Videne jeb mediastīns: uzbūve un saturs

Videnes robežas ir skaidri nosakāmas. Augšā tā sākas pie krūškurvja augšējās atveres, tas ir, tur, kur krūškurvis pāriet kaklā. Apakšā to noslēdz diafragma. Priekšā ir krūšu kauls ar piestiprinātajiem ribu skrimšļiem, aizmugurē krūšu skriemeļu ķermeņi. Sānos to ierobežo pleiras somas, kurās ietvertas plaušas.

Klasiskajā anatomijā videni dala ar nosacītu horizontālu plakni, kas iet no krūšu kaula roktura un ķermeņa savienojuma līdz ceturtā krūšu skriemeļa apakšējai malai. Virs tās ir augšējā videne, zem tās videne tiek dalīta trīs daļās: priekšējā, vidējā un mugurējā.

Vidējā daļa ir tā, kurā atrodas sirds ar somiņu un lielie asinsvadi to izejas vietā. Priekšējā daļa ir šaura telpa starp krūšu kaulu un sirds somiņu, kurā pieaugušajam galvenokārt ir taukaudi, limfmezgli un aizkrūts dziedzera atliekas. Mugurējā daļa ir telpa aiz sirds somiņas, kurā iet barības vads, krūšu aorta un krūšu limfas vads.

Mūsdienu attēldiagnostikā biežāk lieto praktiskāku dalījumu trijos nodalījumos, kas balstīts uz datortomogrāfijas attēlu: nodalījums lielo asinsvadu priekšā, nodalījums ar orgāniem un nodalījums gar mugurkaulu. Šis dalījums ir ērtāks, jo tā robežas atbilst tam, kur veidojumi tiešām rodas.

Satura pārzināšana nav tikai anatomijas jautājums. Tieši tā ļauj no attēla saprast, kas veidojums, visticamāk, ir, pirms tiek veikta biopsija.

Videne nav tikai tilpne. Tās irdenie saistaudi ļauj sirdij pukstēt un traheja ar barības vadu mainīt formu, netraucējot kaimiņiem. Elpojot videne nedaudz pārvietojas, un rīšanas laikā barības vads izplešas, pārejoši nospiežot blakus esošās struktūras.

Īpaši svarīga ir spiediena atšķirība. Krūšu dobumā ieelpas laikā spiediens kļūst zemāks nekā vēdera dobumā, un tieši šī atšķirība palīdz asinīm no vēnām atgriezties sirdī. Tāpēc dziļa elpošana uzlabo vēnu atplūdi, un, tieši otrādi, augsts spiediens krūšu dobumā to pasliktina.

Videnes struktūras piedalās arī refleksu vadīšanā. Klejotājnervs vada signālus uz sirdi, plaušām un kuņģi, tā atpakaļejošais zars apgriežas ap aortas loku un dodas atpakaļ uz balseni, bet diafragmas nervs vada signālus diafragmai. Tieši tāpēc videnes veidojums var izpausties ar aizsmakumu vai žagām, kas no pirmā acu uzmetiena ar krūškurvi nešķiet saistītas.

Limfas plūsma no lielākās daļas ķermeņa iet caur krūšu limfas vadu, kas šķērso videni un ieplūst vēnās kakla pamatnē. Tāpēc šī vada bojājums operācijas laikā rada raksturīgu pienbaltu šķidruma uzkrāšanos pleiras dobumā.

Bērnam videne izskatās pavisam citādi nekā pieaugušajam. Galvenais iemesls ir aizkrūts dziedzeris, kas mazam bērnam ir liels un aizņem ievērojamu priekšējās daļas daļu. Krūškurvja rentgenuzņēmumā tas rada platu ēnu, kas nepieredzējušam skatītājam var izskatīties kā veidojums, lai gan tā ir pilnīga norma.

