Kas ir neitrofilais granulocīts?

Neitrofilā granulocīta spēks slēpjas tā graudiņos. Tie ir sīki pūslīši, kuros iepriekš sagatavotas un droši noslēgtas glabājas šūnai bīstamas vielas, kuras var izmantot pret mikrobiem.

Graudiņi nav vienādi. Tos iedala pēc satura un pēc tā, cik viegli tie izdalās, un šis dalījums nosaka, cik agresīvi šūna rīkojas dažādās situācijās.

• Primārie jeb azurofilie graudiņi satur mieloperoksidāzi un fermentus, kas noārda mikrobu apvalkus.
• Sekundārie jeb specifiskie graudiņi satur laktoferīnu un citas vielas, kas atņem baktērijām nepieciešamo dzelzi.
• Terciārie graudiņi satur fermentus, kas palīdz šūnai izlauzties cauri audu pamatvielai.
• Sekrēcijas pūslīši satur receptorus, kas ātri tiek iebūvēti šūnas apvalkā, tiklīdz šūna tiek aktivēta.

Ceļš no asinsvada uz audu iekaisuma perēkli ir precīzi sakārtota notikumu virkne, kurā piedalās gan pati šūna, gan asinsvada siena.

1. Bojātie audi un mikrobi izdala vielas, kas liek asinsvada sienas šūnām izcelt virspusē saķeres molekulas.
2. Neitrofilais granulocīts sāk ripot gar asinsvada sienu, nevis plūst tās vidū.
3. Šūna cieši pieķeras sienai un apstājas.
4. Tā izspiežas cauri asinsvada sienai starp endotēlija šūnām un nonāk audos.
5. Pa ķīmisko vielu koncentrācijas gradientu tā virzās tieši uz infekcijas perēkli.
6. Perēklī šūna aprij mikrobu, ieslēdz to pūslītī un iztukšo tajā savus graudiņus.

Fagocitoze jeb mikroba aprīšana ir tikai viena no iespējām. Otra ir graudiņu satura izlaišana ārpus šūnas, kas iedarbojas uz visu apkārtni, bet vienlaikus bojā arī paša organisma audus. Tieši tāpēc smaga iekaisuma gadījumā audu bojājumu bieži rada nevis pats mikrobs, bet organisma pašaizsardzība.

Trešais veids ir ārpusšūnu tīklu veidošana. Šūna izmet ārā savu hromatīnu kopā ar graudiņu olbaltumvielām, un veidojas lipīgs tīkls, kas notver baktērijas. Šis mehānisms ir noderīgs pret mikrobiem, kas ir pārāk lieli, lai tos aprītu, bet tam ir arī ēnas puse, jo šādi tīkli var veicināt asins recekļu veidošanos.

Neitrofilā granulocīta mūžs ir īss. Nobriešana kaulu smadzenēs aizņem vairākas dienas, bet asinīs šūna uzturas nesalīdzināmi īsāku laiku, un audos tā izdzīvo tikai dažas dienas. Precīzi skaitļi dažādos pētījumos atšķiras atkarībā no izmantotās metodes.

Svarīgāk ir saprast, ka asinīs redzamā daļa nav viss krājums. Liela daļa nobriedušu šūnu atrodas kaulu smadzenēs kā rezerve, un vēl daļa ir pielipušas asinsvadu sienām un asins analīzē neparādās. Tieši šī pielipušo šūnu atbrīvošanās izskaidro, kāpēc neitrofilo šūnu skaits var strauji pieaugt jau pēc stipra uztraukuma, fiziskas piepūles vai krampju lēkmes, bez jebkādas infekcijas.

Īsais mūžs izskaidro arī to, kāpēc asins aina tik ātri atspoguļo notiekošo. Tā kā šīs šūnas asinīs nomainās dienu laikā, to skaits reaģē uz infekciju daudz ātrāk nekā, piemēram, eritrocītu rādītāji, kuru nomaiņa prasa mēnešus. Tieši tāpēc atkārtota asins aina pēc dažām dienām bieži dod vairāk informācijas nekā viena analīze.

Leikocītu formulā neitrofilo šūnu daudzumu norāda gan procentos, gan absolūtā skaitā. Klīniski nozīmīgs ir absolūtais skaits, jo procenti maina vērtību atkarībā no kopējā leikocītu skaita.

Novirzes abos virzienos ir biežas, un pats skaitlis vēl neko nepasaka par cēloni.

Leikocītu formula bērnam un pieaugušajam izskatās atšķirīgi, un tas bieži rada nevajadzīgu satraukumu. Jaundzimušajam pirmajās dienās pārsvarā ir neitrofilie granulocīti, pēc tam pirmajos dzīves gados asinīs dominē limfocīti, un tikai vēlāk bērnībā attiecība pakāpeniski atgriežas pieaugušajiem raksturīgajā ainā.

Ir arī stabili varianti, kas nav slimība. Daļai cilvēku iedzimti ir nedaudz zemāks neitrofilo šūnu skaits, kas nekad nav radījis infekcijas problēmas, un šī atrade nav jāārstē. Šādu gadījumu novērtēšana ir hematologa kompetencē, un to nosaka pēc atkārtotām analīzēm un slimību vēstures, nevis pēc vienas atbildes.

Lielākā daļa neitrofilo šūnu skaita svārstību ir īslaicīgas un saistītas ar infekciju. Tomēr dažas situācijas prasa ātru rīcību.

• Drudzis cilvēkam, kurš saņem ķīmijterapiju, ir neatliekams stāvoklis un prasa tūlītēju saziņu ar ārstējošo ārstu vai neatliekamo palīdzību.
• Atkārtotas smagas baktēriju infekcijas, abscesi vai slikti dzīstošas brūces prasa izmeklēšanu.
• Ļoti zems neitrofilo šūnu skaits kopā ar sliktu vispārējo stāvokli, mutes čūlām vai rīkles sāpēm ir iemesls steidzami vērsties pie ārsta.
• Ilgstoši paaugstināts leikocītu skaits bez infekcijas pazīmēm ir jāizmeklē hematologam.
• Zems neitrofilo šūnu skaits, kas parādījies pēc jaunu zāļu lietošanas sākuma, vienmēr ir jāpārrunā ar ārstu, kurš tās nozīmēja.

Analīžu atbildē blakus ir vairāki leikocītu veidi, un to nozīme ir atšķirīga. Sajaukšana noved pie nepareiziem secinājumiem par to, kāds iekaisums organismā notiek.

Glikokortikoīdi, ko lieto iekaisuma nomākšanai, asins analīzē paaugstina neitrofilo šūnu skaitu. Tas šķiet pretrunīgi, bet skaidrojums ir vienkāršs: tie atbrīvo asinsvadu sienām pielipušās šūnas un kavē to izkļūšanu audos. Šūnu asinīs kļūst vairāk, bet iekaisuma perēklī tās nonāk mazāk. Tāpēc analīzes rezultāts pacientam, kurš lieto šīs zāles, ir jāvērtē citādi.

Otra bieži nepieminēta lieta ir tā, ka neitrofilo granulocītu darbs ir jāpārtrauc tikpat precīzi, cik tas tiek sākts. Pēc uzdevuma izpildes šīs šūnas iet bojā klusā, ieprogrammētā veidā, un makrofāgi tās aizvāc, vienlaikus izdalot vielas, kas iekaisumu izslēdz. Ja šī aizvākšana ir traucēta, iekaisums nepāriet, un tieši šo mehānismu tagad uzskata par vienu no hronisku iekaisuma slimību pamatiem.