Mutes gļotāda ir specifiska mutes gļotādas zona — gļotāda, kas nosedz mutes zonu. Šīs membrānas vaiga gļotādas zona stiepjas ap vaigu iekšpusi un mutes lejasdaļu, mēles apakšdaļu, līdz lūpām un rīkles aizmuguri. Šis reģions ir labi zināms zobārstiem un mutes ķirurgiem, jo tas ieskauj apakšējā žokļa zobu struktūras un satur muskuļus, kas tiek izmantoti košļāšanas laikā. Tas satur arī tauku spilventiņu starp muskuļiem, ko sauc par vaigu tauku spilventiņu, kā arī nervus, asinsvadus un limfmezglus.
Vaigu gļotādas membrāna izdala mitrinošus un eļļojošus šķidrumus mutei un rīkles augšdaļai. Šie šķidrumi ir nepieciešami, lai novērstu žāvēšanas efektu, jo šī gļotāda ir daļa no membrānas sistēmas, kas izklāj visu kuņģa-zarnu traktu, un tā ir atvērta ārējām virsmām abos galos. Līdzīga veida membrāna izklāj arī ārējās ieejas elpošanas sistēmā deguna un rīkles zonā.
Vaigas gļotādas epitēlija audi – audi, kas pārklāj ķermeņa virsmas – tiek raksturoti kā “plakans”. Tas nozīmē, ka šie audi sastāv no šūnām, kas ir saplacinātas — līdzīgi kā tīkla acs, taču, tā kā plakanajiem audiem ir vairāki slāņi, precīzāks apraksts būtu par vairākiem pārklātiem zivju tīkliem. Tā kā šūnas ir saplacinātas, tās var vieglāk pārnest tādas vielas kā siekalas pa muti to samazināto vertikālo izmēru dēļ, un tas palīdz gremošanas procesam.
Pieauss dziedzeris, liels dziedzeris, kas ražo siekalas mutei kā palīglīdzekli gremošanai, ieplūst vaiga gļotādas zonā netālu no otrā augšējā molāra, kas pazīstams kā vaiga dobums vai vaiga gļotādas iekšējā virsma. Reģions ap molāriem ir pazīstams arī kā mīkstās aukslējas, mīksto audu zona mutes augšdaļā, kas norīšanas vai runāšanas laikā aizver gaisa ejas. Lai gan mīkstās aukslējas ir daļa no vaiga gļotādas, tās neturpina izstiepties līdz mutes dobumam, kas ir apgabals, kas pazīstams kā cietās aukslējas.
Vaigu gļotādas epitēlija audi nav keratinizēti, kas nozīmē, ka šīm šūnām ir kodols jeb centrālais ģenerējošais kodols, kā arī citoplazma, kas sastāv no visām šūnā esošajām dzīvajām struktūrām, izņemot kodolu. Tas ir pretstatā plakanšūnu epitēlija šūnām, kas aptver sausākas ķermeņa vietas, piemēram, ādu, kuras ir keratinizētas un zaudējušas šūnu reģenerācijas spējas. Tomēr abi epitēlija audu veidi ir ļoti pakļauti vēzim, jo ir zināms, ka epitēlija audiem ir augsts vēža līmenis.
Vaigu gļotādas plakanšūnu epitēlija audi ir īpaši pakļauti vēzim, un vairāk nekā 90% mutes vēža gadījumu ir saistīti ar plakanšūnu karcinomu mutes un lūpu zonā. Daudzi no šiem vēža veidiem ir saistīti ar uzņemtām vai ieelpotām vielām papildus fizioloģiskiem cēloņiem. Turklāt saskaņā ar ASV valdības Slimību kontroles un profilakses centru (CDC) vēzis šajā apgabalā ir bijis saistīts arī ar cilvēka papilomas vīrusa jeb HPV infekcijām, un līdz 35% mutes vēža gadījumu tagad izraisa šis vīruss.