Deltveida muskulis: uzbūve un funkcija

Visas trīs daļas beidzas vienā vietā: uz augšdelma kaula sānu virsmas esošā deltveida pauguriņa (tuberositas deltoidea). Atšķiras tikai tas, no kurienes tās nāk, un tieši tas nosaka, kādu kustību katra veic.

Rokas pacelšana sānis nav viena muskuļa darbs, un deltveida muskulis tajā nav pat pirmais. Kustība norisinās secīgi, un katram posmam ir savs galvenais dalībnieks.

1. Pirmos grādus sāk pārkaula muskulis (musculus supraspinatus), jo deltveida muskuļa vilkšanas virziens sākuma stāvoklī ir gandrīz vertikāls uz augšu.
2. Kad roka jau ir nedaudz atvirzīta, deltveida muskuļa vidējā daļa pārņem galveno slodzi.
3. Vienlaikus rotatoru manšetes muskuļi velk augšdelma kaula galvu lejup un piespiež to locītavas bedrītei, lai tā neizslīdētu uz augšu.
4. Aptuveni no kustības vidus lāpstiņa sāk pagriezties uz āru, un to veic priekšzobmuskulis un trapecveida muskulis.
5. Pēdējos grādos augšdelma kaulam jāpagriežas uz āru, lai lielais pauguriņš izvairītos no plecu izauguma.
6. Pilnīgai rokas pacelšanai virs galvas nepieciešama arī krūšu daļas mugurkaula iztaisnošana.

Funkcionāli deltveida muskulis darbojas kā trīs atsevišķi muskuļi ar vienu kopēju cīpslu. Elektriskās aktivitātes mērījumi rāda, ka katra daļa ieslēdzas atkarībā no kustības virziena, nevis visas reizē.

Tam ir tieša praktiska nozīme treniņā un rehabilitācijā. Vienkārša rokas pacelšana uz sāniem galvenokārt noslogo vidējo daļu. Spiešana virs galvas un rokas pacelšana uz priekšu noslogo priekšējo daļu, kas turklāt strādā kopā ar lielo krūšu muskuli gandrīz visos grūdiena tipa vingrinājumos. Aizmugurējā daļa tiek iesaistīta galvenokārt vilkšanas kustībās ar elkoņiem plaši uz sāniem.

No tā izriet nelīdzsvarotība, kas biroja darbā ir gandrīz likumsakarīga: priekšējā daļa tiek izmantota nepārtraukti, aizmugurējā gandrīz nekad. Tieši šī atšķirība ir viens no iemesliem, kāpēc pleca sāpju programmās aizmugurējai daļai un lāpstiņas stabilizatoriem pievērš īpašu uzmanību.

Muskuli inervē paduses nervs (nervus axillaris), kas rodas no pleca nervu pinuma aizmugurējā saišķa un satur šķiedras galvenokārt no piektā un sestā kakla segmenta. Kopā ar to iet aizmugurējā augšdelma kaulu apliecošā artērija.

Nervs iziet cauri četrstūrainajai atverei pleca aizmugurē un aptin augšdelma kaula ķirurģisko kaklu, tieši pieguļot kaulam. Šī gaita ir klīniski izšķiroša: augšdelma kaula ķirurģiskā kakla lūzums un pleca izmežģījums abi var šo nervu bojāt.

Paduses nerva bojājuma pazīmes ir divas: nespēja pacelt roku sānis un nejutīga ādas saliņa deltveida muskuļa ārējā virspusē. Tieši šo ādas laukumu ārsts pārbauda pirms un pēc pleca izmežģījuma iestiepšanas, jo nervs var ciest arī pašas procedūras laikā.

• Inervācija: paduses nervs no pleca pinuma aizmugurējā saišķa.
• Asins apgāde: aizmugurējā un priekšējā augšdelma kaulu apliecošā artērija.
• Riska vietas: augšdelma kaula ķirurģiskais kakls un četrstūrainā atvere.
• Pārbaudes pazīme: jutība ādā virs deltveida muskuļa ārējās daļas.

Vakcīnas pieaugušajiem visbiežāk ievada tieši šajā muskulī, jo tas ir viegli pieejams, labi apasiņots un neprasa atsegt lielu ķermeņa daļu. Tomēr drošā zona ir mazāka, nekā daudzi domā.

