TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kakla simpātiskie gangliji: uzbūve un loma

Īsā atbilde

Kakla simpātiskie gangliji ir trīs nervu šūnu mezglu grupas, kas atrodas kakla dziļumā, gar mugurkaula priekšējo virsmu, un pieder simpātiskajam stumbram. Tie ir augšējais, vidējais un apakšējais kakla ganglijs, pēdējais bieži saplūdis ar pirmo krūšu ganglijā un saukts par zvaigžņveida ganglijā. No tiem izejošie nervu zari apgādā galvas, kakla, sirds un augšējo asinsvadu veģetatīvo darbību.

Veģetatīvā nervu sistēma pārvalda to ķermeņa daļu, ko cilvēks apzināti nevada: asinsvadu tonusu, sirds ritmu, svīšanu, zīlītes platumu un dziedzeru darbu. Tās simpātiskā daļa ir tā, kas sagatavo organismu piepūlei. Tās uzbūve ir divpakāpju: pirmais neirons atrodas muguras smadzenēs, bet otrais kādā no gangliji, tas ir, nervu šūnu mezglos ārpus centrālās nervu sistēmas.

Kakla ganglijiem ir viena būtiska īpatnība. Simpātiskās šūnas muguras smadzenēs atrodas tikai krūšu un jostas daļas augšējos segmentos, kakla segmentos to nav. Tāpēc visas šķiedras, kas apgādā galvu un kaklu, vispirms iziet no krūšu daļas un pēc tam kāpj augšup pa simpātisko stumbru, līdz sasniedz vienu no trim kakla ganglijiem. Tieši šī garā augšupejošā gaita izskaidro, kāpēc krūšu kurvja augšdaļas bojājums var izraisīt acs simptomus.

Praktiski šie gangliji ir svarīgi vairākās jomās. Neirologam tie ir Hornera sindroma izcelsmes vieta. Anesteziologam un sāpju ārstam zvaigžņveida ganglijs ir mērķis blokādēm noturīgu sāpju un dažu asinsrites traucējumu gadījumā. Ķirurgam tie ir struktūras, kuras nedrīkst bojāt, operējot kaklā.

Jāpiebilst par nosaukumu. Latīņu apzīmējums ganglia cervicalia dažkārt tiek nepareizi tulkots kā dzemdes kakla gangliji, jo tas pats latīņu vārds lietots arī dzemdes kakla apzīmēšanā. Anatomiski tā ir nopietna kļūda: runa ir par cilvēka kaklu, un ar dzimumorgāniem šīm struktūrām nav nekāda sakara.

Kur šie gangliji atrodas

Simpātiskais stumbrs kaklā iet gar mugurkaula skriemeļu ķermeņu priekšējo virsmu, aiz lielajiem asinsvadiem un dziļāk par kakla fasciju plātnēm. Tas nav pats nervs klasiskajā izpratnē, bet gan mezglu virkne, ko savieno šķiedru kūlīši.

Augšējais kakla ganglijs ir lielākais un garākais no visiem simpātiskā stumbra ganglijiem. Tas atrodas kakla augšdaļā, aptuveni otrā un trešā kakla skriemeļa līmenī, aiz iekšējās miega artērijas un blakus vairākiem galvas smadzeņu nerviem.

Vidējais kakla ganglijs ir mazākais un mainīgākais, dažkārt tā vispār nav. Tas atrodas aptuveni sestā kakla skriemeļa līmenī, vairogdziedzera apakšējās artērijas tuvumā. Apakšējais kakla ganglijs atrodas pirmās ribas kakliņa tuvumā, un vairumā gadījumu tas ir saplūdis ar pirmo krūšu gangliju, veidojot zvaigžņveida gangliju, kas guļ tieši aiz zematslēgas artērijas un plaušas virsotnes.

GanglijsAptuvenais līmenisGalvenie apgādes apvidi
AugšējaisOtrā un trešā kakla skriemeļa līmenīAcs, sviedru dziedzeri sejā, siekalu dziedzeri, deguna gļotāda, sirds
VidējaisAptuveni sestā kakla skriemeļa līmenīVairogdziedzera apvidus, kakla asinsvadi, sirds
Apakšējais jeb zvaigžņveidaPirmās ribas kakliņa tuvumāRoka, kakla lejasdaļa, sirds, vertebrālās artērijas apvidus

Kā šķiedras tajos nonāk un kurp dodas tālāk

Pirmais neirons, kas atrodas muguras smadzeņu krūšu daļas augšējos segmentos, izsūta šķiedru caur muguras saknes priekšējo daļu uz simpātisko stumbru. Kakla apgādei paredzētās šķiedras tur nepārslēdzas uzreiz, bet kāpj augšup, līdz sasniedz attiecīgo kakla gangliju.

