Balss muskulis: kas tas ir un ko tas dara

Balsenes skeletu veido vairāki skrimšļi. Vislielākais ir vairogskrimslis (cartilago thyroidea), kura priekšējā šķautne vīriešiem veido izvirzījumu kaklā. Zem tā atrodas gredzenskrimslis (cartilago cricoidea), bet aizmugurē uz tā sēž divi mazi, kustīgi kannskrimšļi (cartilagines arytenoideae), kas darbojas kā svirsviras.

Balss kroka stiepjas no vairogskrimšļa iekšējās virsmas priekšpusē līdz kannskrimšļa balss izaugumam aizmugurē. Balss muskulis iet tieši šajā krokā, paralēli balss saitei un cieši pie tās. Daļa tā šķiedru piestiprinās nevis pie skrimšļa, bet pie pašas saites, un tieši tas ļauj muskulim krokas stingrību mainīt pa daļām.

Virs balss krokām atrodas otrs kroku pāris, ko sauc par priekškambara jeb viltus krokām. Tās normālā runā skaņu nerada, bet atsevišķos balss traucējumos tās iesaistās, un balss kļūst rupja un saspiesta. Telpu starp abiem kroku pāriem sauc par balsenes kambari.

Balsenes iekšējos muskuļus, izņemot vienu, inervē atpakaļejošais balsenes nervs (nervus laryngeus recurrens), kas ir klejotājnerva zars. Šis nervs kaklā iet cieši blakus vairogdziedzerim, un tieši tāpēc vairogdziedzera operācijas laikā tā saglabāšana ir viens no galvenajiem ķirurga uzdevumiem.

Runājot balss krokas vispirms tiek satuvinātas tā, ka starp tām paliek šaura sprauga. No plaušām izplūstošais gaiss šo spraugu pārvar, un spiediena un plūsmas ātruma maiņas dēļ krokas atkal sakļaujas. Process atkārtojas simtiem reižu sekundē, un rodas skaņas pamattonis.

Svarīgi, ka krokas šajā procesā nesaraujas katrā ciklā. Muskuļi nosaka sākuma stāvokli un stingrību, bet pati vibrācija ir mehānisks, pašuzturošs process. Tieši tāpēc balss augstumu nevar mainīt tikpat tieši kā, piemēram, pirksta kustību.

Balsenē radītais pamattonis vēl nav runa. Skaņu veido rīkles, mutes un deguna dobums, kas darbojas kā rezonatori, bet mēle, lūpas un aukslējas veido atsevišķas skaņas. Tāpēc balsenes problēma maina balss kvalitāti, bet izrunas skaidrību parasti neietekmē.

1. Plaušas rada gaisa spiedienu zem aizvērtām balss krokām.
2. Krokas tiek satuvinātas ar kannskrimšļu muskuļu palīdzību.
3. Gaiss izspiežas cauri spraugai un atgrūž krokas vienu no otras.
4. Spiediena krišanās un audu elastība krokas atkal satuvina.
5. Cikls atkārtojas, un rodas pamattonis, ko rīkle un mute pārveido skaņās.

Balss augstumu nosaka tas, cik bieži krokas sakļaujas, bet to savukārt nosaka krokas garums, masa un stingrība. Gredzena un vairoga muskulis krokas izstiepj garākas un plānākas, un tonis paaugstinās. Balss muskulis darbojas citādi: saraujoties tas krokas saīsina un padara biezākas, bet vienlaikus var palielināt dziļāko slāņu stingrību.

No tā izriet šī muskuļa īpatnība: tas spēj vienlaikus mīkstināt virspusējos slāņus un nostiprināt dziļos. Praksē tas nozīmē, ka viens un tas pats krokas garums var radīt dažādus balss reģistrus atkarībā no tā, kā sadalīta stingrība slāņos.

Tieši tāpēc balss muskulim ir liela nozīme dziedāšanā. Reģistru maiņa, skaļuma regulēšana bez toņa maiņas un vibrato lielā mērā ir atkarīga tieši no šī muskuļa un tā līdzsvara ar pārējiem balsenes muskuļiem. Trenēšana šo līdzsvaru maina, un tieši to māca balss pedagogi un balss terapeiti.

Balss kroka nav viendabīga audu josla. Uz virsmas ir plakanšūnu epitēlijs, zem tā irdens, ūdeni saturošs slānis, kas viegli kustas attiecībā pret dziļākajiem audiem, un šo slāni sauc arī par Reinkes telpu. Dziļāk ir blīva balss saite, un visdziļāk balss muskulis.

Skaņas veidošanā šie slāņi darbojas kā divas daļas: mīkstais apvalks, kas viļņojas, un stingrā pamatne, kas nekustas. Tieši tāpēc ilgstošs kairinājums, piemēram, smēķēšana, sabojā balsi tik izteikti: šķidrums uzkrājas tieši irdenajā slānī, kroka kļūst smaga un viļņošanās izmainās, lai gan muskulis ir vesels.

Šī iemesla dēļ arī rētas balss krokā ir grūti ārstējamas. Ja irdenais slānis aizvietojas ar rētaudu, apvalks vairs nespēj brīvi slīdēt pār pamatni, un balss paliek raupja pat tad, ja kroka izskatās anatomiski pareiza.

• Epitēlijs: plāns pārklājums, kas notur formu.
• Irdenais virspusējais slānis: vieta, kur veidojas gļotādas vilnis.
• Balss saite: blīvi saistaudi, kas notur slodzi.
• Balss muskulis: maina stingrību un biezumu.

