Kas ir pleznas kauli (metatarsus)?

Pēdas skelets sastāv no trim grupām. Tuvāk papēdim atrodas septiņi pēdas pamata kauli (ossa tarsi), tostarp papēža kauls un veltņa kauls; tiem seko pieci pleznas kauli; tālāk pirkstu kauliņi jeb falangas (phalanges), no kuriem lielajam pirkstam ir divi, pārējiem pa trim. Pleznas kauliem nav atsevišķu nosaukumu, tos numurē ar romiešu cipariem no pēdas iekšmalas: pirmais ved uz lielo pirkstu, piektais uz mazo.

Katram pleznas kaulam ir trīs daļas: pamatne (basis), kas ar locītavu saistās ar pēdas pamata kauliem un ar blakus esošajām pleznas kaulu pamatnēm, gareniski trīsstūrains ķermenis un galviņa (caput), kas veido locītavu ar pirksta pirmo kauliņu. Tieši galviņas ir tās, ko var sataustīt pēdas apakšā tūlīt aiz pirkstu pamatnes un uz kurām stāvot balstās pēdas priekšdaļa. Kauli savstarpēji ir sasaistīti ar īsām, ļoti izturīgām saitēm, tāpēc plezna darbojas nevis kā pieci atsevišķi stieņi, bet kā puslokā izliekta plātne.

Pirmais pleznas kauls ir īsākais un visresnākais, jo caur to iet lielākā slodzes daļa. Zem tā galviņas cīpslās guļ divi mazi sēklveida kauliņi, kas tur cīpslu tālāk no locītavas un pasargā to no saspiešanas. Otrais pleznas kauls ir garākais un cieši ieķīlēts starp pēdas pamata kauliem kā atslēgas akmens, tāpēc tas ir vismazāk kustīgs un visbiežāk cieš no pārslodzes. Piektā pleznas kaula pamatnē ir labi taustāms izcilnis (tuberositas ossis metatarsalis quinti), pie kura piestiprinās īsais mazā lielakaula muskulis (musculus fibularis brevis); tieši šī izciļņa dēļ potītes sagriešana uz iekšu var noraut kaula gabaliņu.

Soļojot plezna strādā kā svira. Pēc tam, kad papēdis ir pieskāries zemei un svars pārvietojies uz priekšu, pēda paceļas pāri pleznas kaulu galviņu līnijai, un šajā mirklī caur pirmo un piekto pleznas kaulu iet gandrīz viss ķermeņa svars. Pēdas šķērsvelve un garenvelve, kuras notur saites un pēdas muskuļi, šo slodzi izkliedē; ja velves saplok, slodze pārceļas uz vidējiem pleznas kauliem, kas tai nav paredzēti.