Kādi nervi atrodas kaklā?

Kakla pinums atrodas dziļi zem plānā zemādas kakla muskuļa (platysma) un zem krūšu kaula, atslēgas kaula un galvaskausa muskuļa (musculus sternocleidomastoideus). No tā atiet jušanas zari, kas iznāk uz kakla sāniem aptuveni pa vidu šī muskuļa aizmugurējai malai. Šī izejas vieta ir svarīga ārstiem, jo tur veic kakla pinuma anestēziju.

Galvenie jušanas zari ir mazais pakauša nervs (nervus occipitalis minor), kas apnervo ādu aiz auss, lielais auss nervs (nervus auricularis magnus), kas apnervo ausu un apakšžokļa leņķa apvidu, šķērseniskais kakla nervs (nervus transversus colli), kas apnervo kakla priekšpusi, un supraklavikulārie nervi (nervi supraclaviculares), kas apnervo ādu virs atslēgas kaula un pleca augšdaļā.

Kustību zari veido kakla cilpu (ansa cervicalis), kas vada zemmēles kaula muskuļus, tas ir, tos, kuri notur balseni un piedalās rīšanā.

No C3, C4 un C5 saknītēm izveidojas diafragmas nervs (nervus phrenicus), kas ir vienīgais diafragmas kustību nervs. Tieši tāpēc muguras smadzeņu bojājums kakla augšdaļā apdraud elpošanu, bet bojājums zemāk par C5 to parasti saudzē.

Pleca pinums sākas kaklā, iziet starp priekšējo un vidējo kāpsli un dodas zem atslēgas kaula uz padusi. No tā rodas visi rokas galvenie nervi: vidusnervs (nervus medianus), elkoņa nervs (nervus ulnaris), spieķa nervs (nervus radialis), muskuļu un ādas nervs (nervus musculocutaneus) un paduses nervs (nervus axillaris).

Tāpēc roku tirpšanas un vājuma cēlonis bieži atrodas kaklā, nevis rokā. Kakla saknītes bojājums (radikulopātija) rada sūdzības pa šauru joslu, kas stiepjas no kakla uz noteiktiem pirkstiem, un to bieži pastiprina galvas atliekšana un pagriešana uz sāpošo pusi.

Rupji orientieri, kas noder ikdienā: C5 atbild par pleca atvēzēšanu un ādu pleca ārpusē, C6 par īkšķi, C7 par vidējo pirkstu un elkoņa iztaisnošanu, C8 par mazo pirkstiņu.

Kaklu šķērso vairāki galvas smadzeņu nervi. Klejotājnervs (nervus vagus) iet asinsvadu kūlītī kopā ar miega artēriju un iekšējo jūga vēnu, un no tā kaklā atzarojas atgriezeniskais balsenes nervs (nervus laryngeus recurrens), kas vada balss saites. Tāpēc vairogdziedzera operācijas viena no galvenajām rūpēm ir šī nerva saglabāšana, un balss aizsmakums pēc operācijas norāda tieši uz to.

Papildnervs (nervus accessorius) šķērso kakla sānu trijstūri un apnervo trapecveida muskuli un krūšu kaula, atslēgas kaula un galvaskausa muskuli, bet zemmēles nervs (nervus hypoglossus) iet uz mēli. Abi ir pavirši un tāpēc ievainojami kakla operācijās.

Līdztekus kakla priekšpusē gar mugurkaulu stiepjas simpātiskā nervu ķēde ar augšējo, vidējo un apakšējo kakla mezglu. Tā vada acs zīlītes paplašināšanos, plakstiņa turēšanu un sejas svīšanu; šīs ķēdes bojājums rada Hornera sindromu ar nokarenu plakstiņu, sašaurinātu zīlīti un sausu sejas pusi.

Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja pēc kritiena vai negadījuma parādās roku vai kāju vājums, tirpšana abās rokās, staigāšanas nestabilitāte vai urīna un vēdera izejas kontroles zudums. Šie simptomi norāda uz pašu muguras smadzeņu, nevis atsevišķas saknītes ciešanu.

Plānveidā pie ārsta jāgriežas, ja kakla sāpes ar izstarojumu rokā ilgst vairākas nedēļas, ja rodas rokas muskuļu vājums vai sarukums, vai ja tirpšana traucē gulēt. Ar šo nodarbojas neirologs, bieži kopā ar traumatologu ortopēdu un fizioterapeitu; neiroķirurgs iesaistās tad, ja nerva saspiedums ir apstiprināts un nepāriet.

Aprakstītais ir tikai mehānisms. Simptomu cēloni var noteikt tikai ārsts klātienē.

Biežākais sajaukums latviešu valodā ir starp kakla skriemeļiem un dzemdes kaklu. Latīniskais apzīmējums cervicalis attiecas gan uz kaklu, gan uz dzemdes kaklu, un mašīntulkojumos kakla nervi negaidīti kļūst par „dzemdes kakla“ nerviem. Cilvēka kakla daļu pareizi sauc par mugurkaula kakla daļu.

Otrs sajaukums ir starp saknītes bojājumu kaklā un nerva saspiedumu pašā rokā. Karpālā kanāla sindroms tirpina galvenokārt naktī un skar īkšķi, rādītājpirkstu un vidējo pirkstu, bet kakla saknītes bojājums parasti sāp jau no kakla un pastiprinās, mainot galvas stāvokli.

Trešais sajaukums ir starp nerviem un asinsvadiem kaklā. Reibonis un ģībonis, pagriežot galvu, biežāk saistīts ar asinsriti un miega sinusa jutību, nevis ar nervu saknītēm.

Medicīnas studentiem ir sena atgādne: „C3, 4, 5 saglabā diafragmu dzīvu.“ Tā palīdz atcerēties, kuras saknītes veido diafragmas nervu, un izskaidro divas ikdienā pamanāmas lietas.

Pirmkārt, žagas rodas no diafragmas nerva kairinājuma, tāpēc tās var izraisīt arī tas, kas notiek kaklā vai krūškurvī, ne tikai kuņģī. Otrkārt, diafragmas kairinājums, piemēram, asinis vai iekaisums zem diafragmas, bieži jūtams kā sāpes plecā. Šo pārnesto sāpju cēlonis ir tas, ka diafragmas nervs un pleca ādas nervi nāk no vienām un tām pašām kakla saknītēm, un smadzenes signāla izcelsmi sajauc.

Tāpēc sāpes plecā bez jebkādas pleca traumas dažkārt izmeklē kā vēdera dobuma problēmu.