Kas ir nervi un kā tie darbojas?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 18. augustā 8 min lasīšana

Īsā atbilde

Nervs ir saistaudu apvalkos ietverts nervu šķiedru kūlis, kas pārvada elektriskus signālus starp centrālo nervu sistēmu un pārējo ķermeni. Nervi iznāk no galvas smadzenēm kā galvas nervi un no muguras smadzenēm kā muguras nervi, pēc tam zarojas un sasniedz katru muskuli, ādas laukumu, dziedzeri un iekšējo orgānu. Tie pārvada gan jušanas informāciju uz smadzenēm, gan komandas atpakaļ uz muskuļiem un orgāniem.

Nervu sistēmu anatomiski dala centrālajā, kurā ietilpst galvas un muguras smadzenes, un perifērajā, kurā ietilpst nervi, to sakņu daļas, pinumi un nervu mezgli. Funkcionāli to pašu sistēmu dala somatiskajā, kas kalpo skeleta muskuļiem un apzinātai jušanai, un veģetatīvajā jeb autonomajā, kas vada sirdi, asinsvadus, gremošanu, dziedzerus un urīnpūsli.

Nervs pats par sevi ir kabelis. Tajā iet gan uz smadzenēm vērstas jušanas šķiedras, gan no smadzenēm izejošas kustību šķiedras, gan veģetatīvās šķiedras, tāpēc lielākā daļa perifēro nervu ir jaukti. Tieši tāpēc viena nerva bojājums vienlaikus rada gan jušanas, gan kustību un dažkārt arī svīšanas traucējumus vienā un tajā pašā apvidū.

Signāls pa nervu ceļo kā darbības potenciāls, tas ir, kā strauja un īsa elektriskā lādiņa maiņa šūnas membrānā, kas pati sevi atjauno gar visu aksonu. Starp neironiem un starp neironu un muskuli signāls pāriet ķīmiski, sinapsē, ar mediatora palīdzību.

Praksē nervi visbiežāk pievērš uzmanību tad, kad tie tiek saspiesti, iestiepti, iekaisuši vai bojāti vielmaiņas dēļ. Tipiskās sūdzības ir tirpšana, nejutīgums, dedzinoša sāpe, muskuļa vājums vai rokas un kājas nemierīgums naktī.

Nerva uzbūve

Nervu veido aksoni, katrs ietīts Švāna šūnu apvalkā. Daļai šķiedru šis apvalks veido daudzkārtīgu mielīna kārtu, citām aksoni tikai iegulst Švāna šūnas citoplazmā bez mielīna. Mielinizētajās šķiedrās starp Švāna šūnām ir pārtraukumi, Ranvjē mezgli, un signāls lec no viena uz otru, tāpēc pārvade ir daudz ātrāka.

Ap šķiedrām ir trīs saistaudu apvalki. Endoneirijs ietver katru šķiedru, perineirijs sasien šķiedras kūlīšos un veido barjeru, kas nervu pasargā no apkārtējās vides, un epineirijs aptver visu nervu kopā ar asinsvadiem.

Nervam ir sava asinsapgāde ar sīkiem asinsvadiem epineirijā. Šī asinsapgāde ir viens no iemesliem, kāpēc cukura diabēts un asinsvadu slimības bojā nervus: ciešot sīkajiem asinsvadiem, cieš arī nervs.

Aksons: šķiedra, pa kuru iet signāls.
Mielīns: izolācija, kas paātrina pārvadi.
Endoneirijs, perineirijs, epineirijs: trīs saistaudu apvalki.
Vasa nervorum: nervu barojošie sīkie asinsvadi.

Nervu veidi pēc funkcijas

Sadalījums pēc tā, kādas šķiedras nervā dominē, palīdz saprast, ko sagaidīt bojājuma gadījumā.

Veids	Ko pārvada	Bojājuma izpausme
Jušanas šķiedras	Tausti, sāpes, temperatūru, stāvokļa sajūtu	Nejutīgums, tirpšana, dedzināšana, līdzsvara zudums tumsā
Kustību šķiedras	Komandas skeleta muskuļiem	Vājums, muskuļa atrofija, refleksu izzušana
Veģetatīvās šķiedras	Signālus sirdij, asinsvadiem, dziedzeriem	Svīšanas izmaiņas, ādas krāsas un temperatūras pārmaiņas
Jaukts nervs	Visu iepriekšminēto kopā	Kombinēti traucējumi vienā apvidū

Galvas un muguras nervi

Galvas nervi (nervi craniales) iznāk tieši no smadzenēm un smadzeņu stumbra. Divpadsmit pāri apkalpo galvenokārt galvu un kaklu, katram ir savs uzdevums: redzes nervs pārvada attēlu, trejzaru nervs sejas jušanu, sejas nervs mīmikas muskuļus, un klejotājnervs, vienīgais, kas iet tālu lejā, inervē rīkli, balseni, sirdi un lielu daļu gremošanas trakta.

Muguras nervi (nervi spinales) veidojas, saplūstot aizmugurējai jušanas saknītei un priekšējai kustību saknītei, un iznāk caur starpskriemeļu atverēm. To ir trīsdesmit viens pāris: astoņi kakla, divpadsmit krūšu, pieci jostas, pieci krustu un viens astes.

