Kas ir ASV Vērtspapīru un biržu komisija (SEC)?

Iestāde radās pēc 1929. gada biržas kraha, kad kļuva skaidrs, ka ieguldītājiem trūkst uzticamas informācijas par to, ko viņi pērk. Tās pamatideja ir nevis vērtēt ieguldījuma kvalitāti, bet nodrošināt, ka emitents atklāj patiesus un savlaicīgus datus un ka par to atbild ar likumu. Tieši tāpēc ASV biržās kotētie uzņēmumi publicē gada un ceturkšņa pārskatus, kā arī atsevišķus ziņojumus par būtiskiem notikumiem, un visi šie dokumenti ir publiski pieejami iestādes datubāzē EDGAR.

Dokumentiem ir savi apzīmējumi, kurus ir vērts atpazīt. Gada pārskats ir 10-K, ceturkšņa pārskats ir 10-Q, bet ziņojums par būtisku notikumu starp pārskatiem ir 8-K. Ārvalstu emitenti gada pārskatu iesniedz kā 20-F, savukārt uzņēmuma vadītāju un lielo akcionāru darījumus ar akcijām atspoguļo atsevišķas veidlapas. Šie dokumenti nav reklāmas materiāli: tieši 10-K riska faktoru sadaļā uzņēmums pats apraksta, kas var noiet greizi, un šī sadaļa bieži ir informatīvāka par jebkuru analītiķa apskatu.

Lēmumus pieņem komisāri, no kuriem vienu ieceļ par priekšsēdētāju; komisārus izraugās prezidents, un amatā viņus apstiprina Senāts, turklāt likums ierobežo to, cik daudzi no viņiem drīkst pārstāvēt vienu politisko partiju. Ikdienas darbu veic atsevišķas nodaļas, kas nodarbojas ar korporatīvo finanšu uzraudzību, tirgu darbību, ieguldījumu pārvaldītājiem un pārkāpumu izmeklēšanu. Pati komisija var celt civilprasību federālajā tiesā vai piemērot administratīvas sankcijas, savukārt kriminālvajāšanu īsteno Tieslietu departaments.

SEC bieži jauc ar iestādēm, kurām ir pavisam citas funkcijas. Tā neapdrošina noguldījumus, jo to dara FDIC, un neuzrauga banku kapitāla pietiekamību; preču un lielas daļas atvasināto instrumentu tirgu uzrauga atsevišķa iestāde CFTC. Brokeru ikdienas uzraudzībā liela loma ir arī nozares pašregulējuma organizācijai FINRA. Vissvarīgākais pārpratums tomēr ir cits: reģistrācija nenozīmē, ka valsts ir apstiprinājusi ieguldījumu vai garantē peļņu, bet tikai to, ka prasītā informācija ir iesniegta.

Latvijas ieguldītājam tas ir svarīgi divos aspektos. Pirmkārt, pērkot ASV uzņēmumu akcijas, ieguldītājs paļaujas uz ASV informācijas atklāšanas standartiem, taču viņa paša aizsardzība izriet no tā brokera regulējuma, pie kura atvērts konts. Otrkārt, Eiropas privātajam ieguldītājam daudzi ASV biržā tirgotie fondi nav pieejami, jo tiem nav Eiropas regulējumā prasītā pamatinformācijas dokumenta; tas nav aizliegums pirkt, bet gan prasība pārdevējam. Atsevišķi jārēķinās ar nodokļiem: ASV izcelsmes dividendēm parasti tiek ieturēts nodoklis izcelsmes valstī, un ienākums jādeklarē arī Latvijā.