Kas ir Strūpa efekts?
Īsā atbilde
Strūpa efekts (Stroop effect) ir psiholoģijā labi zināma parādība: ja krāsas nosaukums ir uzrakstīts citā krāsā, nekā apzīmē vārds, cilvēkam ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai nosauktu burtu krāsu, un viņš biežāk kļūdās.
Uzdevums ir vienkāršs. Cilvēkam rāda vārdu sarakstu un lūdz pēc iespējas ātrāk nosaukt nevis izlasīto vārdu, bet krāsu, ar kādu tas uzrakstīts. Kad vārds „zils" ir uzrakstīts zilā krāsā, uzdevums ir viegls. Kad vārds „zils" ir uzrakstīts sarkanā krāsā, rodas konflikts, un reakcijas laiks pagarinās. Šo nesakritību sauc par nekongruento nosacījumu, bet sakritību par kongruento, un starpība starp abiem ir tieši tas, ko mēra kā Strūpa efektu.
Skaidrojums balstās uz apstrādes automātiskumu. Lasītprasmei nostiprinoties, vārda nozīmes atpazīšana kļūst automātiska un notiek bez apzinātas piepūles, savukārt krāsas nosaukšana prasa kontrolētu, apzinātu apstrādi. Automātiskais process paspēj aktivizēt nepareizo atbildi agrāk, un smadzenēm tā ir jāapspiež. Neirozinātnes pētījumos ar šo konflikta atrisināšanu saista priekšējās jostas vītnes garozu un prefrontālo garozu, kas ir izpildfunkciju tīkla daļa.
Efektu 1935. gadā zinātniskā publikācijā aprakstīja amerikāņu psihologs Džons Ridlijs Strūps, un tas kļuvis par vienu no visbiežāk atkārtotajiem eksperimentiem psiholoģijā. Tas darbojas dažādās valodās un kultūrās, mazinās, ja vārdi tiek rādīti ļoti īsu brīdi, un praktiski neparādās cilvēkiem, kuri konkrēto rakstību neprot lasīt. Pēdējais novērojums ir spēcīgs arguments par labu tieši automātiskās lasīšanas skaidrojumam, nevis vienkāršai krāsu atpazīšanas grūtībai.
Strūpa testu mēdz kļūdaini uzskatīt par intelekta vai krāsu redzes pārbaudi. Tas nav ne viens, ne otrs: tas raksturo selektīvo uzmanību, spēju apslāpēt neatbilstošu reakciju un apstrādes ātrumu. Tāpat to jauc ar radniecīgiem uzdevumiem, piemēram, flankera uzdevumu vai Saimona uzdevumu, kuros konflikts rodas attiecīgi no blakus esošajiem stimuliem vai no stimula atrašanās vietas, nevis no vārda nozīmes. Pirms testa rezultātu salīdzināšanas jāpārliecinās, vai runa ir par to pašu uzdevuma variantu, jo versijas atšķiras.
Ja gribat efektu pamanīt pats, izmēģiniet to godīgi. Uzrakstiet divus sarakstus ar vienādu vārdu skaitu: vienā krāsu nosaukumi sakrīt ar burtu krāsu, otrā nesakrīt. Nomēriet laiku, kas vajadzīgs, lai nosauktu krāsas katrā sarakstā, un salīdziniet. Pārsteigums parasti ir tas, cik grūti ir nelasīt vārdu. Šāds mājas mēģinājums ir izklaide un ilustrācija, nevis novērtējums: rezultātu ietekmē noguruma, apgaismojuma un vingrināšanās efekts, tāpēc no tā nevar izdarīt secinājumus par savu uzmanību vai veselību.
Kur to izmanto praksē
Neiropsiholoģiskajā izmeklēšanā Strūpa tests ir viens no izpildfunkciju novērtēšanas rīkiem, ko izmanto kopā ar citiem testiem, piemēram, vērtējot uzmanības traucējumus, galvas traumas sekas vai izmaiņas neirodeģeneratīvu slimību gadījumā. Atsevišķs rezultāts pats par sevi diagnozi nedod: to interpretē speciālists kopā ar anamnēzi un pārējiem izmeklējumiem.
