedrošību un neprecizitāti labajā rokā un kājā.

Latviešu valodā smadzenītes izklausās pēc smadzeņu deminutīva, bet tās nav mazākas smadzenes. Tā ir atsevišķa daļa ar pilnīgi citu uzbūvi un citu uzdevumu.

Otra sajaukšana ir pelēkā un baltā viela. Lielajās smadzenēs pelēkā viela ir ārpusē un baltā iekšpusē, bet muguras smadzenēs ir tieši otrādi. Pelēkā viela ir šūnu ķermeņi, baltā ir mielinizēti aksoni, un baltā krāsa nāk no mielīna, kas ir taukveida viela.

Pēkšņa sejas puses nokarāšanās, vienas rokas vājums, runas traucējumi, pēkšņs redzes zudums vai pēkšņs spēcīgs reibonis ar nespēju noturēties kājās ir insulta pazīmes. Šādā gadījumā jāzvana 113 vai 112 nekavējoties, pat ja simptomi pāriet, jo ārstēšanas iespējas ir atkarīgas no stundām.

Visas maņas ceļā uz garozu tiek pārslēgtas talāmā. Visas, izņemot ožu. Smaržas signāls no deguna nonāk garozā un mandeļveida kodolā pa tiešo, bez šīs starpstacijas.

Tā nav kuriozs sīkums. Tieši tā ir strukturālā atbilde uz jautājumu, kāpēc smarža izsauc atmiņu un emociju tik negaidīti un tik spēcīgi, kamēr attēls vai skaņa parasti prasa laiku, lai to atpazītu. Ožas ceļš vienkārši nonāk pie emociju un atmiņas struktūrām agrāk nekā pie apzinātās apstrādes.