Kādas ir smadzeņu daivas un ko katra dara?

Lai saprastu daivu iedalījumu, pietiek atcerēties trīs vagas. Tās ir redzamas jebkurā smadzeņu attēlā un veido visu iedalījuma karkasu.

Ceturtā robeža, starp deniņu un paura daivu aizmugurē, ir nosacīta līnija, nevis īsta vaga. Tieši tāpēc šo apgabalu neiroloģijā bieži apraksta atsevišķi kā deniņu, paura un pakauša savienojumu.

• Centrālā vaga (sulcus centralis) atdala pieres daivu no paura daivas un ir kustību un jušanas garozas robeža.
• Sānu vaga (sulcus lateralis) atdala deniņu daivu no pieres un paura daivas, un tās dziļumā slēpjas saliņa.
• Paura un pakauša vaga (sulcus parietooccipitalis) puslodes iekšējā virsmā atdala pakauša daivu.
• Saliņu (insula) var ieraudzīt tikai tad, ja sānu vagas malas tiek atvērtas.
• Puslodes iekšējā virsmā izšķir arī limbisko daivu, kas ietver jostas tinumu (gyrus cinguli) un ar to saistītās struktūras.

Pieres daiva (lobus frontalis) ir lielākā. Tās aizmugurējā malā, priekšcentrālajā tinumā (gyrus precentralis), atrodas primārā kustību garoza, kurā ķermeņa daļas ir attēlotas apgrieztā secībā un nevienmērīgi: roka, seja un mēle aizņem nesamērīgi lielu laukumu salīdzinājumā ar muguru vai gurnu.

Priekšā no tās atrodas premotorā un papildu kustību garoza, kas plāno kustību secības, bet vēl tālāk priekšā prefrontālā garoza. Tieši prefrontālā garoza nodrošina plānošanu, uzmanības noturēšanu, darba atmiņu, impulsu ierobežošanu un sociālo uzvedību.

Kreisās puslodes pieres daivas apakšējā tinumā lielākajai daļai cilvēku atrodas Broka lauks, kas atbild par runas veidošanu. Tā bojājuma gadījumā cilvēks saprot, ko viņam saka, bet runā ar pūlēm, īsiem teikumiem un apzinās savu grūtību, kas pašam ir ļoti nomācoši.

Paura daivā (lobus parietalis) tūlīt aiz centrālās vagas atrodas pēccentrālais tinums (gyrus postcentralis) ar primāro jušanas garozu. Tā saņem pieskārienu, spiedienu, temperatūru un locītavu stāvokļa sajūtu no pretējās ķermeņa puses. Aiz tās esošie asociatīvie lauki saliek šīs sajūtas kopā ar redzi telpas uztverē un ķermeņa shēmā.

Deniņu daivā (lobus temporalis) uz augšējā tinuma augšējās virsmas atrodas primārā dzirdes garoza. Blakus tai kreisajā puslodē ir Vernikes lauks, kas nodrošina runas saprašanu. Deniņu daivas iekšpusē atrodas hipokamps un mandeļveida kodols, tāpēc šī daiva ir svarīga arī atmiņai un emocijām.

Pakauša daivā (lobus occipitalis) ap dziļo vagu puslodes iekšējā virsmā (sulcus calcarinus) atrodas primārā redzes garoza. Tā saņem informāciju no pretējās redzes lauka puses, tāpēc kreisās pakauša daivas bojājums izraisa redzes lauka izkrišanu labajā pusē abās acīs. Ap to esošie lauki atpazīst kustību, krāsu, formas un sejas.

Tabula apkopo, ar ko katra daiva robežojas, ko tā galvenokārt dara un kāds ir tipiskākais simptoms, ja tā tiek bojāta.

Smadzenes veidojas no nervu caurules priekšējā gala. Telencefalons izaug par abām puslodēm, un augļa attīstības otrajā pusē to virsma no gludas kļūst krokaina. Vagas un tinumi parādās noteiktā secībā, tāpēc radiologs pēc krokojuma pakāpes var spriest, vai attīstība atbilst gestācijas nedēļām.

Pēc dzimšanas mainās nevis daivu skaits, bet gan to iekšējā uzbūve. Turpinās mielinizācija, un sinapses vispirms veidojas ar pārpalikumu, bet pēc tam neizmantotās tiek izzāģētas. Šis process katrā daivā norit savā tempā: jušanas un kustību zonas nobriest agrāk, prefrontālā garoza pēdējā, un tās nobriešana turpinās vēl jaunībā.

