Kas ir sirds kreisais kambaris?

Kreisā kambara sienu veido trīs daļas: iekšējais endokards, biezais miokards un ārējais epikards. No labā kambara to atdala starpkambaru starpsiena (septum interventriculare), kuras lielākā daļa ir muskuļaina, bet augšējais posms plāns un saistaudains.

Kambarim ir divas atveres, un tās atrodas tuvu viena otrai. Ieplūdes ceļu sargā divviru jeb mitrālais vārstulis (valva mitralis), izplūdes ceļu aortas vārstulis (valva aortae). Starp abiem ir saistaudu savienojums, tāpēc slimība vienā vārstulī bieži ietekmē arī otru.

Abi kambari izsviež vienādu asins daudzumu, bet dara to pilnīgi atšķirīgos apstākļos. Tieši tāpēc to uzbūve atšķiras tik krasi.

Sirds darbs ir precīzi laikā saskaņota piepildīšanās un iztukšošanās secība. Katrā ciklā kreisajā kambarī notiek šādi soļi.

Kreisais kambaris nekad neiztukšojas pilnībā. Daļa asiņu tajā paliek vienmēr, un attiecību starp izsviesto daudzumu un to daudzumu, kas kambarī bija pirms saraušanās, sauc par izsviedes frakciju. Veselam cilvēkam tā parasti ir aptuveni no 50 % līdz 70 %.

Šis rādītājs ir kļuvis par sirds mazspējas pamata kritēriju, jo tas ir vienkārši izmērāms ar ehokardiogrāfiju. Tomēr tas nav visa patiesība. Daļai cilvēku ar sirds mazspēju izsviedes frakcija ir normāla, bet kambaris ir pārāk stīvs un piepildīšanās laikā neizplešas pietiekami. Tādā gadījumā sūdzības ir tādas pašas, lai gan skaitlis izskatās labs.

1. Mitrālais vārstulis atveras, un asinis no kreisā priekškambara ieplūst atslābušajā kambarī.
2. Priekškambaris saraujas un iesūknē cikla pēdējo asins porciju, pabeidzot piepildīšanos.
3. Kambaris sāk saraušanos, spiediens tajā strauji ceļas, un mitrālais vārstulis aizveras.
4. Kad spiediens kambarī pārsniedz spiedienu aortā, atveras aortas vārstulis un sākas izsviede.
5. Kambaris atslābst, spiediens krīt, aortas vārstulis aizveras, un cikls sākas no jauna.

Kreisā kambara muskuli ar asinīm apgādā kreisā vainagartērija un tās zari, galvenokārt priekšējais lejupejošais zars un apliecošais zars. Tā kā kambaris strādā pastāvīgi un ar lielu piepūli, tā skābekļa patēriņš ir liels, un pat daļēja artērijas sašaurināšanās var izpausties ar sāpēm krūtīs slodzes laikā.

Ierosa uz kreisā kambara muskuli nonāk pa vadīšanas sistēmas kreiso kūlīša kāju. Ja šī vadīšana ir traucēta, abas kambara sienas saraujas nevis reizē, bet ar nobīdi, un sūknēšana kļūst mazāk efektīva. Tieši šo mehānismu atsevišķiem pacientiem izlīdzina ar īpašu elektrokardiostimulatora veidu, ko izvēlas kardiologs.

Augļa attīstībā abi kambari veidojas no kopējas kameras, ko sadala augoša starpsiena. Auglim plaušas nestrādā, un abu kambaru slodze ir līdzīga, tāpēc arī to sienas biezums ir tuvs. Pēc dzimšanas, kad plaušu asinsvadu pretestība strauji krīt un kreisajam kambarim jāsāk uzturēt visu ķermeņa asinsriti, tā siena pirmajos dzīves mēnešos izteikti sabiezē.

Vēlāk sienas biezums turpina pielāgoties slodzei. Regulāri izturības treniņi noved pie mērenas, samērīgas sirds palielināšanās, kas pēc treniņu pārtraukšanas atgriežas atpakaļ. Turpretī ilgstoši augsts asinsspiediens vai sašaurināts aortas vārstulis liek kambarim sabiezēt nesamērīgi, un šāda sabiezēšana palielina sirds mazspējas un ritma traucējumu risku.

Tā kā kreisais kambaris uztur visu ķermeņa asinsriti, tā slimības izpaužas gan ar nogurumu un elpas trūkumu, gan ar tūsku un ritma traucējumiem. Ar šīm slimībām nodarbojas kardiologs, akūtos gadījumos neatliekamās palīdzības un intervences speciālisti.

• Miokarda infarkts, kad vainagartērijas nosprostojums iznīcina daļu sienas muskuļa.
• Hipertensijas izraisīta sienas hipertrofija un vēlāka sirds mazspēja.
• Paplašinātā kardiomiopātija, kad kambaris izstiepjas un saraujas vāji.
• Hipertrofiskā kardiomiopātija, iedzimta sienas sabiezēšana, kas jauniem cilvēkiem var izraisīt ģīboni.
• Aortas vārstuļa sašaurinājums vai mitrālā vārstuļa nepietiekamība, kas maina kambara slodzi.
• Kambaru ritma traucējumi, kas rodas rētaudu vietā pēc infarkta.

Izmeklēšana sākas ar vienkāršām metodēm un kļūst detalizētāka tikai tad, ja tas ir nepieciešams ārstēšanas lēmumam.

• Elektrokardiogramma, kas parāda ritmu, vadīšanas traucējumus un infarkta pazīmes.
• Ehokardiogrāfija, galvenā metode, kas rāda sienas biezumu, kustību, vārstuļus un izsviedes frakciju.
• Asins analīze natriurētisko peptīdu noteikšanai, kas palīdz novērtēt sirds mazspējas iespējamību.
• Sirds magnētiskā rezonanse, kas visprecīzāk parāda muskuļa struktūru un rētaudus.
• Slodzes tests vai koronarogrāfija, ja ir aizdomas par vainagartēriju slimību.

Elpas trūkums un nogurums nav specifiski simptomi, un tie var nākt no pavisam citas sistēmas. Dažas pazīmes palīdz saprast, kurā virzienā domāt, bet neviena no tām neaizstāj izmeklēšanu.

Kreisā kambara muskuli asinis apgādā galvenokārt starp sitieniem, nevis sitiena laikā. Kad kambaris saraujas, tā paša siena saspiež tajā ejošos sīkos asinsvadus, tāpēc asinsrite tur gandrīz apstājas un atjaunojas atslābuma fāzē. No tā izriet svarīga sekas: ja sirdsdarbība ir ļoti ātra, atslābuma fāze saīsinās vairāk nekā saraušanās fāze, un sirds muskuļa apgāde pasliktinās tieši tad, kad tam vajadzīgs visvairāk skābekļa.

Otrs maz pieminēts fakts ir tas, ka kreisā kambara saraušanās nav vienkārša saspiešana. Muskuļu šķiedru spirālveida izkārtojums liek sirds smailei saraušanās laikā pagriezties pretēji pamatnei, tāpat kā izgriežot slapju dvieli. Tieši šī sagriešanās ļauj izsviest lielu asins daļu ar salīdzinoši nelielu šķiedru saīsinājumu, un tās traucējumus mūsdienu ehokardiogrāfija spēj noteikt agrāk nekā izsviedes frakcijas kritumu.