Pēc pubertātes aizkrūts dziedzeris pakāpeniski sarūk un tiek aizstāts ar taukaudiem, taču tā audi pilnībā neizzūd. Tieši tāpēc aizkrūts dziedzera audzēji var rasties arī pieaugušajiem.

Ar gadiem aorta pagarinās un kļūst līkumaināka, un tas videnes ēnu rentgenuzņēmumā padara platāku. Šī pārmaiņa ir bieža un pati par sevi nav slimība, bet tā apgrūtina patiesas paplašināšanās atpazīšanu, īpaši pēc traumas.

Gados vecākiem cilvēkiem biežāk sastopama arī aiz krūšu kaula nolaidusies vairogdziedzera daļa, kas var pakāpeniski saspiest traheju un radīt elpošanas grūtības, kad cilvēks guļ vai paceļ rokas.

Videnes slimības var iedalīt dažās lielās grupās, un katra no tām izpaužas atšķirīgi.

Veidojumi ir biežākais iemesls, kāpēc par videni sāk runāt. Priekšējā daļā biežāk sastopami aizkrūts dziedzera audzēji, limfomas, dzimumšūnu audzēji un aiz krūšu kaula nolaidies vairogdziedzeris. Vidējā daļā biežāk sastopama limfmezglu palielināšanās un iedzimtas cistas. Mugurējā daļā pārsvarā rodas nervu izcelsmes audzēji.

Iekaisums videnē ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Tas var rasties pēc sirds operācijas caur krūšu kaulu, pēc barības vada plīsuma vai kad dziļa kakla vai zoba infekcija nolaižas lejup pa audu spraugām. Raksturīgas ir stipras sāpes krūtīs, drudzis, apgrūtināta rīšana un strauja stāvokļa pasliktināšanās.

Gaisa iekļūšana videnē var notikt pēc spēcīga klepus, vemšanas, plaušu plīsuma vai traumas. Ādā zem kakla var kļūt taustāma raksturīga kraukšķēšana, un klausoties var dzirdēt sirds ritmā sinhronus trokšņus.

Atsevišķa svarīga grupa ir spiediena sindromi. Augšējās dobās vēnas nosprostojums rada sejas un kakla pietūkumu, paplašinātas vēnas krūškurvja ādā un galvas pilnuma sajūtu, kas pastiprinās, noliecoties.

Ja parādās stipras sāpes krūtīs, apgrūtināta elpošana, sejas un kakla pietūkums vai rīšanas traucējumi ar drudzi, nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.

• Videnes veidojumi: aizkrūts dziedzera audzēji, limfomas, cistas, nervu izcelsmes audzēji.
• Videnes iekaisums pēc barības vada plīsuma, operācijas vai nolaidušās kakla infekcijas.
• Gaiss videnē pēc klepus, vemšanas, traumas vai plaušu bojājuma.
• Augšējās dobās vēnas nosprostojums ar sejas un kakla pietūkumu.
• Videnes limfmezglu palielināšanās sarkoidozes, tuberkulozes vai audzēja gadījumā.
• Aortas slimības: paplašinājums un sienas atslāņošanās.

Pirmais solis gandrīz vienmēr ir krūškurvja rentgenuzņēmums divās projekcijās. Tas parāda videnes ēnas platumu, formu, pārvietošanos uz vienu pusi un brīvu gaisu. Uzņēmums guļus un ar portatīvu aparātu videnes ēnu palielina, un šī tehniskā nianse ir bieža nevajadzīgas trauksmes cēlonis.

Datortomogrāfija ar kontrastvielu ir galvenā metode. Tā precīzi parāda veidojuma atrašanās nodalījumu, saturu, robežas un attiecības ar asinsvadiem. Magnētiskā rezonanse ir labāka nervu izcelsmes audzēju un mugurkaula kanāla iesaistes novērtēšanai.

