TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kādi ir acs sienas slāņi?

Atjaunināts Publicēts 4 min lasīšana

Īsā atbilde

Acs ābola sienu veido trīs apvalki. Ārējais ir šķiedrainais apvalks (tunica fibrosa), ko veido sklēra un radzene; vidējais ir asinsvadu apvalks jeb uvea (tunica vasculosa) ar dzīsleni, ciliāro ķermeni un varavīksneni; iekšējais ir gaismjutīgā tīklene (retina).

Ārējais apvalks dod acij formu un izturību. Tā lielāko daļu veido sklēra (sclera), balta, necaurspīdīga blīvu kolagēna šķiedru kārta, pie kuras piestiprinās seši acs ābolu kustinošie muskuļi. Priekšpusē sklēra pāriet radzenē (cornea), kas ir caurspīdīga tieši tāpēc, ka tās kolagēna šķiedras ir sakārtotas ļoti regulāri un tajā nav asinsvadu. Robežu starp abām sauc par limbu. Radzene nav tikai lodziņš: tieši tā lauž gaismu visvairāk, vairāk nekā lēca.

Vidējais apvalks apgādā aci ar asinīm un regulē gaismu. Tā aizmugurējā daļa ir dzīslene (choroidea), ļoti blīvs kapilāru pinums, kas baro tīklenes ārējos slāņus un ar savu pigmentu uzsūc izkliedēto gaismu, lai attēls nebūtu izplūdis. Uz priekšu dzīslene pāriet ciliārajā ķermenī (corpus ciliare), kurā ir gan muskulis, kas maina lēcas izliekumu tuvuma redzei, gan epitēlijs, kas ražo acs iekšējo šķidrumu. Pati priekša ir varavīksnene (iris) ar diviem muskuļiem, kas zīlīti sašaurina un paplašina.

Iekšējais apvalks ir tīklene, un tieši tā redz. Tās ārējo kārtu veido pigmenta epitēlijs, kas gaismjutīgās šūnas uztur darba kārtībā, bet iekšējo kārtu nervu audi: gaismjutīgie stienīši, kas darbojas krēslā un neatšķir krāsas, un vālītes, kas prasa gaišumu un dod krāsu redzi un asumu. Vālītes ir sablīvētas dzeltenā plankuma centrā, un tieši ar šo nelielo laukumu cilvēks lasa un atpazīst sejas. Signāls no tām nonāk uz nervu šūnām, kuru izaugumi savācas kopā redzes nervā (nervus opticus).

Acs iekšpusē esošās struktūras sienas slāņos neietilpst, un tās ir vērts nodalīt. Aiz radzenes ir priekšējā kamera ar caurspīdīgu šķidrumu, aiz varavīksnenes lēca (lens), ko tur ciliārā ķermeņa šķiedras, un aiz tās acs ābolu piepilda caurspīdīgais stiklveida ķermenis (corpus vitreum). Redzes ceļš tāpēc ir šāds: radzene, priekšējā kamera, zīlīte, lēca, stiklveida ķermenis, tīklene.

Šajā uzbūvē ir viena pretintuitīva iezīme. Tīklene ir it kā uzlikta otrādi: gaisma vispirms izlaužas cauri caurspīdīgajiem nervu šūnu slāņiem un tikai pēc tam sasniedz gaismjutīgās šūnas, kas atrodas dziļāk, blakus pigmenta epitēlijam. Tur, kur nervu šķiedras iziet ārā caur tīkleni, gaismjutīgo šūnu nav vispār, un tas ir aklais plankums. Cilvēks to nemana tikai tāpēc, ka smadzenes šo robu aizpilda pašas.

Katram slānim savas slimības

Radzene ir visvairāk pakļauta ārējai iedarbībai un ir bagāti apgādāta ar sāpju galotnēm, tāpēc pat sīks skrāpējums sāp nesamērīgi stipri. Tās virsējais slānis spēj atjaunoties, bet dziļākie audi rētojas, un rēta paliek uz visiem laikiem redzes ceļā. Kontaktlēcu nepareiza lietošana ir viens no biežākajiem radzenes iekaisuma iemesliem.

