Kādi ir stēvijas lietošanas iespējamie riski?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 3. aprīlī 3 min lasīšana

Īsā atbilde

Eiropas Savienībā kā saldinātājs ir atļauti no stēvijas lapām iegūtie steviola glikozīdi, un to nekaitīgumu ir izvērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, nosakot pieļaujamo diennakts devu. Lietojot šo saldinātāju parastos daudzumos, būtiski riski nav konstatēti, taču pašas stēvijas lapas un neattīrīti ekstrakti Eiropas Savienībā kā pārtika nav atļauti.

Stēvija ir Dienvidamerikas izcelsmes augs, kura lapās esošās saldās vielas sauc par steviola glikozīdiem. Pārtikā izmanto attīrītu ekstraktu, kas pārtikas piedevu sarakstā apzīmēts ar numuru E 960. Tas ir daudzkārt saldāks par cukuru, praktiski nesatur enerģiju un neietekmē zobu kariesa attīstību, tāpēc to izmanto dzērienos, saldumos un galda saldinātājos.

Nekaitīguma novērtējumā ir noteikta pieļaujamā diennakts deva, ko izsaka steviola ekvivalentos uz ķermeņa masas kilogramu. Praksē pieaugušajam to pārsniegt ir grūti, bet bērniem, kuri ikdienā lieto daudz ar stēviju saldinātu dzērienu un jogurtu, teorētiskais devas pārsniegums ir iespējams. Tieši tāpēc ar saldinātājiem saldinātus dzērienus bērniem nav ieteicams padarīt par ikdienas pamatdzērienu, lai cik nekaitīgs būtu pats saldinātājs.

Biežāk sastopamās sūdzības ir nevis toksiskas, bet gremošanas rakstura. Tās parasti izraisa nevis pats steviola glikozīds, bet pildvielas, ar kurām to sajauc galda saldinātājos un produktos, visbiežāk cukura spirti, piemēram, eritrīts un maltīts, kas lielākos daudzumos var izraisīt vēdera uzpūšanos un caureju. Otra bieža sūdzība ir garšas īpatnības, proti, rūgtena pēcgarša, kas daļai cilvēku ir izteiktāka nekā citiem.

Ja gremošanas sūdzības parādās, risinājums parasti ir vienkāršs: jāizlasa sastāvdaļu saraksts un jāpārbauda, vai produktā nav cukura spirtu. Tīrs steviola glikozīdu saldinātājs bez pildvielām šādas sūdzības rada retāk, taču tā ir daudz koncentrētāks, un cepšanā vai konservēšanā tas neaizstāj cukuru pēc apjoma, jo cukurs recepturā veic arī struktūras un konservanta funkciju. Tieši tāpēc receptē cukuru ar saldinātāju nevar aizstāt vienkārši pēc svara.

Alerģiskas reakcijas ir aprakstītas reti. Teorētiski piesardzība ieteicama cilvēkiem ar izteiktu jutību pret kompozītziežu dzimtas augiem, kurā ietilpst arī stēvija. Atsevišķi pētījumi ir vērtējuši ietekmi uz asinsspiedienu un glikozes līmeni, taču parastos lietošanas daudzumos klīniski nozīmīga ietekme nav pierādīta; cilvēkiem, kuri lieto asinsspiedienu vai cukura līmeni pazeminošas zāles, jebkuras būtiskas uztura izmaiņas ir vērts pārrunāt ar ārstu.

Atsevišķi jāpiemin stēvijas lapas, ko dažkārt pārdod kā tēju vai audzē dārzā. Eiropas Savienībā kā pārtika ir atļauts tikai attīrīts ekstrakts, nevis pašas lapas vai mājās gatavoti ekstrakti, jo to sastāvs un piemaisījumu daudzums nav pārbaudīts. Praktiskā nozīme ir vienkārša: no interneta pasūtīts nemarķēts pulveris nav tas pats, kas veikalā pieejams saldinātājs ar norādītu E numuru un ražotāju.

Ko nozīmē marķējums

Uz iepakojuma saldinātājs jānorāda sastāvdaļu sarakstā ar nosaukumu vai E numuru. Uzraksts, ka produkts ir „ar stēviju", nenozīmē, ka tas ir mazkaloriju produkts, jo tajā var būt arī cukurs vai tauki.

Produktiem ar saldinātājiem ir noteiktas papildu marķējuma prasības, un produktiem ar lielāku cukura spirtu saturu jābūt norādei par iespējamu caurejas efektu. Pārtikas marķējuma prasību ievērošanu Latvijā uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, kuram var arī ziņot par maldinošu marķējumu.

Vai stēvija palīdz samazināt svaru

Cukura aizstāšana ar saldinātāju samazina uzņemto enerģiju tikai tad, ja kopējais uztura enerģijas daudzums patiešām samazinās. Ja saldinātie produkti tiek lietoti papildus, ieguvuma nav.

Ilgtermiņā efektīvāka par saldinātāju izvēli ir kopējā saldās garšas daudzuma samazināšana uzturā, un to visvieglāk sākt ar dzērieniem. Konkrētas rekomendācijas cilvēkiem ar cukura diabētu vai aptaukošanos sniedz ārstējošais ārsts vai uztura speciālists.

Ar ko stēviju jauc

Stēviju bieži jauc ar eritrītu un ksilītu, kas ir cukura spirti ar pavisam citu iedarbību uz gremošanu, un ar sukralozi vai aspartāmu, kas ir sintētiski saldinātāji ar saviem atsevišķiem novērtējumiem. Daudzos galda saldinātājos stēvija ir tikai neliela daļa no sastāva.

Praktiskais secinājums ir tāds, ka pēc uzraksta uz priekšpuses spriest nevar. Ja svarīga ir gan enerģētiskā vērtība, gan gremošanas panesība, jāskatās sastāvdaļu saraksts un uzturvērtības tabula, nevis reklāmas apgalvojums.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Fitness un uzturs Sadaļas jautājumi ar burtu S Ziņot par neprecizitāti