Pozitronu emisijas tomogrāfija palīdz atšķirt aktīvus audzēja audus no rētaudiem un novērtēt limfmezglu iesaisti. Barības vada izmeklēšanai izmanto endoskopiju un kontrastvielas izmeklējumu.

Audu paraugu mūsdienās visbiežāk iegūst ar endoskopisku ultraskaņas vadītu punkciju caur trahejas vai barības vada sieniņu. Tā ir maz traumējoša metode, kas lielā mērā aizstājusi ķirurģisku videnes apskati. Ja šī metode nav pietiekama, veic videnes apskati caur nelielu griezumu vai torakoskopiju.

Ar videnes problēmām nodarbojas torakālais ķirurgs, pulmonologs, onkologs un radiologs, bet sirds un asinsvadu jautājumos kardiologs un asinsvadu ķirurgs.

1. Krūškurvja rentgenuzņēmums divās projekcijās.
2. Datortomogrāfija ar kontrastvielu veidojuma novietojuma un rakstura precizēšanai.
3. Asins analīzes, tostarp audzēju marķieri, ja ir aizdomas par dzimumšūnu audzēju.
4. Pozitronu emisijas tomogrāfija stadijas noteikšanai audzēja gadījumā.
5. Endoskopiska ultraskaņas vadīta punkcija audu parauga iegūšanai.
6. Ķirurģiska videnes apskate, ja punkcija nedod atbildi.

Pirmā sajaukšana ir tīri tehniska. Videnes ēna guļus un ar portatīvu aparātu uzņemtā rentgenuzņēmumā vienmēr izskatās platāka, jo attēla palielinājums ir lielāks. Pirms secinājumiem jāpārliecinās, kādā stāvoklī uzņēmums veikts.

Otrā sajaukšana skar bērnus. Normāls aizkrūts dziedzeris bērnam var izskatīties kā veidojums; to atpazīst pēc raksturīgās formas, mīkstajām malām un tā, ka tas nespiež traheju.

Trešā sajaukšana ir starp videnes sāpēm un sirds izcelsmes sāpēm. Barības vada plīsuma vai iekaisuma sāpes var būt ļoti stipras un atgādināt infarktu. Norāde uz citu cēloni ir saistība ar rīšanu, iepriekšēja spēcīga vemšana vai nesena endoskopija.

Ceturtā sajaukšana ir starp gaisu videnē un pneimotoraksu. Abos gadījumos ir pēkšņas sāpes un elpas trūkums, bet gaiss videnē bieži pavadās ar ādas kraukšķēšanu kaklā un balss maiņu, savukārt pneimotorakss izpaužas ar vienpusēju elpošanas trokšņu vājināšanos.

Vissvarīgākā praktiskā doma par videni ir tā, ka tās nodalījumi ir diagnozes rīks, nevis tikai anatomiska klasifikācija. Redzot veidojumu datortomogrāfijā, pieredzējis speciālists jau pēc tā atrašanās vietas var būtiski sašaurināt iespējamo diagnožu loku vēl pirms jebkura audu parauga. Tieši tāpēc mūsdienu klasifikācijas robežas ir zīmētas tā, lai atbilstu tam, kur konkrētas slimības tiešām rodas.

Otra doma attiecas uz plaušu vēzi. Videnes limfmezglu iesaiste nosaka slimības stadiju, un no tā ir atkarīgs, vai operācija vispār ir jēdzīga. Tieši tāpēc endoskopiska ultraskaņas vadīta limfmezglu punkcija ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām izmeklēšanas metodēm krūšu kurvja onkoloģijā.

Trešā doma ir par to, cik viegli videnē izplatās infekcija. Audu spraugas kaklā turpinās lejup videnē bez skaidras robežas, tāpēc smaga zoba vai mandeļu infekcija dažu dienu laikā var nolaisties krūšu dobumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc strauji progresējošu kakla pietūkumu ar sāpēm rīšanas laikā un drudzi nekad nedrīkst novērot mājās.