Kas ir tīklenes centrālā artērija?

Tīklene barojas no divām neatkarīgām pusēm. Iekšējos divus trešdaļus, tas ir, ganglija šūnas, bipolārās šūnas un nervu šķiedras, apgādā tīklenes centrālā artērija. Ārējo trešdaļu ar fotoreceptoriem barošanu saņem difūzijas ceļā no dzīsleņa (choroidea) blīvā kapilāru tīkla caur pigmenta epitēliju.

No šī sadalījuma izriet praktiskas sekas. Ja nosprostojas tīklenes centrālā artērija, dzīslene turpina barot fotoreceptorus dzeltenā plankuma vidū, un acs dibenā redzams bāls, pietūcis tīklenes laukums ar spilgti sarkanu punktu centrā. To sauc par „ķiršu kauliņa“ simptomu, un tā ir viena no raksturīgākajām ainām visā oftalmoloģijā.

Daļai cilvēku papildus pastāv tā sauktā cilioretinālā artērija, kas nāk no dzīsleņa asinsrites un baro dzeltenā plankuma apvidu. Šāda anatomiska variācija var pasargāt centrālo redzi, ja galvenā artērija nosprostojas. Tas, cik bieži šis papildu zars sastopams, dažādos avotos atšķiras.

Tīklenes centrālā artērija ir funkcionāla gala artērija: tās zari savā starpā nesavienojas ar citu artēriju zariem, tāpēc apejas ceļa nav. Ja asins plūsma apstājas, attiecīgais tīklenes sektors paliek pilnīgi bez skābekļa.

Tīklenes nervu audi skābekļa trūkumu pārcieš ļoti slikti. Neatgriezeniskas pārmaiņas sākas jau stundu robežās, nevis dienās, tāpēc tīklenes artērijas nosprostojumu uzskata par tādu pašu neatliekamu notikumu kā insultu.

Nosprostojuma cēlonis parasti nav pati acs. Visbiežāk tas ir embols, kas atceļojis no miega artērijas aterosklerotiskas aplikuma vai no sirds priekškambaru mirdzaritmijas laikā veidojies trombs. Tāpēc pēc šāda notikuma izmeklē kaklu un sirdi, nevis tikai aci.

Pēkšņs, pilnīgi nesāpīgs redzes zudums vienā acī vai sajūta, ka pār redzes lauku nolaižas priekškars, ir iemesls izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, nevis gaidīt rīta pieņemšanu. Tas pats attiecas uz īslaicīgu, dažas minūtes ilgu aklumu vienā acī, kas pats pāriet: tā bieži ir brīdinājuma zīme par draudošu insultu.

Ar acs asinsvadiem nodarbojas oftalmologs, bet cēloņa meklēšanā iesaistās neirologs un kardiologs. Gados vecākiem cilvēkiem, kam līdztekus ir deniņu sāpes, sāpes košļājot un vispārējs vājums, apsver deniņu artērijas iekaisumu, jo tas var skart abas acis.

Šeit aprakstīti tikai mehānismi. Konkrētu simptomu cēloni var noteikt tikai ārsts klātienē.

Visbiežāk to sajauc ar tīklenes centrālo vēnu (vena centralis retinae), kas iet turpat blakus un iznes asinis no tīklenes. Atšķirība acs dibenā ir labi redzama: vēnas ir platākas un tumšākas, artērijas šaurākas un gaišākas, ar spožāku gaismas atspīdumu.

Atšķiras arī tas, kā izskatās to nosprostojums. Artērijas nosprostojums padara tīkleni bālu un tukšu, vēnas nosprostojums, gluži otrādi, piepilda acs dibenu ar izplūdušām asinīm un pietūkumu, ko mēdz aprakstīt kā „izšķaidītu tomātu“. Arī gaita atšķiras: artērijas nosprostojums ir pēkšņs un pilnīgs, vēnas nosprostojums bieži attīstās stundu vai dienu laikā un redze miglojas pakāpeniski.

Otrs biežs sajaukums ir ar redzes nervu. Redzes nervs vada signālu, artērija vada asinis, un tās tikai ceļo kopā vienā apvalkā. Redzes nerva iekaisums parasti sāp acs kustinot un attīstās stundu vai dienu laikā, artērijas nosprostojums nesāp nemaz.

Tīklenes asinsvadi ir vienīgie cilvēka ķermeņa asinsvadi, ko ārsts var redzēt savām acīm bez viena iegriezuma un bez staru slodzes. Pietiek ar oftalmoskopu vai acs dibena fotoattēlu.

Tieši tāpēc acs dibena apskate ir daļa no cukura diabēta un paaugstināta asinsspiediena uzraudzības. Pārmaiņas, ko redz tīklenes artērijās, tas ir, sašaurinājumi, sieniņu sabiezējumi, vietas, kur artērija saspiež zem tās esošo vēnu, atspoguļo to, kas notiek ar sīkajiem asinsvadiem nierēs un smadzenēs.

Praktiskā atziņa ir vienkārša: acu ārsta apmeklējums cilvēkam ar cukura diabētu nav tikai par brillēm. Tā ir visa asinsvadu tīkla pārbaude, kas sākas ar vienu no plānākajām artērijām organismā.