Kādi ir svaru bumbu (kettlebell) veidi?

Klasiskā čuguna svaru bumba ir lēta un izturīga. Tai ir salīdzinoši plats rokturis, un korpusa izmērs pieaug līdz ar svaru, tāpēc smagāka bumba prasa nedaudz citu tehniku. Šis variants ir piemērots spēka un vēziena vingrinājumiem, piemēram, vēzieniem, pacelšanai uz krūtīm un grūšanai, kā arī pamata kustību apguvei.

Sacensību jeb girju sporta bumbas ir izgatavotas no tērauda, un to ārējie izmēri ir vienādi visiem svariem: atšķiras tikai masa. Tas ļauj saglabāt nemainīgu tehniku, pārejot uz smagāku svaru, un ir svarīgi ilgstošos atkārtojumu ciklos. Šādas bumbas parasti ir dārgākas, un tām ir šaurāks, precīzi apstrādāts rokturis.

Ar vinilu, gumiju vai neoprēnu klātās bumbas paredzētas galvenokārt mājas treniņiem un grupu nodarbībām. Pārklājums saudzē grīdu un mazina troksni, taču tas palielina korpusa apjomu un ātrāk nodilst. Regulējama svara modeļi ļauj vienā ierīcē mainīt masu, kas taupa vietu, bet to līdzsvars un roktura forma parasti ir sliktāki nekā monolītai bumbai.

Svara apzīmējumi nāk no vēsturiskās mērvienības: viens pūds atbilst aptuveni 16 kilogramiem, tāpēc izplatītākie lielumi ir 8, 12, 16, 20, 24 un 32 kilogrami. Sacensību bumbām lieto krāsu kodējumu, kas palīdz ātri atpazīt svaru. Iesācējam parasti izvēlas vieglāku svaru, lai vispirms apgūtu tehniku.

Ja jāizvēlas viena vienīga bumba, noteicošais ir tas, kādu kustību grupu plānots darīt visbiežāk. Divroku vēzienam un stājas kustībām parasti vajadzīgs smagāks rīks nekā izspiešanai virs galvas ar vienu roku, jo vēzienā strādā lielās gurnu un sēžas muskuļu grupas. Tāpēc bieži izvēlas vidēju svaru vēzienam un pieņem, ka izspiešana sākumā būs ar mazāku atkārtojumu skaitu. Otrs izplatīts risinājums ir sākt ar vieglāku bumbu tehnikai un pēc dažiem mēnešiem pievienot otru, smagāku.

Pirms pirkšanas ir vērts pārbaudīt piecas konkrētas lietas: vai rokturis ir gluds un bez liešanas šuvju asumiem, vai atstarpe starp rokturi un korpusu ir pietiekama plaukstai ar aizsargu, vai pamatne ir plakana un bumba nešūpojas, vai korpuss nav klāts ar slidenu krāsu un vai marķētais svars atbilst faktiskajam. Lētākajām čuguna bumbām svara novirze mēdz būt manāma, un tas kļūst svarīgi, kad tiek skaitīti atkārtojumi.

Biežākā kļūda ir pirkt pēc svara, nevis pēc roktura. Nepiemērots rokturis saplēš plaukstas ādu jau pirmajās nodarbībās, un tas aptur treniņu ilgāk nekā jebkura muskuļu sāpe. Otra kļūda ir pieņemt, ka regulējamā bumba aizstāj monolītu: vēziena kustībās mainīgais svara sadalījums un lielāks korpuss traucē, tāpēc tāds modelis der drīzāk izspiešanai un ģimenes lietošanai.