Ganglijā notiek pārslēgšanās uz otro neironu. No tā izejošās šķiedras turpina ceļu divos galvenajos veidos. Daļa tās apvij artērijas un ceļo kopā ar tām uz galvu, veidojot pinumus ap miega artērijām. Otra daļa pievienojas parastajiem muguras nerviem un ar tiem nonāk ādā, apgādājot asinsvadus, sviedru dziedzerus un matu pacēlājmuskuļus.

No visiem trim ganglijiem atsevišķi atiet sirds nervi, kas nolaižas krūšu dobumā un pievienojas sirds nervu pinumam. Tieši šie nervi paātrina sirdsdarbību un pastiprina sirds saraušanās spēku, pretēji klejotājnerva darbībai.

  1. Šķiedra iziet no muguras smadzeņu krūšu daļas augšējiem segmentiem
  2. Tā nonāk simpātiskajā stumbrā un kāpj augšup gar kaklu
  3. Attiecīgajā kakla ganglijā notiek pārslēgšanās uz otro neironu
  4. Jaunā šķiedra pievienojas artērijai vai muguras nervam
  5. Tā sasniedz mērķi: asinsvadu, sviedru dziedzeri, zīlītes muskuli vai sirdi
  6. Signāla rezultāts ir asinsvadu sašaurināšanās, svīšana, zīlītes paplašināšanās vai sirdsdarbības paātrināšanās

Ko šie gangliji faktiski dara

Augšējais kakla ganglijs ir atbildīgs par gandrīz visu galvas simpātisko apgādi. Tā šķiedras paplašina zīlīti, paceļ augšējo plakstiņu ar nelielu gludo muskuli, regulē sejas ādas asinsvadu tonusu un svīšanu, kā arī nodrošina siekalu dziedzeru sekrēcijas biezuma maiņu. Tieši simpātiskās darbības dēļ uztraukuma brīdī mute kļūst sausa un siekalas kļūst biezākas.

Atsevišķi minama epifīze. Signāls, kas nosaka melatonīna ražošanu naktī, no smadzeņu diennakts ritma centra nonāk uz muguras smadzenēm, no turienes uz augšējo kakla gangliju un tikai pēc tam atgriežas galvaskausā līdz epifīzei. Tas ir viens no neparastākajiem apļveida ceļiem cilvēka nervu sistēmā.

Vidējais un apakšējais ganglijs vairāk apgādā kakla lejasdaļu, sirdi un roku. Zvaigžņveida ganglijs ir tas, no kura simpātiskā apgāde nonāk augšējā ekstremitātē, un tieši tāpēc tā blokāde tiek izmantota, mēģinot uzlabot asinsriti rokā vai mazināt noturīgas sāpes.

  • Zīlītes paplašināšana un augšējā plakstiņa tonusa uzturēšana
  • Sejas un galvas ādas sviedru dziedzeru darbība
  • Asinsvadu sašaurināšana galvā, kaklā un rokā
  • Sirdsdarbības paātrināšana un saraušanās spēka palielināšana
  • Signāla nogāde epifīzei melatonīna ražošanai

Hornera sindroms

Ja šis ceļš kaut kur tiek pārtraukts, rodas raksturīga trīs pazīmju kombinācija vienā sejas pusē: nolaists augšējais plakstiņš, sašaurināta zīlīte un svīšanas trūkums attiecīgajā sejas pusē. Bieži acs šķiet arī nedaudz iegrimusi, lai gan tas pārsvarā ir maldinošs iespaids, ko rada plakstiņa stāvoklis.

Diagnozes vērtība ir tā, ka sindroms norāda uz bojājumu kaut kur ļoti garā ceļā, un uzdevums ir noskaidrot, kurā tā posmā. Pirmā posma bojājums ir smadzeņu stumbrā vai kakla muguras smadzenēs, otrā posma bojājums krūšu kurvja augšdaļā, bet trešā posma bojājums kakla artēriju tuvumā vai galvaskausa pamatnē.

