Kakla pulss jeb miega artērijas pulss

Pulsa atrašanas vieta ir viegli iegaumējama: pirksti tiek novietoti uz balsenes vairogskrimšļa un pēc tam pabīdīti uz sāniem apmēram divu pirkstu platumā, līdz tie iegrimst iedobē starp skrimsli un muskuli. Tur artērijas pulsācija ir sataustāma ar vidējā un rādītājpirksta galiem. Īkšķi tam neizmanto, jo tajā pašā ir sava labi jūtama pulsācija, kuru var sajaukt ar pacienta pulsu.

Divi drošības noteikumi ir obligāti. Pirmkārt, nekad nedrīkst spiest abas puses vienlaikus, jo tas var vienā mirklī samazināt asins pieplūdi smadzenēm. Otrkārt, spiediens jāsaglabā viegls: stiprs spiediens kairina spiediena uztvērējus, kas var strauji palēnināt sirdsdarbību, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

1. Cilvēkam ērti apsēsties vai apgulties un vismaz dažas minūtes nomierināties.
2. Novietot divus pirkstus uz balsenes vairogskrimšļa viduslīnijas.
3. Pabīdīt pirkstus sāniski iedobē starp skrimsli un galvas pagriezējmuskuli.
4. Viegli piespiest, līdz jūtama vienmērīga pulsācija, taustot tikai vienā pusē.
5. Skaitīt sitienus vismaz trīsdesmit sekundes un iegūto skaitu pārrēķināt uz minūti; neritmiska pulsa gadījumā skaitīt veselu minūti.
6. Ievērot ne tikai biežumu, bet arī ritmu, pildījumu un to, vai abās pusēs pulss ir līdzīgs, taustot puses pēc kārtas.

Ar katru saraušanos sirds kreisais kambaris izsviež asiņu porciju aortā. Aortas siena elastīgi izplešas, uzņemot šo tilpumu, un pēc tam atgriežas atpakaļ, izstumjot asinis tālāk. Šī sienas deformācija pa artēriju koku izplatās kā vilnis, un tieši to arī sataustām kā pulsu.

Šeit slēpjas viens no izplatītākajiem pārpratumiem. Spiediena vilnis pa artēriju sienu pārvietojas daudzkārt ātrāk nekā pašas asinis plūst pa artērijas iekšpusi. Kad jūtam pulsu uz kakla vai uz rokas, mēs nejūtam to asins porciju, kuru sirds tikko izsvieda; tā vēl ir ceļā. Tāpēc arteriālā sienas stīvuma palielināšanās ar gadiem paātrina viļņa ceļošanu un maina pulsa formu, pat ja sirds strādā tāpat kā agrāk.

Šis pats mehānisms izskaidro, kāpēc elastīgas artērijas ir svarīgas. Jaunam cilvēkam aorta darbojas kā gaisa katls, izlīdzinot pulsējošo sirds darbu vienmērīgā plūsmā mazajos asinsvados. Stīvai aortai šī spēja mazinās, augšējais asinsspiediens ceļas, un pulss kļūst straujš un asāks.

Kopējās miega artērijas sadalīšanās vietā tās siena ir nedaudz paplašināta un īpaši bagāta ar nervu galiem. Šo paplašinājumu sauc par miega artērijas sinusu, un tajā atrodas spiediena uztvērēji, kas nepārtraukti mēra artēriju sienas izstiepumu. Signāls pa rīkles un mēles nerva (n. glossopharyngeus) zaru nonāk smadzeņu stumbrā, un, ja spiediens ceļas, organisms atbild ar sirdsdarbības palēnināšanu un asinsvadu paplašināšanu.

Blakus sinusam atrodas neliels veidojums, miega kamolītis (glomus caroticum), kura šūnas reaģē nevis uz spiedienu, bet uz asins ķīmisko sastāvu: skābekļa trūkumu, oglekļa dioksīda pieaugumu un skābuma maiņu. Tieši šie uztvērēji ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc, trūkstot skābeklim, elpošana kļūst dziļāka un biežāka.

Klīniski tas nozīmē, ka kakls nav vienkārši vieta, kur pulsu var ērti sataustīt. Daļai cilvēku, īpaši vecākā gadagājumā, sinuss ir pārmērīgi jutīgs, un pat apkakles spiediens vai straujš galvas pagrieziens var izraisīt sirdsdarbības palēnināšanos līdz ģībonim. Šādus ģīboņus vērtē kardiologs.

Ikdienā pulsu visbiežāk taustā uz plaukstas locītavas, jo tas ir ērti un nekaitīgi. Steidzamās situācijās izvēle ir citāda, jo perifērie pulsi pazūd pirmie, kad krīt asinsspiediens. Tāpēc ātrās palīdzības darbā un slimnīcā centrālie pulsi ir svarīgāki.

Mūsdienu atdzīvināšanas ieteikumos pulsa meklēšana nav pirmais solis cilvēkam bez medicīniskas sagatavotības. Ja cilvēks nereaģē un neelpo normāli, jāsāk krūšu kurvja saspiešana, nevis jātērē laiks pulsa meklēšanai; medicīnas darbiniekiem pulsa pārbaude tiek ierobežota ar dažām sekundēm.

