Kādi izdevumi rodas, adoptējot bērnu Latvijā?

Process sākas ar iesniegumu bāriņtiesā pēc dzīvesvietas, kur ģimenei jāpievieno dokumenti par veselības stāvokli, ienākumiem un dzīves apstākļiem. Daļa šo dokumentu ir maksas: ģimenes ārsta un speciālistu izziņas, izraksti no medicīniskajiem dokumentiem, dažkārt arī izziņas no citām iestādēm. Bāriņtiesa izvērtē ģimeni, apseko dzīves apstākļus un pieņem lēmumu par personas atzīšanu par adoptētāju, bet ziņas par adoptētājiem un adoptējamiem bērniem apkopo Labklājības ministrija. Adoptētāji apmeklē mācības, kuras organizē ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, un pēc bērna aprūpes perioda adopciju apstiprina tiesa.

Otra izdevumu grupa ir tā, par kuru domā vismazāk, proti, sagatavošanās bērna ienākšanai ģimenē. Tas nozīmē mēbeles, apģērbu, bērnudārza vai skolas maiņu, iespējams, mājokļa pielāgošanu un dažkārt vecāka darba slodzes samazināšanu pirmajos mēnešos. Ja bērnam ir veselības problēmas vai attīstības vajadzības, pievienojas rehabilitācijas, speciālistu konsultāciju un tehnisko palīglīdzekļu izmaksas, un daļu no tām sedz valsts veselības aprūpes sistēma. Šo grupu ir vērts saplānot iepriekš, jo tieši tā ir lielākā un visvairāk atkarīga no pašas ģimenes izvēlēm.

Starpvalstu adopcija ir dārgākais variants, un tas izriet no procedūras. Dokumenti jātulko un jālegalizē vai jāapliecina ar apostille, nepieciešami vairāki braucieni uz otru valsti, uzturēšanās tur un attiecīgās valsts iestāžu noteiktās nodevas. Šādu adopciju regulē Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, un Latvijā to pārrauga Labklājības ministrija. Tieši šajā jomā jābūt īpaši uzmanīgiem: piedāvājumi par samaksu paātrināt adopciju vai atrast bērnu ir aizliegtas starpniecības pazīme.

Pretējā pusē ir valsts atbalsts, kas daļu izdevumu kompensē. Adoptētājiem ir tiesības uz atvaļinājumu sakarā ar bērna adopciju, un par bērna aprūpi pirms adopcijas apstiprināšanas ir paredzēta atlīdzība. Ģimene var saņemt arī ģimenes valsts pabalstu un citus atbalsta veidus saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, bet pašvaldības mēdz paredzēt savu papildu atbalstu, tāpēc tas jāpārbauda savā domē. Šo maksājumu veidus, apmērus un pieprasīšanas kārtību publicē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, un tie laika gaitā mainās, tāpēc aktuālā informācija jāpārbauda pirms plānošanas.

Izdevumus palīdz kontrolēt vienkārša secība. Vispirms bāriņtiesā jāsaņem precīzs dokumentu saraksts, lai nesavāktu lieku un nesamaksātu par izziņām, kuras nav vajadzīgas vai kurām ir īss derīguma termiņš. Pēc tam jāsaprot, cik ilgi katra izziņa ir spēkā, un jāplāno to saņemšana tā, lai tās nebūtu jāatjauno divreiz. Tikai pēc tam jāiegulda mājokļa pielāgošanā un lielākajos pirkumos, jo bērna vecums un vajadzības līdz procesa beigām var mainīties.