Tieši tāpēc jaunatklāts Hornera sindroms vienmēr prasa izmeklēšanu. Tā iemesli var būt niecīgi, bet var būt arī nopietni: plaušas virsotnes audzējs, miega artērijas sienas atslāņošanās, kakla trauma vai audzējs. Sevišķi steidzami tas jāizmeklē, ja pievienojas stipras kakla vai galvas sāpes, jo tā var būt artērijas atslāņošanās pazīme, kas draud ar insultu.

Bērnam iedzimts Hornera sindroms bieži pavadīts ar krāsas atšķirību starp abu acu varavīksnenēm, jo simpātiskā apgāde ietekmē pigmenta attīstību. Šādi bērni jāizmeklē, lai izslēgtu kakla un krūšu audzēju.

Ar ko šīs struktūras sajauc

Pirmais pārpratums ir nosaukuma tulkojums. Latīņu cervicalis nozīmē kakla, un anatomijā to lieto gan galvas kakla, gan dzemdes kakla apzīmēšanai. Automātiskie tulkojumi šo atšķirību bieži izšķir nepareizi, un tā rodas neesošs jēdziens par dzemdes kakla ganglijiem. Simpātiskie gangliji, par kuriem ir šis raksts, atrodas kaklā.

Otrs pārpratums ir jaukt simpātisko gangliju ar muguras saknes gangliju. Tie atrodas blakus, bet dara pilnīgi dažādas lietas: muguras saknes ganglijā atrodas jutīgo nervu šūnu ķermeņi, kas pārnes sāpes un tausti, bet simpātiskajā ganglijā atrodas veģetatīvo nervu otrā neirona šūnas.

Trešais pārpratums ir jaukt simpātisko stumbru ar klejotājnervu, kas iet blakus kakla asinsvadu kūlītī. Klejotājnervs ir parasimpātisks un sirdsdarbību palēnina, simpātiskais stumbrs to paātrina. Operācijās kaklā abus jānošķir ļoti precīzi.

Kā to izmeklē

Pašus gangliju parastos izmeklējumos praktiski nav redzami, jo tie ir sīki un guļ dziļi. Tāpēc izmeklēšana ir netieša: vērtē to darbības rezultātu un meklē bojājuma vietu visā ceļā.

Acs pazīmes vērtē oftalmologs un neirologs, izmantojot zīlītes reakcijas pārbaudi dažādos apgaismojuma apstākļos un acu pilienu testus, kas palīdz noteikt, kurā ceļa posmā ir bojājums. Šos testus veic speciālists, jo to interpretācija prasa pieredzi.

Attēldiagnostikā izmanto krūšu kurvja un kakla datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi, bieži ar asinsvadu attēlošanu, lai izslēgtu plaušu virsotnes audzēju un miega artērijas atslāņošanos. Kakla ultrasonogrāfija var palīdzēt, meklējot audzējus un asinsvadu izmaiņas.

Sāpju medicīnā zvaigžņveida gangliju atrod ar ultrasonogrāfijas vai rentgena kontroli, veicot blokādi. Veiksmīgas blokādes pazīme paradoksālā kārtā ir tieši Hornera sindroma pazīmju parādīšanās, jo tas apliecina, ka zāles nonākušas pareizajā vietā.

Attīstība un izmaiņas dzīves laikā

Simpātiskie gangliji attīstās no nervu cekula šūnām, kas augļa attīstības gaitā pārceļo no muguras smadzeņu aizmetņa apvidus uz saviem galamērķiem gar mugurkaulu. No tām pašām šūnām veidojas arī virsnieru serde un vairākas citas struktūras.

Tieši šī kopīgā izcelsme izskaidro, kāpēc bērniem sastopams neiroblastoma nosauktais audzējs, kas var rasties gan virsnierēs, gan jebkurā simpātiskā stumbra vietā, tostarp kaklā. Kakla neiroblastoma bērnam var izpausties tieši ar Hornera sindromu, un tieši tāpēc šī pazīme bērnam nekad netiek atstāta bez izmeklēšanas.

Ar vecumu ganglijos, tāpat kā citur nervu sistēmā, samazinās šūnu skaits, un simpātiskās atbildes kļūst lēnākas. Daļēji ar to izskaidro biežo asinsspiediena krišanos, pieceļoties, gados vecākiem cilvēkiem, jo asinsvadu sašaurināšanās reakcija notiek ar nokavēšanos.