• Plaukstas locītavas pulss uz spieķa kaula artērijas: ikdienas mērījumiem.
• Miega artērijas pulss uz kakla: centrāls, saglabājas ilgāk zema spiediena apstākļos.
• Augšdelma artērijas pulss elkoņa bedrē: asinsspiediena mērīšanai un zīdaiņiem.
• Augšstilba artērijas pulss cirksnī: centrāls, svarīgs asinsvadu izmeklēšanā.
• Pēdas artēriju pulss: kāju asinsrites vērtēšanai cukura diabēta un asinsvadu slimību gadījumā.

Uz kakla līdzās artērijai redzamas arī jūga vēnas pulsācijas, un to atšķiršana ir viena no klasiskajām izmeklēšanas prasmēm. Artērijas pulss ir taustāms grūdiens, vēnas pulsācija ir redzama viļņošanās, kuru ar pirkstu sataustīt nevar.

Praktiski atšķiršana ir svarīga tāpēc, ka vēnu pulsācijas augstums un forma stāsta par sirds labās puses un plaušu asinsrites stāvokli, kamēr artērijas pulss stāsta par kreisās puses izsviedi. Sajaukt tos nozīmē nepareizi novērtēt abus.

Papildus biežumam un ritmam ārsts vērtē, cik strauji pulsa vilnis ceļas, cik tas ir pilnīgs un vai tas abās pusēs ir vienāds. Miega artērijas pulss šim nolūkam ir piemērotāks par pulsu uz rokas, jo tas ir tuvāk sirdij un mazāk izmainīts ceļā.

Lēns, vājš un vēls pulsa vilnis ir raksturīgs sašaurinātam aortas vārstulim: asinīm cauri šaurai atverei jāiziet ilgāk. Ļoti pilnīgs, strauji krītošs pulss, kas pieceļ pirkstus un tad strauji nokrīt, ir raksturīgs nepietiekami noslēdzošam aortas vārstulim. Vājš vai vispār netaustāms pulss vienā pusē var liecināt par artērijas sašaurinājumu vai sienas atslāņošanos.

Šie novērojumi nav diagnoze, bet norāde tālākajai izmeklēšanai. Sirds vārstuļu slimības apstiprina ar ehokardiogrāfiju, artēriju sašaurinājumu ar asinsvadu ultrasonogrāfiju.

Kakla artērijas ir viena no galvenajām insulta izcelsmes vietām, tādēļ atsevišķas pazīmes šajā apvidū nedrīkst atlikt. Tās nav saistītas ar pulsa skaitīšanu, bet ar asinsrites traucējumiem tajā pašā asinsvadā.

Ja parādās pēkšņs sejas vai ķermeņa puses vājums, runas traucējumi vai redzes zudums, jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, nevis jāgaida rīta vizīte. Laiks šādā situācijā tieši nosaka to, cik daudz smadzeņu audu izdosies saglabāt.

Ar plānveida jautājumiem par kakla artērijām nodarbojas ģimenes ārsts, kurš pēc nepieciešamības nosūta pie neirologa vai asinsvadu ķirurga. Izmeklēšanā galvenā metode ir kakla artēriju ultrasonogrāfija, ko papildina datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses angiogrāfija.

• Īslaicīgs vienas acs aizmiglojums vai redzes zudums, kas pāriet dažu minūšu laikā.
• Pēkšņs vienas puses vājums, sejas noslīdējums vai runas traucējumi.
• Pēkšņas vienpusējas kakla vai galvas sāpes jaunam cilvēkam, īpaši pēc kakla traumas vai strauja pagrieziena.
• Atkārtoti ģīboņi, kas saistīti ar galvas pagriešanu vai cieši aizpogātu apkakli.
• Ārsta konstatēts troksnis virs miega artērijas, pat ja sūdzību nav.

Pulsa esamība nav tas pats, kas pietiekama asinsrite. Cilvēkam ar smagu asinsrites nepietiekamību kakla pulss var būt taustāms, bet audu apgāde ar skābekli jau būtiski traucēta; otrādi, pulsa netaustāmība nemierīgā, aptaukošanās vai biezas kakla muskulatūras gadījumā var būt tehniska problēma, nevis apstājusies sirds. Tieši šo kļūdu biežums ir iemesls, kāpēc mūsdienu atdzīvināšanas vadlīnijās pulsa meklēšana vairs nav izšķirošais solis.

Otra praktiska nianse ir tā, ka pulsa skaitīšana ar pirkstu un sirdsdarbības biežums nav vienmēr viens un tas pats. Priekškambaru mirdzaritmijas vai biežu ārpuskārtas saraušanos gadījumā daļa sirds saraušanos izsviež pārāk maz asiņu, lai radītu taustāmu vilni. Tad pulss skaitot ir retāks nekā sirdsdarbība, klausoties sirdi, un šo starpību medicīnā sauc par pulsa deficītu.