Kas ir liesas artērija?

Artērija sākas vēdera stumbrā aptuveni augšējo jostas skriemeļu līmenī, aiz kuņģa un tīklenes. No turienes tā dodas pa kreisi, sākumā gandrīz horizontāli, pēc tam arvien līkumaināk gar aizkuņģa dziedzera augšmalu.

Aizkuņģa dziedzera astes rajonā artērija pamet dziedzera virsmu un ieiet saitē, kas savieno liesu ar kreisās nieres apvidu. Pirms ieiešanas liesas vārtos tā atdod zarus kuņģa dibenam un lielajam izliekumam.

Tieši tuvība ar aizkuņģa dziedzeri nosaka lielu daļu klīnikas. Dziedzera iekaisums var artērijas sienu sagraut no ārpuses, un pseidocista var to iekļaut savā sienā, radot tā saukto pseidoaneirismu, kas ir bīstama asiņošanas iespēja.

Liesa saņem ievērojamu asins plūsmu attiecībā pret savu izmēru, jo tās uzdevums ir asinis filtrēt. Tajā tiek atpazītas un iznīcinātas novecojušas sarkanās asins šūnas, notiek iekapsulētu baktēriju attīrīšana un uzturēta imūnatmiņa. Bez pietiekamas plūsmas šī filtrēšana nenotiek.

Otrs uzdevums ir aizkuņģa dziedzera ķermeņa un astes apgāde. Šī dziedzera daļa satur lielu daļu no insulīnu ražojošajām saliņām, tādēļ asinsapgādes traucējumi šajā apvidū var atsaukties uz cukura līmeņa regulāciju.

Trešais uzdevums ir kuņģa augšdaļas apgāde. Tieši šī dublēšanās ir iemesls, kāpēc kuņģa operācijās asinsapgāde parasti saglabājas, pat ja daži zari tiek pārsieti.

Plūsmas apjoms liesas artērijā nav nemainīgs. Tas pieaug pēc ēšanas kopā ar pārējo vēdera dobuma orgānu apgādi un mainās fiziskā slodzē, kad organisms asinis novirza muskuļiem. Aknu cirozes gadījumā plūsma pa šo artēriju bieži ir palielināta, un tas ir viens no mehānismiem, kas uztur paaugstinātu spiedienu vārtu vēnas sistēmā.

Aneirisma ir artērijas sienas lokāls paplašinājums. Starp visām vēdera dobuma orgānu artērijām visbiežāk tā veidojas tieši liesas artērijā. Lielākā daļa gadījumu ilgi norit bez simptomiem un tiek atklāti nejauši, veicot izmeklējumus cita iemesla dēļ.

Ar paaugstinātu risku saista vairākus stāvokļus, kuros mainās artērijas sienas izturība vai spiediens tajā. Plīsums ir reta, bet ļoti bīstama komplikācija, kas izpaužas ar pēkšņām stiprām sāpēm kreisajā paribē, ģīboni un šoka pazīmēm. Tā ir situācija, kurā jāizsauc neatliekamā palīdzība.

Ārstēšanas lēmumu pieņem pēc aneirismas izmēra, formas, atrašanās vietas un pacienta situācijas. Mūsdienās lielu daļu gadījumu risina ar asinsvadu iekšēju metodi, ievadot spirāles vai stentu caur katetru, un tikai daļa prasa atklātu operāciju.

• Vairākas grūtniecības un grūtniecības laika hormonālās un hemodinamiskās pārmaiņas.
• Vārtu vēnas sistēmas hipertensija un aknu ciroze.
• Ateroskleroze un ilgstoši nekontrolēts augsts asinsspiediens.
• Saistaudu slimības un artēriju sienas iedzimtas īpatnības.
• Pārciests aizkuņģa dziedzera iekaisums, kas rada pseidoaneirismu.

Liesas infarkts rodas, kad nosprostojas kāds artērijas zars, visbiežāk embolijas dēļ pie sirds ritma traucējumiem vai asins slimībās. Tipiska izpausme ir sāpes kreisajā paribē, kas pastiprinās, dziļi ieelpojot.

Traumu gadījumā liesa ir viens no biežāk bojātajiem orgāniem. Mūsdienu pieeja bieži ir orgānu saudzējoša: asiņojošu zaru noslēdz intervences radiologs, ievadot embolizācijas materiālu, un liesu izdodas saglabāt.

Pēc aknu transplantācijas dažkārt novēro stāvokli, kurā pārāk liela plūsma pa liesas artēriju atņem asinis aknu artērijai. To risina, daļēji ierobežojot plūsmu liesas pusē.

Izmeklēšanas izvēle atkarīga no steidzamības. Akūtā situācijā ar aizdomām par asiņošanu izšķirošā ir datortomogrāfija ar kontrastvielu, kas parāda gan asinsvadu, gan asiņošanas vietu.

Plānveida situācijās sākt var ar vēdera ultrasonogrāfiju un doplerogrāfiju, kas ir pieejama un nesaista ar starojumu, taču zarnu gāzes tās iespējas ierobežo. Magnētiskās rezonanses angiogrāfija noder, ja jāizvairās no jonizējošā starojuma.