Praktiska detaļa, kas reti tiek minēta

Simpātiskās šķiedras uz galvu nonāk, apvijoties ap artērijām, un tieši tāpēc to bojājums bieži pavada asinsvadu slimības. Vissvarīgākā no tām ir iekšējās miega artērijas sienas atslāņošanās, kurā artērijas sienas slāņi atdalās un izspiedums saspiež gar to ejošās simpātiskās šķiedras. Raksturīgi, ka šādā gadījumā ir plakstiņa nolaišanās un šaura zīlīte, bet svīšana sejā var saglabāties, jo svīšanas šķiedras pievienojas citai artērijai. Šī šķietami niecīgā atšķirība palīdz ārstam noteikt bojājuma vietu, un tā ir laba ilustrācija tam, ka anatomiskā detaļa var būt tieši tā, kas izšķir diagnozi.

Otra reti minēta lieta attiecas uz zvaigžņveida ganglija bloķēšanu. Sākotnēji to izmantoja tikai asinsrites traucējumiem rokā, bet vēlāk izrādījās, ka tā var mazināt arī noturīgas sāpes pēc traumas un dažas citas sūdzības. Šī procedūra tomēr nav nekaitīga, jo ganglijs atrodas tuvu plaušas virsotnei, lielajiem asinsvadiem un balsenes nervam, tāpēc to veic tikai pieredzējis speciālists ar attēlu kontroli.

Bieži uzdotie jautājumi

Vai kakla gangliji ir saistīti ar dzemdes kaklu?

Nē. Latīņu vārds cervicalis nozīmē kakla, un anatomijā to lieto gan galvas kakla, gan dzemdes kakla apzīmēšanai, tāpēc tulkojumos rodas sajukums. Simpātiskie kakla gangliji atrodas kaklā, gar mugurkaulu, un apgādā galvu, kaklu, sirdi un roku.

Cik ir kakla simpātisko gangliju?

Parasti trīs katrā pusē: augšējais, vidējais un apakšējais. Vidējais ir vismainīgākais un dažiem cilvēkiem vispār neveidojas, savukārt apakšējais vairumā gadījumu ir saplūdis ar pirmo krūšu gangliju un tiek saukts par zvaigžņveida gangliju. Tieši tāpēc dažādos avotos skaits norādīts nedaudz atšķirīgi.

Kas ir Hornera sindroms?

Tā ir pazīmju kopa, kas rodas, ja pārtraukts simpātiskais ceļš uz aci: vienā pusē nolaižas augšējais plakstiņš, sašaurinās zīlīte un samazinās svīšana sejā. Pati par sevi tā nav slimība, bet gan norāde, ka kaut kur garajā nervu ceļā ir bojājums. Jaunatklāts Hornera sindroms vienmēr jāizmeklē ārstam, un ar stiprām kakla sāpēm tas jādara steidzami.

Kāpēc stresā paplašinās zīlītes?

Simpātiskās šķiedras no augšējā kakla ganglija apgādā zīlītes paplašinātājmuskuli, un stresa laikā to aktivitāte strauji pieaug. Tas ir tā paša mehānisma elements, kas paātrina sirdsdarbību un liek svīst plaukstām. Bioloģiskā jēga ir laist acī vairāk gaismas, lai uzlabotu redzi iespējamas darbības brīdī.

Kas ir zvaigžņveida ganglija blokāde?

Tā ir procedūra, kurā ap gangliju ievada vietējo sāpju remdēšanas līdzekli, uz laiku apturot simpātisko darbību rokā un galvā. To izmanto atsevišķu noturīgu sāpju sindromu un asinsrites traucējumu gadījumā. Procedūru veic sāpju medicīnas vai anestezioloģijas speciālists ar ultrasonogrāfijas kontroli, un tā nav piemērota ikvienam.

Vai kakla simpātiskos gangliju bojājumu var novērst pats?

Nē, un tas nav stāvoklis, ko var ārstēt mājas apstākļos. Ja parādās vienas puses plakstiņa nolaišanās, zīlīšu atšķirība vai vienpusēja svīšanas izmaiņa, tas ir iemesls doties pie ārsta, nevis gaidīt. Sākt var pie ģimenes ārsta vai acu ārsta, bet turpmāko izmeklēšanu parasti vada neirologs.

Avoti