Lielākā daļa cilvēku ir piedzīvojuši pēkšņu dusmu uzliesmojumu vairāk nekā vienu reizi savā dzīvē, un dažiem tas var notikt katru nedēļu vai pat katru dienu. Lai gan gandrīz bezgalīgs situāciju un mazu incidentu klāsts var izraisīt dusmas, ir svarīgi saprast, ka pēkšņas dusmas bieži neizraisa tūlītējs izraisītājs, bet gan tās cēlonis ir fiziska vai psiholoģiska problēma. Parastie fiziskie cēloņi ir medikamenti, nepareizs uzturs, slimības un miega trūkums. Dusmu uzliesmojumus var izraisīt arī psiholoģiskas problēmas, piemēram, depresija, stress vai pat atkarība no dusmām. Lai gan ir normāli, ja ik pa laikam piedzīvo dusmu lēkmi, ir svarīgi apzināties savu reakciju uz to un meklēt palīdzību, ja dusmas kļūst nekontrolējamas.
Dažas dienas gandrīz jebkas var piepildīt cilvēku ar pēkšņām dusmām. Lai gan ir normāli, ja ļoti satraucoši vai satraucoši notikumi, piemēram, atlaišana no darba vai iekļūšana autoavārijā, izraisa dusmas, dažos gadījumos pat mazākais incidents, piemēram, pret kasieres rupju izturēšanos, var iemest cilvēku niknums. Runājot par dusmu uzplūdiem, ko izraisa šķietami nenozīmīgi incidenti, ir svarīgi saprast, ka pie vainas bieži vien ir nevis tiešā situācija, bet gan kāda pamata problēma.
Bieži vien kāda pamatā esoša fiziska problēma var palielināt pēkšņu dusmu iespējamību. Piemēram, jaunas zāles var izraisīt pārmērīgu aizkaitināmību un garastāvokli, kas var viegli pavērt ceļu dusmīgai uzvedībai. Miega trūkums, slimības un nepareizs uzturs var arī novest indivīdu uz priekšu, potenciāli apgrūtinot viņa emocionālo reakciju kontroli nekā parasti.
Tāpat arī pamatā esošās psiholoģiskās problēmas var padarīt cilvēku īpaši uzņēmīgu pret pēkšņām dusmām. Stress, ko izraisa darbs, finansiālas problēmas, attiecību problēmas vai daudzi citi iespējamie cēloņi, var radīt sajūtu, ka emocijas ir izgājušas no kontroles. Akūta vai ilgstoša depresija var izpausties arī kā dusmas. Turklāt dažiem cilvēkiem ir psiholoģiska atkarība no emocionālās un fizioloģiskās steigas, kas pavada dusmu lēkmi.
Ir dabiski ik pa laikam piedzīvot pēkšņas dusmas, un šādām epizodēm nevajadzētu būt par pamatu bažām, ja tās ir reti sastopamas un ja attiecīgais indivīds spēj apstrādāt savas dusmas konstruktīvā, nevardarbīgā veidā. Dažos gadījumos indivīds var atklāt, ka pēkšņas dusmas liek viņam zaudēt kontroli pār savu uzvedību. Tie, kuri nevar kontrolēt savas dusmas, var riskēt sabojāt savas personīgās un profesionālās attiecības, un tāpēc viņiem jāmeklē ārsta vai konsultanta palīdzība.