Kā pārbauda ES fondu naudas izlietojumu Latvijā

Sistēmas pamatā ir princips, ka par katru izlietoto eiro jābūt izsekojamam dokumentam. Projekta īstenotājs, vienalga, vai tā ir pašvaldība, universitāte, biedrība vai uzņēmums, iesniedz maksājuma pieprasījumu ar attaisnojuma dokumentiem, un sadarbības iestāde, lielākoties Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, pārbauda izmaksu attiecināmību, iepirkuma procedūras un projekta rezultātu atbilstību līgumam. Šajā posmā tiek atklāta lielākā daļa kļūdu.

Virs tā darbojas revīzijas iestāde, kuras funkciju Latvijā pilda Finanšu ministrijas struktūrvienība. Tā nepārbauda visus projektus, bet izlases veidā vērtē darbību izlasi un vadības un kontroles sistēmas kopumā, lai sniegtu Eiropas Komisijai atzinumu par to, cik ticami ir deklarētie izdevumi. Ja atklājas sistēmiskas nepilnības, sekas ir daudz smagākas par vienu projektu, jo Komisija var piemērot finanšu korekciju visai atbalsta programmai.

Paralēli darbojas Valsts kontrole, Latvijas augstākā revīzijas iestāde, kas vērtē valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, tostarp projektos ar ES līdzfinansējumu. Eiropas līmenī neatkarīgu revīziju veic Eiropas Revīzijas palāta, bet krāpšanas izmeklēšanu Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūra. Latvijā ar noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu šajā jomā nodarbojas arī Valsts policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

Uzņēmumiem un biedrībām blakus tam pastāv pavisam cita pārbaude, ko nedrīkst jaukt ar fondu revīziju: gada pārskata revīzija, ko veic zvērināts revidents, ja sabiedrība pārsniedz likumā noteiktos apgrozījuma, bilances un darbinieku skaita sliekšņus. Šo sliekšņu aktuālās vērtības nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, un tās laiku pa laikam tiek pārskatītas, tāpēc konkrēti skaitļi jāpārbauda likuma aktuālajā redakcijā.

Biežākās kļūdas projektos ir nevis izkrāptas summas, bet formālas nepilnības: nepareizi veikts iepirkums, izmaksas ārpus projekta perioda, nepietiekami dokumentēts darba laika sadalījums, publicitātes prasību neievērošana vai izmaiņas projektā, kas nav saskaņotas ar finansētāju. Tieši šīs lietas rada atmaksas pienākumu gadus vēlāk, kad nauda jau ir iztērēta un darbinieki nomainījušies.

Naudas ceļš sākas ar Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un atbalsta programmām, kuras Latvijā plāno Finanšu ministrija un nozaru ministrijas. Katrai programmai ir savi atbalstāmo darbību nosacījumi, ko apstiprina Ministru kabineta noteikumi, un tieši šajos noteikumos ir atrodams, kuras izmaksas ir attiecināmas, kāds ir līdzfinansējuma īpatsvars un kādi rezultāti jāsasniedz. Projekta iesniedzējam šie noteikumi jāizlasa pirms pieteikuma sagatavošanas, jo vēlāk tie kļūst par mērauklu katrā pārbaudē. Lauksaimniecības un lauku attīstības atbalstam Latvijā ir atsevišķa maksājumu aģentūra, Lauku atbalsta dienests, ar savu pārbaužu kārtību, tāpēc zemnieku saimniecībai un pilsētas uzņēmumam procedūras atšķiras. Kopīgais princips tomēr paliek viens: atbalsts tiek izmaksāts pret pierādītiem, faktiski veiktiem un dokumentētiem izdevumiem, un jebkura neatbilstība nozīmē pienākumu naudu atmaksāt.