Zīdainim balsene atrodas augstāk kaklā nekā pieaugušajam, un balss krokas ir ļoti īsas, tāpēc balss ir augsta. Augot balsene nolaižas zemāk, un rodas garāks rezonanses dobums virs balss krokām.

Pusaudža gados dzimumhormonu ietekmē balsene aug, un zēniem balss krokas kļūst ievērojami garākas un masīvākas nekā meitenēm. Tieši tāpēc balss šajā periodā nolaižas zemāk, un pārejas laikā tā var lēkāt un nekontrolēti pārsisties. Tas ir normāls attīstības posms, nevis slimība.

Vecumā muskuļu masa balsenē samazinās, balss krokas kļūst plānākas un var ieliekties, tāpēc tās vairs nesaskaras cieši. Balss kļūst klusāka, elpojoša un ātri nogurst. Šo stāvokli sauc par vecuma balsi, un daļā gadījumu balss terapija to būtiski uzlabo.

Biežākais balss traucējumu cēlonis ir pārslodze un kairinājums. Ilgstoša skaļa runa, kliegšana un runāšana troksnī rada mezgliņus uz balss krokām, kas tipiski veidojas abās pusēs simetriski un rada aizsmakumu, kas dienas gaitā pastiprinās. Vienpusējs polips biežāk saistīts ar vienreizēju spēcīgu pārslodzi.

Smēķēšana izraisa noturīgu tūsku irdenajā slānī, un balss kļūst zema un rupja. Šis stāvoklis parasti neuzlabojas pats, un turklāt smēķētājiem aizsmakums vienmēr jāvērtē arī no balsenes audzēja viedokļa.

Atsevišķa grupa ir nerva bojājumi. Atpakaļejošā balsenes nerva bojājums, visbiežāk pēc vairogdziedzera vai krūšu dobuma operācijas, rada balss krokas kustību zudumu. Balss kļūst vāja un elpojoša, un cilvēks var aizrīties ar šķidrumu. Abpusējs bojājums rada elpošanas grūtības un ir neatliekams stāvoklis.

Ar balss traucējumiem strādā otorinolaringologs, šaurāk balss jautājumos foniatrs, bet ārstēšanā liela nozīme ir balss terapeitam vai logopēdam. Pie ārsta jādodas, ja aizsmakums ilgst vairāk par trim nedēļām, ja parādās sāpes rīšanas laikā, kamols kaklā, asinis krēpās vai elpošanas grūtības.

Pamata izmeklējums ir balsenes apskate. To var veikt ar spoguli caur muti vai ar elastīgu endoskopu caur degunu, kas ļauj vērot balss krokas runas laikā. Apskate ir nepieciešama katram ilgstošam aizsmakumam, jo tikai tā var redzēt, kas ar krokām notiek.

Smalkākai izmeklēšanai izmanto stroboskopiju, kurā gaisma mirgo nedaudz citā ritmā nekā balss krokas vibrē, un rezultātā ārsts redz gļotādas vilni palēninātā kustībā. Tieši šī metode atklāj rētas, stīvumu un slēptus bojājumus, kas parastā apskatē nav redzami.

Ja ir aizdomas par nerva bojājumu, izmeklēšanu papildina ar attēldiagnostiku nerva gaitā no galvaskausa pamata līdz krūšu dobumam, jo nerva kairinājuma cēlonis var atrasties tālu no balsenes. Atsevišķos gadījumos izmanto balsenes muskuļu elektromiogrāfiju.

Pirmais un biežākais ir vairogdziedzera un vairogskrimšļa sajaukšana. Vairogskrimslis ir skrimslis, kas veido balsenes priekšējo sienu, bet vairogdziedzeris ir hormonu dziedzeris, kas atrodas zemāk un balsenei apliecas no ārpuses. Nosaukumi ir līdzīgi tikai tāpēc, ka dziedzeris atrodas blakus skrimslim.

Otrais ir balss saites un balss krokas jaukšana. Balss saite ir viena no krokas sastāvdaļām, blīva saistaudu josla, bet kroka ir viss slāņu kopums kopā ar gļotādu un muskuli. Vibrē kroka, nevis saite.

Trešais ir aizsmakuma pielīdzināšana iekaisumam. Akūts balsenes iekaisums patiešām ir biežs un pāriet dažu dienu laikā, bet ilgstošs aizsmakums bez citām saaukstēšanās pazīmēm par iekaisumu parasti neliecina un prasa apskati.

Visinteresantākais ir tas, ka balss muskulis skaņu pats nerada, bet nosaka, kādu skaņu radīs audi virs tā. Tā ir reta situācija anatomijā: muskulis, kura galvenais uzdevums ir mainīt citu audu mehāniskās īpašības, nevis kustināt kaulu vai locītavu. Tieši tāpēc balss traucējumus nevar izlabot ar spēka treniņu tādā nozīmē, kādā trenē citus muskuļus.

Otra lieta, ko ikdienā nepamana: cilvēkam ir tikai viens muskulis, kas atver balss spraugu, un vairāki, kas to aizver. Tas ir jēdzīgi no izdzīvošanas viedokļa, jo svarīgāk ir spēt elpceļus droši noslēgt. Taču tas arī nozīmē, ka viena muskuļa darbības zudums abās pusēs uzreiz apdraud elpošanu.

Trešā praktiskā lieta ir gļotādas mitrums. Vilnis virspusējā slānī veidojas normāli tikai tad, ja audi ir pietiekami mitri, un tieši tāpēc sauss gaiss, mutes elpošana un nepietiekama šķidruma uzņemšana pasliktina balsi vairāk, nekā liktos pēc tik vienkārša iemesla. Balss profesionāļiem tas ir viens no galvenajiem ikdienas ieteikumiem.