Ieslodzīto transports ir ieslodzīto pārvietošanās starp objektiem, lai veiktu tādas aktivitātes kā pārvietošana, stāšanos tiesā vai darbs ārpus cietuma. Tam nepieciešama tiesībaizsardzības personāla komanda un atbilstoši aprīkoti transportlīdzekļi ieslodzīto, kā arī sabiedrības drošībai. Cietumi parasti cenšas izvairīties no ieslodzīto pārvadāšanas, kad vien iespējams, jo tas var būt bīstami un ir vājais punkts cietuma drošības sistēmās, kas var dot ieslodzītajam iespēju izbēgt.
Ieslodzīto pārvadāšanai cietumi atkarībā no vajadzības var izmantot autobusus, furgonus, vieglās vai kravas automašīnas. Lielām ieslodzīto grupām parasti priekšroka tiek dota furgonam vai autobusam. Personāls pārvietos ieslodzītos uz transportlīdzekli un uzraudzīs tos transportēšanas laikā. Ieslodzītie var valkāt važas un var tikt pieslēgti pie sēdekļiem, atkarībā no nodarījuma veida un pārvadāšanas mērķa. Uz furgona vai autobusa var būt arī skaidri cietuma marķējumi, lai citi autovadītāji zinātu, ka tie nedrīkst būt brīvi.
Pārvietojot atsevišķus ieslodzītos, cietums manevrēšanas un kontroles nodrošināšanai var izvēlēties izmantot policijas automašīnu vai sporta transportlīdzekli. Tā ir tipiska izvēle tādām darbībām kā ieslodzītā nogādāšana tiesā. Ja ir īpašas bažas par drošību, transportlīdzeklim var būt tiesībaizsardzības eskorts, kas pavada amatpersonas, kas ceļo kopā ar ieslodzīto. Atsevišķos gadījumos cietumos šim nolūkam tiek izmantotas nemarķētas automašīnas, lai atvieglotu ieslodzīto diskrētu pārvietošanu.
Ieslodzīto pārvadāšanā var piedalīties gan cietuma apsargi, gan policisti, gan tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji. Nepieciešamais drošības līmenis ir atkarīgs no ieslodzītā un transporta veida. Apsargi parasti nēsā ieročus, un transportlīdzekļa kabīne var būt izolēta, lai nodrošinātu vadītāja drošību. Kāds var braukt kopā ar ieslodzīto, lai pārliecinātos, ka ieslodzītais paliek drošībā, pārbaudot problēmas, sākot no bēgšanas mēģinājuma līdz stresa pozām, kas varētu savainot ieslodzīto brauciena laikā.
Ieslodzīto transports nerada tikai bēgšanas risku un potenciālus draudus sabiedrībai. Tas var būt bīstami arī ieslodzītajam. Dažiem ieslodzītajiem var būt bažas par izrēķināšanos no ārpuses, neatkarīgi no tā, vai tie ir noziedznieku vai sabiedrības modrību puses. Kad amatpersonas pārvieto ieslodzītos, tas var padarīt viņus neaizsargātus pret uzbrukumiem, un cietumam ir jāveic piesardzības pasākumi, ja tam ir bažas par ieslodzīto drošību. Piemēram, augsta līmeņa slepkavības lietā, kurā emocijas ir ļoti augstas, ieslodzīto transportēšanas komandai ir jābūt modrai, lai saņemtu brīdinājuma zīmes par gaidāmu uzbrukumu.