Pētniecībā efektu izmanto, lai pārbaudītu, kā apstrādes kontroli ietekmē miega trūkums, stress, alkohols, medikamenti vai novecošana. Ir izveidoti arī pārveidoti varianti, piemēram, emocionālais Strūpa tests, kurā krāsu nosaukumu vietā izmanto emocionāli nozīmīgus vārdus, lai mērītu uzmanības novirzi uz noteiktu tematu.
Ko no tā var mācīties ikdienā
Praktiskā atziņa ir tā, ka automātiskās reakcijas apspiešana maksā laiku un pūles. Tieši tāpēc darbā ar daudziem traucēkļiem kļūdu skaits pieaug, un tieši tāpēc paziņojumi ekrānā pasliktina sniegumu pat tad, ja uz tiem nereaģē: apspiešana pati par sevi patērē resursu.
No tā izriet vienkāršs risinājums: konfliktu labāk novērst nekā pārvarēt. Izslēgtas paziņojumu skaņas, viens uzdevums vienā logā un skaidri, nepārprotami marķējumi darbavietā mazina to situāciju skaitu, kurās smadzenēm jāizvēlas starp divām sacenšošamies atbildēm. Ja uzmanības grūtības traucē ikdienā, jautājums jārisina ar ģimenes ārstu vai psihologu, nevis ar interneta testiem. Ja nepieciešams neiropsiholoģisks novērtējums, Latvijā nosūtījumu pie klīniskā psihologa parasti dod ģimenes ārsts, neirologs vai psihiatrs, un pats tests ir tikai viena daļa no izmeklēšanas.
Avoti
Saistītie jautājumi
- Kā es varu mazināt trauksmi?Ir vairāki veidi, kā mazināt trauksmi, taču ir svarīgi saņemt ārsta palīdzību, ja trauksme ir pastāvīga vai šķiet, ka t…
- Kā stress veicina sirdslēkmes?Pārsteidzoši, ka saikne starp emocionālā stresa līmeni un sirdslēkmēm var nebūt tik acīmredzama, kā varētu domāt. Lai g…
- Kad ir rīta nelabuma maksimums?Lielākajai daļai sieviešu rīta slikta dūša sākas neilgi pēc ieņemšanas, pirmajā trimestrī. Slikta dūša un vemšana ir di…
- Kāda ir atšķirība starp artralģiju un mialģiju?Artralģija ir locītavu sāpju nosaukums. Mialģija ir nosaukums sāpēm, kas ietekmē muskuļus. Artralģijas un mialģijas nos…
- Kāda ir mūzikas ietekme agrīnā bērnības attīstībā?Jau sen tiek uzskatīts, ka mūzikai agrīnā bērnības attīstībā ir cieša korelācija ar daudzām kognitīvām funkcijām. Daudz…
- Kāda ir saikne starp alkoholu un impotenci?Lielākā daļa medicīnas ekspertu piekrīt, ka vīriešiem, kuri regulāri lieto alkoholu, ir lielāka iespēja piedzīvot īslai…
- Kāda ir saikne starp alkoholu un podagru?Pētnieki ir pierādījuši saikni starp alkoholu un podagru, lai gan joprojām notiek diskusijas par to, vai podagru patieš…
- Kāda ir saikne starp diētu un pūtītēm?Daudzus gadus tika uzskatīts, ka nav saiknes starp diētu un pinnēm, taču jaunu pētījumu rezultātā šis viedoklis ir main…
- Kāda ir saikne starp luteīnu un melleņu?Galvenā saikne starp luteīnu un mellenēm ir tāda, ka abas vielas palīdz uzlabot redzi un pat palīdz novērst makulas deģ…
- Kāda ir saikne starp pašcieņu un mūziku?Pašnovērtējums un mūzika ir saistīti dažādos veidos. Mūzikai nav nepieciešama valoda, lai sazinātos ar klausītāju. Šajā…