Uveas iekaisums jeb uveīts bieži ir nevis acs, bet visa organisma slimības izpausme un ir saistīts ar reimatoloģiskām un iekaisīgām zarnu slimībām. Dzīslene ir tā, kas cieš ar vecumu saistītajā dzeltenā plankuma deģenerācijā, tīklene cukura diabēta gadījumā, bet acs iekšējā šķidruma aizplūdes traucējumi noved pie glaukomas, kurā pakāpeniski iet bojā redzes nerva šķiedras.

Nekavējoties pie acu ārsta vai neatliekamās palīdzības jādodas, ja pēkšņi parādās gaismas zibšņi un daudz jaunu peldošu plankumu, ja redzes laukā parādās tumšs aizkars, ja redze pēkšņi zūd vai ja acs ir sarkana un sāpīga, redze miglojas, ap gaismas avotiem parādās loki un pievienojas slikta dūša. Pēdējā aina var nozīmēt akūtu acs iekšējā spiediena paaugstināšanos, un tur laiks ir izšķirošs. Plānveidā redzes pārmaiņas izmeklē oftalmologs jeb acu ārsts.

Ko ar ko sajauc

Acs baltums, ko cilvēks redz spogulī, ir sklēra, bet pāri tai ir vēl viena plāna un caurspīdīga plēvīte, konjunktīva jeb acs gļotāda. Sarkana acs gandrīz vienmēr nozīmē, ka paplašinājušies tieši konjunktīvas asinsvadi, nevis ka kaut kas noticis ar sklēru. Šī atšķirība ir praktiska: konjunktīvas iekaisums parasti ir virspusējs un niez, bet sklēras iekaisums ir dziļš un stipri sāp.

Otrs sajaucamais pāris ir dzīslene un tīklene. Dzīslene ir asinsvadu kārta, kas tīkleni baro, tīklene ir nervu audu kārta, kas gaismu uztver. Ja cieš dzīslene, tīklene paliek bez apgādes un iet bojā sekundāri, tāpēc simptomi abos gadījumos var izskatīties līdzīgi.

Trešais pārpratums ir zīlīte. Zīlīte nav struktūra, tā ir atvere varavīksnenes vidū. Melna tā izskatās tāpēc, ka acs iekšpusē gandrīz visa iekļuvusī gaisma tiek uzsūkta un atpakaļ ārā gandrīz nekas nenāk.

Kāpēc apvalku sauc par uveu un kāpēc radzeni var pārstādīt

Nosaukums uvea nāk no latīņu vārda uva, kas nozīmē vīnogu. Ja no acs ābola noņem balto sklēru, paliek tumša, pigmentēta, apaļa bumba, kas patiešām atgādina vīnogu. Šis vārds tāpēc apvieno trīs struktūras, kas anatomiski ir viens nepārtraukts pigmentēts un asinsvadiem bagāts apvalks: dzīsleni, ciliāro ķermeni un varavīksneni.

Radzenei savukārt ir īpašība, kas medicīnā izmantota katru dienu: tajā nav asinsvadu, tāpēc imūnsistēmas šūnas tur nonāk grūti un pārstādītas radzenes atgrūšanas risks ir mazāks nekā citiem audiem. Tieši tāpēc radzenes transplantācija bija viena no pirmajām veiksmīgajām audu pārstādīšanām un joprojām nereti notiek bez audu saderības meklēšanas. Tā pati asinsvadu neesamība ir arī radzenes vājums: barību tā saņem no asaru plēvītes un acs iekšējā šķidruma, un ilgstoši nēsātas kontaktlēcas šo apgādi ierobežo.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu A Ziņot par neprecizitāti