1. Augļa attīstībā no nervu caurules priekšējā gala izveidojas telencefalons.
2. Neironi migrē no dziļumiem uz virsmu un izkārtojas garozas slāņos.
3. Garoza saloka, veidojot vagas un tinumus, un parādās daivu robežas.
4. Pēc dzimšanas notiek mielinizācija, kas paātrina signālu vadīšanu.
5. Bērnībā un pusaudža gados liekās sinapses tiek izzāģētas, un tīkli kļūst efektīvāki.
6. Prefrontālā garoza nobriest pēdējā, tāpēc plānošanas un impulsu kontroles spējas nostiprinās vēlāk nekā kustību precizitāte.

Klīniski visbiežākais daivas bojājuma cēlonis ir insults, jo katru smadzeņu apgabalu apasiņo noteikta artērija un tās nosprostojums rada precīzi paredzamu simptomu kopumu. Otrs biežs cēlonis ir galvas trauma, kurā īpaši cieš pieres un deniņu daivu apakšējās daļas, jo tās atsitas pret galvaskausa pamatnes nelīdzenumiem.

Audzēji, encefalīts un demences slimības arī izpaužas atkarībā no skartās daivas. Frontotemporālās demences gadījumā pirmais, ko pamana tuvinieki, ir nevis aizmāršība, bet uzvedības un personības pārmaiņas, jo cieš tieši pieres daiva.

Ar smadzeņu daivu slimībām nodarbojas neirologs, nepieciešamības gadījumā kopā ar neiroķirurgu, bet rehabilitāciju vada rehabilitologs kopā ar fizioterapeitu, ergoterapeitu un audiologopēdu. Pēkšņa sejas asimetrija, rokas vājums, runas traucējumi vai redzes zudums ir iemesls nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, jo insulta ārstēšanā izšķir minūtes.

Akūtā situācijā pirmā ir datortomogrāfija, jo tā ātri parāda asiņošanu un ļauj izlemt par ārstēšanu. Magnētiskā rezonanse rāda garozu daudz detalizētāk un agrāk atklāj išēmiskas pārmaiņas un iekaisumu.

Funkciju vērtē citādi. Elektroencefalogrāfija rāda garozas elektrisko aktivitāti un ir galvenā izmeklēšana epilepsijā. Funkcionālā magnētiskā rezonanse ļauj pirms operācijas kartēt, kur konkrētajam cilvēkam atrodas runas un kustību zonas, jo individuālās atšķirības ir ievērojamas.

Neatkarīgi no attēla svarīga ir klīniskā izmeklēšana. Neirologs ar vienkāršiem uzdevumiem pārbauda spēku, jutību, redzes laukus, runu, rēķināšanu un uzmanību, un jau no tā var nosaukt, kura daiva un kura puslode, visticamāk, ir skarta.

Pirmais pārpratums ir uzskatīt smadzenītes (cerebellum) par smadzeņu daivu. Smadzenītes ir atsevišķa struktūra pakauša bedrē zem lielo smadzeņu pakauša daivas, tām ir sava garoza un savi kodoli, un tās atbild par kustību saskaņotību un līdzsvaru, nevis par redzi.

Otrais ir pieņēmums, ka kreisā puslode ir loģiskā, bet labā radošā. Puslodes tiešām nav pilnīgi simetriskas, un valoda lielākajai daļai cilvēku ir kreisajā pusē, bet gandrīz jebkurš sarežģīts uzdevums iesaista abas puslodes. Personības tipa dalīšana pēc puslodēm nav zinātniski pamatota.

Trešais ir daivas jaukšana ar tās asinsapgādes apgabalu. Viena artērija apgādā daļas no vairākām daivām, tāpēc insulta simptomu kopums bieži neatbilst vienai daivai, bet gan asinsvada baseinam. Tieši tāpēc neirologs domā gan anatomiskās daivās, gan asinsvados.

Daivas ir kartogrāfiska ērtība, nevis funkcionāla vienība. Neviena ikdienas darbība nenotiek vienā daivā: lasīšanā vienlaikus strādā pakauša daivas redzes zonas, deniņu daivas valodas zonas un pieres daivas uzmanības tīkli. Tāpēc mūsdienu neirozinātne runā par tīkliem, kas savieno attālas garozas vietas, un daivas nosaukums kalpo tikai atrašanās vietas apzīmēšanai.

Otrs mazāk zināms fakts ir tas, ka individuālās atšķirības vagu izvietojumā ir lielas. Pirms operācijas blakus runas zonām ķirurgs nepaļaujas uz mācību grāmatas karti, bet konkrētajam cilvēkam kartē funkcijas, dažkārt operācijas laikā pacientam esot nomodā, lai runas laukumu netīšām nesabojātu.

Trešais: saliņa gadsimtiem palika mazāk pētīta tikai tāpēc, ka to nevar ieraudzīt, neatverot sānu vagu. Mūsdienās izrādās, ka tieši tā apstrādā iekšējo orgānu sajūtas un ķermeņa stāvokļa apzināšanos, tātad to, kas pamatā veido sajūtu par pašu sevi.