Emocionālais koeficients (EQ) ir veids, kā izmērīt, kā cilvēks atpazīst emocijas sevī un citos un pārvalda šos emocionālos stāvokļus, lai labāk strādātu kā grupai vai komandai. Intelekta koeficients (IQ) ir vērtība, kas norāda uz cilvēka spēju mācīties, saprast un jēgpilni pielietot informāciju un prasmes. Galvenā atšķirība starp EQ un IQ ir tā, kādu personas garīgo spēju daļu tie mēra: emociju izpratni vai informācijas izpratni.
Emocionālā un inteliģences koeficienta izpratne
Saskaņā ar dažām smadzeņu darbības teorijām augsts EQ nozīmē, ka kāds ir pārliecināts par sevi, apzinās sevi un spēj tikt galā ar sarežģītiem emocionāliem pārdzīvojumiem. Tas bieži vien ir tieši saistīts ar cilvēka panākumu pakāpi darba vietā un personiskajās attiecībās. Cilvēki ar augstu EQ bieži vien var labāk atpazīt un kontrolēt savas emocijas, kā arī atpazīt citu cilvēku emocionālos stāvokļus, lai attiecīgi pielāgotu savu uzvedību.
No otras puses, cilvēka IQ mēra tādus jēdzienus kā loģiskā domāšana, vārdu izpratne un matemātikas prasmes, nevis radošais potenciāls vai emocionālās spējas. Cilvēki ar augstu IQ var ļoti ātri apgūt noteiktus priekšmetus un izveidot savienojumus starp idejām, kuras citiem trūkst. Viņiem bieži ir lieliski akadēmiskie panākumi, lai gan viņiem var būt grūti atrast nodarbības, kas viņiem izaicina. Tomēr spēja iegūt zināšanas nenozīmē, ka cilvēki var atpazīt un pārvaldīt savus emocionālos stāvokļus.
Korelācijas starp EQ un IQ
Pastāv lielas domstarpības par jebkuru iespējamo saistību starp šiem diviem koeficientiem; nav skaidrs, vai viens norāda vai ietekmē otru. Emocionālo inteliģenci bieži ir grūtāk izmērīt nekā IQ, un izmantotās metodes ir diezgan atšķirīgas, tāpēc nav viegli tās salīdzināt ar vienādiem nosacījumiem. Ir arī daudzi indivīdi ar ļoti augstu IQ, kuri, šķiet, ir ierobežoti sociālo prasmju un emocionālās atzīšanas ziņā. Šādi piemēri liek domāt, ka tie ir dažādi cilvēka prāta aspekti un tie būtu jāapsver atsevišķi.
EQ un IQ mērīšana
Cilvēki IQ mēra daudz ilgāk nekā EQ. Pirmais modernais IQ tests tika izstrādāts 20. gadsimta sākumā; Lai gan daži emocionālās inteliģences aspekti ir ņemti vērā kopš tā laika, EQ testi patiešām tika izstrādāti tikai deviņdesmitajos gados. Kopš tā laika šajos testos ir veiktas daudzas modifikācijas, un ir konkurējoši modeļi, kā visprecīzāk izmērīt šos koeficientus.
IQ tests parasti ietver standartizētu jautājumu kopumu, par kuru testa kārtotājs saņem punktu. Šis rādītājs tiek salīdzināts ar citu tajā pašā vecuma diapazonā esošo vidējo rādītāju, lai noteiktu personas intelektuālo potenciālu. Tomēr šāda veida testiem var būt kultūras vai valodas aizspriedumi, un tie nenorāda visu par cilvēka prātu un funkcionalitāti. Piemēram, IQ mērījumi lielākajai daļai bērnu ar autismu parasti ir ļoti augsti, tomēr šiem bērniem var būt grūtības sazināties ar citiem.
EQ eksāmenu bieži ir grūtāk izstrādāt un administrēt, jo tas attiecas uz informāciju, kuru ir grūti uzrādīt kā skaitlisku vērtību. Lai gan IQ eksāmenā var būt viena galīga atbilde uz katru jautājumu, EQ testi parasti ir subjektīvāki un prasa daudz darba, lai iegūtu pareizu punktu skaitu. Īsi EQ testi var būt arī problemātiski, jo cilvēki var saprast, ka tiek pārbaudītas viņu emocionālās spējas, un attiecīgi pielāgot savas atbildes. Cilvēki var neatbildēt uz jautājumiem patiesi, tāpēc rezultātus var novirzīt no tā, ko testa kārtotājs uzskata, ka testa veicējs vēlas dzirdēt, nevis sniegt patiesas atbildes uz jautājumiem.
Emocionālā un inteliģences koeficienta izmantošana
Kad ir noteikts cilvēka EQ un IQ, darba devēji un pedagogi tos var izmantot dažādos veidos. Daudzi uzņēmumi izmanto EQ testēšanu, lai novērtētu, cik labi pretendenti strādās ar citiem komandā un viņu spēju tikt galā ar stresu un emocionālām galējībām. Skolotāji un konsultanti skolās var veikt IQ testus, lai noskaidrotu, vai skolēniem nav grūtības stundā, jo viņi ir pārāk progresējuši vai atpalikuši salīdzinājumā ar saviem vienaudžiem. EQ testi bieži tiek izmantoti izglītībā, lai palīdzētu identificēt tos skolēnus, kuriem var būt nepieciešama īpaša palīdzība, lai iemācītos pārvaldīt savas emocijas vai labāk sazināties ar citiem.
Citas intelekta mērīšanas sistēmas
Daži pedagogi un psihologi uzskata, ka ne EQ, ne IQ pārbaude nesniedz pilnīgu priekšstatu par cilvēku un ka ir arī citi intelekta veidi, kas var būt tikpat svarīgi. Viena no populārākajām alternatīvām stingri EQ/IQ sistēmām ir ideja par vairākiem intelektiem. Šī teorija nosaka, ka tādām prasmēm kā valoda, telpiskās attiecības un ķermeņa apzināšanās ir nepieciešama dažāda veida inteliģence, kas jāmēra un jāapsver individuāli.