Injekcijas vieta ir muskuļa biezākajā daļā, dažus pirkstus zem plecu izauguma apakšējās malas, muskuļa vidusdaļā. Ja injekcija tiek veikta pārāk augstu, adata var nokļūt pleca somiņā, un rodas ilgstošas sāpes un kustību ierobežojums. Ja pārāk zemu, tuvu ir paduses nervs.

Tieši tāpēc injekciju veic veselības aprūpes darbinieks, kas orientējas pēc taustāmiem kaula orientieriem, nevis pēc acumēra. Ja pēc vakcīnas sāpes plecā nepāriet vairāku nedēļu laikā vai ievērojami ierobežo rokas kustību, tas ir iemesls vērsties pie ārsta.

Pats muskulis ir izturīgs, un tā plīsumi ir reti. Daudz biežāk problēmas rodas no nerva bojājuma, no blakus esošajām struktūrām vai no pārslodzes.

• Paduses nerva bojājums pēc pleca izmežģījuma vai augšdelma kaula lūzuma ar rokas pacelšanas vājumu.
• Deltveida muskuļa atrofija, kas redzama kā plecu kontūras saplacināšanās.
• Sāpes pleca ārējā virspusē, kas visbiežāk nāk nevis no paša muskuļa, bet no rotatoru manšetes.
• Pēcinjekcijas pleca sāpju sindroms, ja adata nokļuvusi pārāk augstu.
• Četrstūrainās atveres sindroms ar sāpēm un nejutīgumu pleca aizmugurē.
• Pārslodzes izraisīts muskuļa sasprindzinājums pēc straujas treniņa apjoma palielināšanas.

Izmeklēšana sākas ar plecu kontūras apskati no aizmugures un sāniem, salīdzinot abas puses. Muskuļa saplacināšanās vai iedobe ir redzama jau bez aparatūras. Tālāk pārbauda aktīvo un pasīvo kustību apjomu: ja pacients pats roku pacelt nevar, bet ārsts to pasīvi pacelt var, iemesls ir muskuļu vai nervu, nevis locītavas stīvumā.

Deltveida muskuļa spēku pārbauda, pacientam turot roku sānis pret ārsta pretestību. Papildus vērtē rotatoru manšeti, jo tās slimības klīniski ļoti līdzinās deltveida muskuļa vājumam. Nervu bojājuma apstiprināšanai izmanto elektroneiromiogrāfiju, bet mīksto audu novērtēšanai ultrasonogrāfiju vai magnētisko rezonansi.

Ar pleca sāpēm nodarbojas ģimenes ārsts, ortopēds un traumatologs, nerva bojājuma gadījumā neirologs, bet atveseļošanos vada fizioterapeits. Nekavējoties jāvēršas pie ārsta, ja pēc traumas roku nevar pacelt vispār, ja plecs ir redzami deformēts vai ja parādās nejutīgums un vājums rokā.

Visizplatītākā kļūda ir pieņemt, ka sāpes pleca ārējā virspusē nozīmē deltveida muskuļa slimību. Faktiski tieši šajā vietā visbiežāk tiek izjustas rotatoru manšetes izcelsmes sāpes, jo tās izstaro gar muskuļa piestiprinājumu. Otra kļūda ir jaukt deltveida muskuli ar trapecveida muskuli, kas ir augstāk un tuvāk kaklam.

Mazāk zināma ir tā sauktā deltveida muskuļa nepietiekamības kompensācija. Ja paduses nervs ir bojāts, daži cilvēki iemācās roku pacelt gandrīz pilnībā, izmantojot tikai pārkaula muskuli un lāpstiņas pagriešanu. Skatoties no priekšpuses, kustība izskatās gandrīz normāla, un vājumu atklāj tikai spēka pārbaude vai skatiens no aizmugures uz lāpstiņu.

Vēl viena detaļa, ko kopsavilkumi neiekļauj: deltveida muskulis pats par sevi neveic stabilizāciju. Tā vilkšanas virziens spiež augšdelma kaula galvu uz augšu, pret plecu izaugumu. Locītavu notur rotatoru manšete, kas darbojas pretējā virzienā. Ja manšete ir bojāta, deltveida muskuļa spēks kļūst par problēmu, nevis risinājumu, un tieši tāpēc smagas manšetes plīsuma gadījumā roku pacelt neizdodas, lai gan pats deltveida muskulis ir vesels.