Atsevišķs jautājums ir kontrastvielas panesība. Pirms datortomogrāfijas ar kontrastvielu ārsts noskaidro nieru darbību un alerģiju anamnēzi, jo izmeklējuma ieguvums vienmēr tiek svērts pret risku. Ja kontrastviela nav iespējama, plūsmas novērtēšanai izmanto doplerogrāfiju vai magnētiskās rezonanses metodes bez kontrasta.

1. Klīniskā izvērtēšana: sāpju raksturs, asinsspiediens, pulss, anamnēzē pankreatīts vai aknu slimība.
2. Ultrasonogrāfija ar doplerogrāfiju kā pirmais attēldiagnostikas solis plānveidā.
3. Datortomogrāfijas angiogrāfija precīzai anatomijas un aneirismas izmēra noteikšanai.
4. Digitālā subtrakcijas angiogrāfija, ja vienlaikus plānota ārstēšana caur katetru.
5. Regulāra novērošana attēlos, ja aneirisma ir maza un izvēlēta izsekošanas taktika.

Liesas artērija visā gaitā atrodas aiz vēderplēves, tā sauktajā retroperitoneālajā telpā, un tikai pie liesas ieiet saitē. Priekšā tai atrodas kuņģa aizmugurējā siena un mazā tīklene, apakšā un aizmugurē aizkuņģa dziedzeris, bet tālāk pa kreisi virsnieres un nieres apvidus.

Šāds izvietojums izskaidro, kāpēc liesas artērijas problēmas gandrīz nekad nav izolētas. Aizkuņģa dziedzera audzējs var artēriju apņemt un padarīt operāciju tehniski sarežģītāku, bet hronisks iekaisums var to gan sašaurināt, gan padarīt sienu trauslu.

Ķirurģijā aizkuņģa dziedzera astes izņemšanu tradicionāli veic kopā ar liesu tieši asinsvadu tuvības dēļ. Pastāv arī liesu saudzējošas metodes, kurās galveno stumbru saglabā vai paļaujas uz īso kuņģa artēriju plūsmu, un izvēle atkarīga no diagnozes un asinsvadu iesaistes.

Liesas asinsapgāde nav atkarīga tikai no viena ceļa. Īsās kuņģa artērijas un kreisā kuņģa un tīklenes artērija veido savienojumus, pa kuriem asinis var ieplūst liesā arī tad, ja galvenais stumbrs ir noslēgts tuvāk sākumam. Tieši uz šo principu balstās proksimālā embolizācija traumas gadījumā: plūsmas spiediens liesā krītas, asiņošana apstājas, bet orgāns paliek dzīvs.

Praktiski tas nozīmē, ka liesas izņemšana vairs nav automātiska izvēle. Orgāna saglabāšana ir svarīga, jo pēc liesas zaudēšanas visu mūžu saglabājas paaugstināts smagu infekciju risks, un šādiem cilvēkiem nepieciešama īpaša vakcinācijas shēma.

Sāpes kreisajā paribē nav specifiskas. Tās var radīt kuņģis, aizkuņģa dziedzeris, kreisā niere, resnās zarnas kreisais līkums, pleiras vai sirds procesi. Tādēļ aizdomas par liesas artērijas problēmu gandrīz nekad nerodas no sūdzībām vien.

Otrs biežs sajaukums ir starp artērijas un vēnas patoloģiju. Liesas vēnas tromboze aizkuņģa dziedzera slimību dēļ rada tā saukto kreisās puses vārtu hipertensiju ar paplašinātām kuņģa vēnām, kas var asiņot. Simptomi daļēji pārklājas, bet ārstēšana pilnīgi atšķiras, un atbildi dod attēldiagnostika.

• Aneirisma: lokāls artērijas paplašinājums, bieži bez simptomiem, risks plīst.
• Pseidoaneirisma: sienas defekts pēc pankreatīta vai traumas, augsts asiņošanas risks.
• Liesas infarkts: pēkšņas sāpes kreisajā paribē, bieži pie sirds ritma traucējumiem.
• Liesas vēnas tromboze: kuņģa vēnu paplašinājums un asiņošanas risks, artērija vesela.

Artērijas līkumainība nav tikai anatomisks kuriozs. Rentgenogrammā vai datortomogrāfijā kalcinēta, līkumaina liesas artērija var izskatīties kā virkne atsevišķu gredzenu, un nepieredzējis acs to noturēs par vairākām aneirismām vai pat par akmeni. Pareizu atbildi dod attēlu secīga aplūkošana, sekojot asinsvada gaitai.

Otra nianse ir tā, ka artērijas atzarošanās vieta un zaru skaits cilvēkiem atšķiras vairāk nekā daudziem citiem asinsvadiem. Tieši tāpēc pirms aizkuņģa dziedzera un liesas operācijām gandrīz vienmēr veic asinsvadu attēlošanu: ķirurgam jāzina konkrētā cilvēka, nevis grāmatas anatomija.