Ja kāds nepilda pienākumu, kas viņam vai viņai ir juridiski pienākums, to sauc par nepildīšanu. Vienkāršā neuzmanības piemērā var teikt, ka kāds var tikt pieņemts darbā, lai veiktu darbu, un tad viņš vienkārši neieradīsies. Šajā gadījumā personai ir juridiska atbildība, jo viņa kaut ko nav izdarījusi, kā paredzēts.
Šis jēdziens ir cieši saistīts ar ļaunprātībām un nepareizām darbībām. Ļaunprātīga darbība ir saistīta ar apzinātu nepareizu darbību, savukārt ļaunprātība ietver darbību, kas veikta likumīgi, bet izdarīta slikti. Piemēram, ja skolotājs bērnam iedod zemesriekstu, ja viņam ir zināma alerģija pret zemesriekstiem, tas ir pārkāpums. Ja tas pats skolotājs nerīkojas atbilstoši alerģiskas reakcijas laikā, to varētu saukt par nepareizu rīcību, savukārt, ja skolotājs nespēj atturēt bērnu ēst sviestmaizi ar zemesriekstu sviestu, ko tur draugs, tā būtu nelikumība.
Cilvēkiem var būt juridisks pienākums veikt darbības dažādu iemeslu dēļ. Parasti nepildīšana ir saistīta ar oficiālu pienākumu, kas ir noteikts līgumā, lai gan personas var tikt sauktas pie atbildības arī par pārkāpumiem, ja tiesa uzskata, ka bija pamatoti sagaidīt, ka viņi iesaistīsies darbībā. Piemēram, ja kāds aizdod savu automašīnu un vēlāk atceras, ka bremzes ir bojātas, viņu var iesūdzēt tiesā par pārkāpumiem, ja persona, kura aizņemas automašīnu, gūst traumas.
Ir situācijas, kurās cilvēki var izjust morālu pienākumu kaut ko darīt, bet viņiem nav juridiska pienākuma to darīt. Piemēram, noslīkšanas lieciniekiem var šķist, ka viņiem vajadzētu lēkt ūdenī, lai palīdzētu upurim, jo ideja stāvēt malā un skatīties šķiet morāli pretīga. Tomēr, ja šie liecinieki nerīkotos, viņi nesaņemtu nepatikšanas par nelikumību, jo viņiem nav juridiska pienākuma palīdzēt cietušajam. Patiesībā dažos reģionos, ja liecinieks palīdz upurim un cietušais tiek ievainots, viņš vai viņa var celt prasību pret žēlsirdīgo samarieti.
Nepilnība un nolaidība ir ļoti līdzīgi jēdzieni, taču tie darbojas nedaudz atšķirīgi. Nolaidības gadījumā zaudējumus rada kāda cilvēka nepiesardzība. Nolaidības gadījumā ir jāpierāda, ka persona nav rīkojusies tā, kā tādā pašā situācijā rīkotos saprātīga persona, tādējādi nodarot zaudējumus. Ja kāds tiek saukts tiesā par pārkāpumu, pusei, kas iesniegusi prasību, vienkārši jāpierāda, ka persona nav rīkojusies.