Kakla, jostas un krustu apvidū nervi vispirms veido pinumus, kuros šķiedras sajaucas, un tikai no tiem iznāk nosauktie nervi, piemēram, vidusnervs, elkoņa nervs, augšstilba nervs un sēžas nervs. Tieši tāpēc vienas saknītes bojājums un viena nerva bojājums dod atšķirīgas simptomu ainas, un to atšķiršana ir neirologa ikdienas uzdevums.

Kā signāls ceļo

Nerva darbība balstās uz jonu koncentrāciju starpību membrānas abās pusēs, ko uztur nātrija un kālija sūknis.

Miera stāvoklī membrānas iekšpuse ir negatīvi lādēta attiecībā pret ārpusi.
Kairinājums atver nātrija kanālus, nātrijs ieplūst šūnā, un lādiņš strauji mainās.
Depolarizācija atver nākamos kanālus tālāk gar aksonu, un impulss pats sevi pārnes.
Kālija izplūde atjauno sākotnējo lādiņu, un īsu brīdi šķiedra nav atkārtoti ierosināma.
Sasniedzot aksona galu, signāls liek izdalīties mediatoram sinapsē.
Mediators saistās ar receptoriem nākamajā šūnā un vai nu ierosina, vai nomāc to.

Attīstība un izmaiņas ar gadiem

Perifērie nervi veidojas no nervu vaļņa šūnām, kas embrionālajā periodā atdalās no nervu caurulītes malām un migrē visā ķermenī. No tām rodas gan jušanas mezglu neironi, gan Švāna šūnas, gan veģetatīvie mezgli.

Mielinizācija sākas pirms dzimšanas un turpinās bērnībā, un tieši tā izskaidro, kāpēc zīdaiņa kustības sākumā ir neprecīzas un pakāpeniski kļūst mērķtiecīgas. Nervu vadīšanas ātrums pieaug līdz pieauguša cilvēka vērtībām agrā bērnībā.

Ar gadiem vadīšanas ātrums pakāpeniski samazinās, mazinās vibrācijas sajūta pēdās, un plānāko šķiedru skaits sarūk. Tāpēc pārbaudē jāņem vērā vecums: tas, kas divdesmit gadu vecumā būtu novirze, septiņdesmit gados var būt normas robeža.

Kas ar nerviem notiek slimībās

Saspiedums ir biežākais mehānisms. Karpālā kanāla sindroms rodas, saspiežot vidusnervu plaukstas locītavā, un izpaužas ar naksnīgu tirpšanu īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā. Elkoņa nerva saspiedums elkonī dod tirpšanu mazajā pirkstā. Starpskriemeļu diska trūce saspiež saknīti un rada sāpes, kas izstaro gar visu kāju vai roku.

Polineiropātija skar daudzus nervus vienlaikus, sākot no garākajiem, tāpēc simptomi parādās vispirms pēdās un pakāpeniski virzās uz augšu simetriski kā zeķes. Biežākie cēloņi ir cukura diabēts, alkohola lietošana, B12 vitamīna trūkums, vairogdziedzera nepietiekamība, nieru mazspēja un daži medikamenti.

Iekaisuma un autoimūnas slimības, piemēram, Gijēna un Barē sindroms, var strauji, dažu dienu laikā, radīt pieaugošu vājumu no kājām uz augšu; tas ir dzīvībai bīstams stāvoklis. Sejas nerva perifērs bojājums jeb Bella paralīze rada vienas puses sejas nokari, tostarp nespēju aizvērt aci.

Nekavējoties jāsauc palīdzība, ja vājums vai jušanas zudums rodas pēkšņi, ja vienlaikus traucēta runa vai redze, ja zūd urīna un izkārnījumu kontrole vai rodas nejutīgums starpenes apvidū, un ja vājums strauji pieaug vairāku stundu vai dienu laikā.

Neirologs: nervu slimību diagnostika un ārstēšana.
Neiroķirurgs vai ortopēds: saspiedumu ķirurģiska atbrīvošana, disku trūces.
Endokrinologs: diabētiskās neiropātijas cēloņa kontrole.
Rehabilitologs un fizioterapeits: funkcijas atjaunošana pēc bojājuma.
Ģimenes ārsts: pirmā izvērtēšana, analīzes un nosūtījumi.

Kā nervus izmeklē

Pamatā ir neiroloģiskā izmeklēšana: muskuļu spēka vērtēšana pa grupām, refleksu pārbaude, jušanas pārbaude ar dažādiem stimuliem un koordinācijas testi. Jau tā bieži ļauj pateikt, vai bojājums ir saknītē, atsevišķā nervā vai daudzos nervos.

Elektroneiromiogrāfija ir galvenā papildu metode. Vadīšanas pētījums mēra signāla ātrumu un lielumu gar nervu, bet adatas miogrāfija reģistrē muskuļa elektrisko aktivitāti. Kopā tās ļauj atšķirt mielīna bojājumu no aksona bojājuma, kas ir svarīgi prognozei.

