Kāda ir aknu anatomija?

Skatoties no ārpuses, aknas sirpjveida saite sadala lielā labajā un mazākā kreisajā daivā, un uz apakšējās virsmas redzamas vēl divas nelielas daivas. Šis dalījums ir vēsturisks un maldinošs. Īstā robeža starp funkcionālo labo un kreiso pusi iet pavisam citur: no žultspūšļa gultnes uz dobo vēnu, un tā ir līnija, kur satiekas asinsvadu apgabali, nevis kur redzama saite.

Uz asinsvadu zarošanās pamata aknas iedala astoņos segmentos, un katram no tiem ir sava asins pieplūde, sava aizplūde un savs žultsvads. Tas nav uzskaites sīkums, bet iemesls, kāpēc ķirurgs vispār var izgriezt daļu aknu: griežot pa segmenta robežu, pārējā orgāna apgāde netiek pārtraukta. Vecākos tekstos minētie divdesmit segmenti ir pārpratums.

Otra īpašība, kas aknas atšķir no gandrīz visiem citiem orgāniem, ir spēja atjaunoties. Ja daļu aknu izņem, atlikušās šūnas sāk dalīties un orgāna masa lielā mērā atjaunojas. Tas nav neierobežoti: hroniskā slimībā atjaunošanās notiek ar rētaudiem, un tad rezultāts ir nevis vesels orgāns, bet ciroze.

Aknu audos praktiski nav sāpju receptoru. Tie ir tikai orgānu apņemošajā saistaudu kapsulā, un tā reaģē uz izstiepšanu. Tāpēc strauji palielinoties, piemēram, akūta iekaisuma vai sastrēguma gadījumā, parādās blāva spiediena sajūta labajā paribē, bet lēni, gadiem ilgi noritoša bojāeja var nedot nekādas sāpes līdz pat vēlīnai stadijai. Aknu slimība tāpēc bieži izpaužas nevis ar sāpēm, bet ar nogurumu, ādas dzeltēšanu, niezi, vieglu zilumu rašanos vai vēdera pieaugšanu.

Vēdera pieaugšanas cēlonis ir saprotams tikai caur anatomiju. Ja aknu audi kļūst rētaini, asinis caur tiem plūst grūtāk un vārtu vēnas sistēmā ceļas spiediens. Asinis meklē apvedceļus, un tie izveidojas tur, kur vārtu sistēma dabiski saskaras ar citām vēnām: barības vada apakšdaļā, taisnajā zarnā un ap nabu. Tieši tāpēc smagas aknu slimības gadījumā var parādīties paplašinātas vēnas ap nabu, un tās iet caur to pašu aizaugušo nabas vēnu, kas parastos apstākļos ir tikai saite.

Ar aknu slimībām nodarbojas gastroenterologs jeb hepatologs. Nekavējoties jāzvana 113, ja parādās vemšana ar asinīm vai melni, darvai līdzīgi izkārnījumi, ja cilvēks kļūst apjucis, miegains vai dezorientēts, ja strauji parādās ādas un acu baltumu dzelte kopā ar drudzi vai ja strauji pieaug vēdera apjoms ar elpas trūkumu.

Pirmkārt, ar žultspūsli. Žulti ražo aknas nepārtraukti, bet žultspūslis to tikai uzglabā un sabiezina starp ēdienreizēm. Tāpēc cilvēks, kuram žultspūslis izoperēts, žulti joprojām ražo, tikai tā zarnās nonāk vienmērīgāk, nevis porcijās.

Otrkārt, nostiprinājies uzskats, ka aknas ir tikai labajā pusē. To lielākā daļa patiešām ir pa labi, bet kreisā daiva šķērso viduslīniju un sniedzas zem kreisā ribu loka, tāpēc aknu izcelsmes sūdzības ne vienmēr ir labajā pusē. Un treškārt, izteiciens par aknu attīrīšanu maldina: aknas nav filtrs, kurā uzkrājas netīrumi un kuru var izskalot. Tās ir ķīmiska rūpnīca, kas vielas pārveido tā, lai tās varētu izvadīt ar žulti vai urīnu, un šo darbu nav iespējams paātrināt ar dzērienu vai kūri.