Attēlveidošanā izmanto nervu ultrasonogrāfiju, kas parāda sabiezējumu saspieduma vietā, un magnētisko rezonansi mugurkaula vai pinumu novērtēšanai. Asins analīzes meklē vielmaiņas un iekaisuma cēloņus, retos gadījumos veic nerva biopsiju.

Ar ko sajauc un ko parasti nepasaka

Tirpšanu un nejutīgumu bieži skaidro ar „nospiestu nervu", lai gan cēlonis var būt asinsrites traucējumi, muskuļu spazma, vielmaiņas slimība vai pat elpošanas veids panikas lēkmes laikā, kas dod simetrisku tirpšanu abās rokās un ap muti. Nerva izcelsmi liecina simptomu aprobežošanās ar konkrētu apvidu, kas atbilst nerva vai saknītes apgabalam.

Otra jaukšana ir starp nervu un cīpslu. Sāpes, kas rodas tikai kustībā un ir lokalizējamas ar pirkstu, biežāk ir cīpslas izcelsmes; nervu sāpes bieži ir dedzinošas, parādās miera stāvoklī un naktī, un tās pavada jušanas izmaiņas.

Mazāk zināms ir tas, ka perifērais nervs spēj atjaunoties, bet ļoti lēni. Pēc bojājuma aksons sāk augt no bojājuma vietas uz perifēriju, izmantojot Švāna šūnu veidoto ceļu kā vadotni, un atjaunošanās ātrums ir apmēram milimetrs dienā. Tāpēc plaukstas nerva bojājums augšdelma līmenī var prasīt gandrīz gadu, lai sajūta atgrieztos pirkstos, un tas nav ārstēšanas neveiksme, bet bioloģijas ierobežojums.

No tā izriet arī praktiska sekas: laika faktors ir svarīgāks par jebkuru medikamentu. Jo ātrāk tiek novērsts saspiedums vai saliktas atlūzas, jo lielāka daļa šķiedru atgriežas, un tāpēc aizdomas par nerva bojājumu nav lieta, ko atlikt uz pāris mēnešiem.

Bieži uzdotie jautājumi

Ar ko atšķiras nervs no neirona?

Neirons ir viena nervu šūna ar ķermeni, dendrītiem un aksonu. Nervs ir anatomisks veidojums, kurā daudzu neironu aksoni ir sakopoti saistaudu apvalkos kā kabelī. Neironu ķermeņi parasti atrodas nevis pašā nervā, bet muguras smadzenēs vai nervu mezglos.

Kāpēc naktī tirpst rokas?

Biežākais iemesls ir vidusnerva saspiedums plaukstas locītavā, jo miegā plauksta ilgstoši atrodas saliektā stāvoklī, un simptomi parādās īkšķa pusē. Cilvēks tipiski pamostas un krata roku, lai sajūta pārietu. Citi iespējamie cēloņi ir kakla daļas saknītes kairinājums un vielmaiņas neiropātija, tāpēc noturīgas sūdzības jāizvērtē ārstam.

Vai bojāts nervs atjaunojas?

Perifērs nervs var atjaunoties, ja saistaudu apvalks ir saglabājies un aksoni spēj augt pa to atpakaļ; tas notiek lēni, aptuveni milimetra ātrumā dienā. Ja nervs ir pilnīgi pārrauts, bieži nepieciešama ķirurģiska sašūšana, un rezultāts ir jo labāks, jo ātrāk tā veikta. Muguras un galvas smadzeņu ceļi šādā veidā neatjaunojas.

Kā atšķirt sēžas nerva sāpes no muguras muskuļu sāpēm?

Sēžas nerva izcelsmes sāpes parasti izstaro zemāk par ceļgalu pa noteiktu joslu un pavada tirpšana, nejutīgums vai pēdas vājums. Muskuļu izcelsmes sāpes ir vairāk izkliedētas mugurā un sēžamvietā, pastiprinās, taustot muskuli, un neizstaro tālu. Precīzu diagnozi nosaka ārsts, jo abas var pastāvēt vienlaikus.

Vai B vitamīni palīdz pie nervu problēmām?

Tie palīdz tad, kad cēlonis ir pierādīts B grupas vitamīnu, jo īpaši B12, trūkums, kas ir samērā biežs vegāniem, cilvēkiem pēc kuņģa operācijām un ilgstoši lietojot dažus medikamentus. Cilvēkam bez deficīta papildu deva neiropātiju neizārstē. Turklāt ļoti lielas B6 devas pašas var izraisīt neiropātiju, tāpēc pašārstēšanās ar augstām devām nav droša.

Kad tirpšana ir bīstama?

Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja tirpšana vai vājums rodas pēkšņi vienā ķermeņa pusē, ja pievienojas runas, redzes vai sejas izmaiņas, ja zūd kontrole pār urinēšanu vai vēdera izeju, ja rodas nejutīgums starpenē vai ja vājums strauji izplatās no kājām uz augšu. Šīs pazīmes var liecināt par insultu, muguras smadzeņu saspiedumu vai strauji progresējošu polineiropātiju.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu N Ziņot par neprecizitāti